Rīgas kapsētu attīstības un apsaimniekošanas koncepcijā viens no centrālajiem jautājumiem ir tradicionālo apbedījumu vietu kapacitātes izsīkums, kas pēc pašvaldības aplēsēm atsevišķos scenārijos var kļūt kritisks jau ap 2033. gadu, un to varētu risināt arī ar pelnu dārzu un urnu apbedījumu attīstīšanu.
Andris ieradies Pokrova kapos Rīgā un nespējis noticēt savām acīm, vecvecvecāku kaps nolīdzināts līdz ar zemi. Nav ne kapa apmales, ne piemiņas plāksnes, vēstīja raidījums "Bez Tabu".
Šonedēļ vairāki mediji vēstīja par to, ka noslepkavotais maksātnespējas administrators un advokāts Mārtiņš Bunkus apbedīts Rīgā, 1. Meža kapos, tiešā Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa tuvumā. Kamēr mediji skaidro, kā tas bijis iespējams, Bunkus ģimene sniegusi savu komentāru, kurā skaidro situāciju.
Tieslietu ministrijas (TM) vārdā parakstīta atbalsta vēstule palīdzējusi nogalinātā maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus ģimenei tikt pie četrvietīgas kapavietas 1.Meža kapos iepretim Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes piemineklim, kur šoruden jau uzstādīts piemineklis Bunkum, vēsta žurnāls "Privātā dzīve" (PDz)
Ņemot vērā Satversmes tiesas šā gada 5. marta spriedumu kapsētu apsaimniekošana jomā, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde šobrīd vairs nepiemēro maksu par kapa vietas piešķiršanu un personām bez atlīdzības piešķir apbedījumam nepieciešamo vietu skaitu.
Lai arī bijušās Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ģimenes kapavieta Pirmajos Meža kapos iegūta mīklainā veidā, tas nav traucējis to jau kārtīgi sagatavot atdusai.
Dzejnieka Erika Ādamsona kapa pieminekļa apzadzējiem gailis pakaļ nedzied – kā nesuši, tā aiznesuši krāsainā metāla uzrakstu. Un neviens uzpirkšanas kantoris arī nav bijis tik godīgs, lai zagto mantu atdotu vai nu kapu kantorī, vai Latvijas Rakstnieku savienībā (LRS).
Kādas sievietes sludinājums, kas ievietots gan sociālajos tīklos, gan sludinājumu portālā, ir izraisījis lielu ievērību sabiedrības vidū, jo tajā par 1000 eiro tiek pārdota kapavieta Sarkandaugavas kapos, vēsta raidījums "Bez Tabu".
Ir piepildīta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anatomijas un antropoloģijas institūta direktores Māras Pilmanes izlolotā iecere apbedīt tos cilvēkus, kuri savu ķermeni pēc nāves novēlējuši zinātnei, – lai medicīnas studenti varētu mācīties. Līdz šim nebija kapavietas, kurā juridiska iestāde, šajā gadījumā RSU, drīkstētu guldīt šādus pīšļus.
Ilgstošais kailsals radījis grūtības arī Rīgas pašvaldības kapračiem - zeme šoziem sasalusi neparasti dziļi, tāpēc Rīgas domes Kapsētu pārvalde iegādājusies speciālus palīglīdzekļus kapavietu rakšanai un nolēmusi kapračiem janvārī un februārī piemaksāt 10 eiro par katru rokamo kapavietu.