Tieslietu ministrijas (TM) vārdā parakstīta atbalsta vēstule palīdzējusi nogalinātā maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus ģimenei tikt pie četrvietīgas kapavietas 1.Meža kapos iepretim Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes piemineklim, kur šoruden jau uzstādīts piemineklis Bunkum, vēsta žurnāls "Privātā dzīve" (PDz)
Meža kapi ir daļēji slēgta kapsēta, un Rīgas domes noteikumi paredz - pie kapavietas tajos iespējams tikt gadījumā, ja tur jau iepriekš apbedīts radinieks, vai arī, ja ir sevišķi nopelni Latvijas vai Rīgas pilsētas labā. Pērn noslepkavotajam advokātam tur dzimtas kapu nav, tomēr pie četrvietīgas kapavietas Bunkus ģimene esot tikusi tāpēc, ka advokāta māte vairākkārt lūgusi TM, lai tā uzraksta atbalsta vēstuli Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldei.
Minētās pārvaldes priekšnieks Gints Zēle PDz atzinis, ka no TM saņemts iesniegums ar lūgumu piešķirt Bunkum kapavietu 1.Meža kapos, "ņemot vērā viņa nopelnus valsts labā". "Uz šī iesnieguma pamata kapavietu arī piešķīrām," izdevumam skaidrojis Zēle.
TM valsts sekretārs Raivis Kronbergs PDz apstiprināja, ka 2018.gada oktobrī viņš parakstījis vēstuli Kapsētu pārvaldei. Iniciatīva nākusi no nogalinātā advokāta mātes Daces Bunkus.
Žurnāls raksta, ka minētajā vēstulē lūgts "izskatīt iespēju piešķirt kapavietu Rīgas 1.Meža kapsētā Mārtiņa Bunkus mirstīgo atlieku apbedīšanai". Tāpat vēstulē uzskaitīti zvērinātā advokāta un maksātnespējas administratora karjeras panākumi un minēta viņa loma tieslietu sistēmā, tomēr tajā nekas nav minēts par sevišķiem nopelniem valsts labā.
"Godīgi sakot, vēstule bija ļoti neitrāla. Tajā Bunku neslavinājām un neizcēlām, lai mums nevarētu "piesiet" lobēšanu vai vēl kaut ko. Jā, no TM viņam nav piešķirti ne apbalvojumi, ne pateicības, taču advokātu padome viņu novērtēja pozitīvi - viņš nebija slikts advokāts," žurnālam komentējis Kronbergs, uzsverot, ka ministrija nav bijusi ieinteresēta šajā jautājumā.
Reaģējot uz publikāciju, TM ir izplatījusi paziņojumu, kurā pauž nostāju, ka tā neesot lūgusi piešķirt kapavietu nogalinātajam maksātnespējas administratoram Bunkus, taču aicinājusi Rīgas domes Kapsētu pārvaldi izvērtēt šādu iespēju, un ministrija neuzņemoties atbildību par Kapsētu pārvaldes lēmumu.
Ministrija atkārtoti uzsvērusi, ka tā 2018.gada 3.septembrī saņēma Daces Bunkus iesniegumu, kurā bija izteikts lūgums ministrijai vērsties Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldē ar iesniegumu par kapavietas piešķiršanu Rīgas 1.Meža kapsētā, lai apbedītu advokāta mirstīgās atliekas.
TM 11.septembrī pārsūtījusi Daces Bunkus iesniegumu Kapsētu pārvaldes priekšniekam, aicinot atbilstoši Rīgas domes saistošajiem noteikumiem kā kompetentajai iestādei izvērtēt iespēju piešķirt kapavietu Rīgas 1.Meža kapsētā, un par pieņemto lēmumu informēt iesnieguma iesniedzēju.
27.septembrī TM saņemts atkārtots lūgums no Daces Bunkus vērsties Kapsētu pārvaldē ar ministrijas sagatavotu iesniegumu. Ņemot vērā mirušās personas piederību tieslietu sistēmai, TM 2018. gada 23.oktobrī nosūtījusi iesniegumu Kapsētu pārvaldei, aicinot izvērtēt iespēju piešķirt kapavietu Rīgas 1.Meža kapsētā.
"TM nav lūgusi kapavietu piešķirt, bet gan izvērtēt šādu iespēju atbilstoši saistošajiem noteikumiem un iestādes kompetencei. Ministrija neuzņemas atbildību par Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes lēmumu," savas vēstules skaidrojusi TM.
Laikā, kad tapa minētā atbalsta vēstule, TM vēl vadīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK pārstāvis Dzintars Rasnačs, taču viņš žurnālam notikušo tagad neesot vēlējies komentēt. "Komentārus nesniedzu. Lūdzu netraucēt arī turpmāk," PDz atbildējis Rasnačs.
Kā ziņots, Mārtiņš Bunkus tika nošauts pērn 30.maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna, kura, visticamāk, bija saistīta ar slepkavību. Viņa slepkavība aizvien nav atklāta.