Rīgas kapsētās draud vietu trūkums: kādas ir alternatīvas?

Rīgas kapsētu attīstības un apsaimniekošanas koncepcijā viens no centrālajiem jautājumiem ir tradicionālo apbedījumu vietu kapacitātes izsīkums, kas pēc pašvaldības aplēsēm atsevišķos scenārijos var kļūt kritisks jau ap 2033. gadu, un to varētu risināt arī ar pelnu dārzu un urnu apbedījumu attīstīšanu.

Kā šodien Rīgas rātsnamā kapsētu attīstības un apsaimniekošanas koncepcijas 2026.-2035. gadam prezentācijā uzsvēra Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja vietnieks Edgars Ikstens (JV), ar dokumentu netiek piedāvātas radikālas pārmaiņas. Koncepcija neesot "akmenī iecirsts" dokuments - tas ir pamats, ko var precizēt, sacīja politiķis, piebilstot, ka galvenais princips ir cieņa pret aizgājējiem un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana.

Koncepcija attiecas uz 22 pašvaldības kapsētām. Identificēti 18 būtiski izaicinājumi, kas koncentrēti četrās problēmkopās. Pirmā problēma ir kapsētu kapacitātes izsīkums tradicionālajiem apbedījumiem un ierobežotas paplašināšanas iespējas. Otrā - finanšu un cilvēkresursu nepietiekamība kapsētu uzturēšanā, savukārt trešā - pieaugošais slogs videi un infrastruktūrai, tostarp atkritumu apsaimniekošana un ainavas uzturēšana. Tāpat problēmas saistītas ar datu un regulējuma nepilnībām, kas apgrūtina kapavietu uzskaiti un pārvaldību.

Plašas diskusijas izraisīja priekšlikums aktivizēt neaprūpēto kapavietu uzskaiti. Rīgas domes noteikumi nosaka pienākumu apzināt kapavietas, kas netiek aprūpētas, un veidot aktus par tām. Ir noteikts, ka, ja, veicot apsekojumus, konstatē, ka kapavieta nav aprūpēta trīs gadus pēc kārtas, par to sastāda aktu.

Kapavietas, kas netiek aprūpētas, ir pieejamas virsapbedījumiem. Ja kopš apbedījuma pagājuši ne mazāk par 20 gadiem, šajās vietās var apglabāt citus mirušos gan tradicionālā veidā, gan urnās.

Apspriedē izskanēja priekšlikums noteikt vismaz piecu gadu termiņu kapavietas aktēšanai līdzšinējo trīs gadu vietā, argumentējot, ka daudzi iedzīvotāji dzīvo ārvalstīs un kapavietas apmeklē retāk. Tāpat virsapbedījumu gadījumā tika piedāvāts apsvērt kā pienākumu saglabāt iepriekšējo apbedījumu piemiņas plāksnes, lai netiktu zaudētas vēsturiskās liecības.

Atbildot uz šo priekšlikumu, tika skaidrots, ka aktēšana tiek sākta tikai ilgstoši nekoptām vietām un ka kultūrvēsturiskās vērtības no šī procesa tiek izslēgtas. Līdz ar to trīs gadi ir periods, kurā pārliecinās par to, ka kapavieta tiešām jau ilgstoši netiek kopta. Domes pārstāvji atzina, ka priekšlikums par pieminekļu saglabāšanu virsapbedījumu gadījumā ir apsverams, taču jāvērtē arī estētiskie un apsaimniekošanas aspekti.

Pašlaik kapacitāte neaprūpēto kapu apsekošanā un attiecīgo aktu sagatavošanā ir ierobežota. Pagājušā gada oktobrī kā aktētas uzskaitītas 625 kapavietas (visvairāk - 182 - Pirmajos Meža kapos, bet Daugavas kreisā krasta kapsētās kopā - 230), taču šis apjoms neatspoguļo faktisko nekopto kapavietu skaitu, norādīts koncepcijā.

Plānojot turpmāku rīcību ar neaprūpētajām kapavietām ilgākā termiņā, ir iespējams ņemt vērā Vācijas pieredzi, kas paredz kapavietu atbrīvošanu 20 gadus pēc apbedījuma veikšanas, minēts koncepcijā. Tas ļautu atbrīvotajās kapavietās veikt jaunus tradicionālos apbedījumus, nevis virsapbedījumus, kas atsevišķos gadījumos ir apgrūtināti vai nav iespējami augsta gruntsūdeņu līmeņa dēļ.

Jauni apbedījumi atbrīvotajās kapavietās var būt arī pieprasītāki nekā virsapbedījumi, jo neprasa iepriekšējā apbedītā piemiņas saglabāšanu - vecā pieminekļa saglabāšanu un dubultu ierakstu uzturēšanu sistēmā.

Prezentācijā tika analizētas arī teritoriju paplašināšanas iespējas, ņemot vērā zonējumu un gruntsūdeņu līmeni. Dažviet teritoriju iespējams paplašināt, savukārt citviet ir potenciāls attīstīt urnu apbedījumus un pelnu dārzus.

Vērtējot potenciālu Rīgas pašvaldības kapsētās, secināts, ka pelnu izkaisīšanas lauki varētu kļūt par mūsdienīgu, ekoloģiski atbildīgu un telpu taupošu apbedīšanas alternatīvu, kas paplašina kapsētu funkcijas un mazina spiedienu uz tradicionālo apbedījumu teritorijām.

Kā potenciālās vietas pelnu izkaisīšanas laukumu vai ar tiem saistīto risinājumu attīstībai minētas Jaunciema, Bolderājas un Lāčupes kapsētas, Pirmie Meža kapi, kā arī Sarkandaugavas un Mārtiņa kapi, kur teritoriju plānojums un esošā infrastruktūra ļautu izvērtēt šādu alternatīvu ieviešanas iespējas.

Tāpat jau izsludināts kolumbārija iepirkums, un koncepcijā paredzēta kolumbāriju infrastruktūras attīstība.

Lai uzlabotu finansiālo ilgtspēju, apsvērta kapavietu maksas gradācija "prestižākajās" kapsētās, kā arī kapsētu digitalizācijas turpināšana un bezsaimnieka pieminekļu regulējuma sakārtošana. Pašvaldības ieskatā tuvākajos gados īpaša uzmanība jāpievērš atkritumu apsaimniekošanai, tostarp kompostēšanas laukumu ieviešanai, un jānovērš kapsētu teritoriju pārvēršana par atkritumu izgāztuvēm.

Piedāvāti divi kompostēšanas laukumu organizācijas risinājumi kapsētu teritorijās. Pirmajā modelī paredzēts lielāks, aptuveni piecu metru diametra kompostēšanas laukums bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanai - lapām, ziediem, vainagiem bez plastmasas elementiem un zariem -, līdztekus izvietojot atsevišķu konteineru sadzīves atkritumiem. Šāds risinājums ļautu vienuviet centralizēti uzkrāt bioloģisko materiālu un samazināt izvešanas izmaksas, vienlaikus nodrošinot skaidru atkritumu šķirošanu.

Savukārt otrajā modelī paredzēts dalīts kompostēšanas laukums, kur bioloģiskie atkritumi tiek ne tikai savākti, bet arī lokāli sijāti un apstrādāti komposta ieguvei, ko varētu izmantot kapsētu apstādījumu uzturēšanā.

Līdzās tam tiktu izvietots atsevišķs konteiners sadzīves un nekompostējamiem atkritumiem. Šāds risinājums veicinātu efektīvāku resursu apriti kapsētu teritorijā un samazinātu transportēšanas apjomus.

Plānā uzsvērts, ka būtiski arī paredzēt resursus kapsētu ainavas un tās elementu, piemēram, aleju, uzturēšanai.

Ziņojums aptver aptuveni 80 lappuses ar vairāk nekā 20 pielikumiem. Sabiedriskā apspriede turpinās līdz 26. februārim, un iedzīvotāji aicināti iesniegt priekšlikumus par kapsētu attīstības prioritātēm un regulējumu.

Ar koncepcijas projektu iespējams iepazīties pašvaldības mājaslapā un līdz 26. februārim iesniegt priekšlikumus sabiedriskajā apspriešanā.

Jau vēstīts, ka patlaban izskatīšanā Saeimā atrodas Kapsētu likums, kas paredz noteikt vienotu regulējumu par kapsētu ierīkošanu, uzturēšanu, paplašināšanu un kapavietas piešķiršanu.

Nodrošinot vienota regulējuma ieviešanu, ar likuma spēkā stāšanās brīdi spēku zaudēs pašvaldību saistošie noteikumi par pašvaldību kapsētu izmantošanu.

Vienlaikus likumprojektā paredzēta pārejas kārtība - saistošie noteikumi ir piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šo regulējumu, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 30. jūnijam.