Jaunajos rapšu sējumos kaitēkļus nepieciešams ierobežot jau tagad, lai tie jau rudenī nesavairotos un sējumus nesabojātu, aģentūrai LETA akcentēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālists Andris Skudra.
Iestājoties vasarīgiem laikapstākļiem, ziemas rapšu sējumos strauji izplatās kaitēkļi - krustziežu spīdulis un krustziežu stublāju smecernieki, aģentūru LETA informēja Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).
Slapjš un auksts pavasaris Latvijā nav gājis pie sirds ne tikai cilvēkiem, bet arī draudīgajam egļu kaitēklim – astoņzobu mizgrauzim. Taču, sākoties vasarai, tas ir sācis aktīvu uzlidojumu kokiem, vēstīja TV3 raidījums "900 sekundes".
Lauksaimniekiem vēl priekšā ir liela cīņa ar dažādiem kaitēkļiem, jo 2022.gads ir izteikts kaitēkļu invāziju gads, informē "Zemnieku saeimas" pārstāvis Sandis Liepa.
Šā gada jūnijā Zemgalē, netālu no Tērvetes, pirmo reizi novērota zeltvēdera mūķenes savairošanās, kas ir cilvēka veselībai bīstami meža un augļu koku kaitēkļi, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" un Valsts meža dienesta (VMD) pārstāvji.
Piebarojot putnus ziemā, panāksim to, ka arī siltajā sezonā tie dzīvosies mūsu dārzā, sargājot to no dažādiem kaitēkļiem. Viens no ieteikumiem - audzēt dārzā dažādus augļus un ogas ražojošus kokus un krūmus, daļu no tiem atstājot nenovāktu.
Kā kaitēt kaitēkļiem, nekaitējot sev, proti, izmantojot pēc iespējas dabiskus augu aizsardzības līdzekļus – šāda doma nodarbina daudzus ģimenes dārziņu kopējus, jo sevišķi, ja runa ir par dārzeņiem, augļiem un ogām, bet arī dekoratīvos augus negribas ķīmiķot.
Turpinām 17. maija numurā aizsākto tematu par dārza kaitēkļu apkarošanu piemājas dārzā, kur negribas izmantot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Ja veikalā legāli pirkto ķīmiju lieto atbilstoši instrukcijai, tad nekādam kaitējumam nevajadzētu rasties, tomēr daudzi dārzkopji vispirms cenšas pasargāt augus ar dabiskiem līdzekļiem un tikai tad, ja tie nedod vēlamo efektu, meklē citu risinājumu. Šeit aprakstītas tautas metodes – ja nelīdzēs, tad neskādēs.
Dārzkopības amatieri pastāvīgi saskaras ar dilemmu: no vienas puses, kultūraugus apdraud dažādi kaitēkļi, un ir skaidrs, ka tie jāapkaro, pirms rūpīgi sētais un stādītais iznīcis, no otras puses – negribas izmantot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Tādēļ vispirms dārzkopji cenšas risināt problēmu ar dabiskiem līdzekļiem un tikai tad, ja tie nedod vēlamo efektu, apsver smagās ķīmijas iegādi.
Pircējs veikalā “Rimi” Āzenes ielā iegādājies makaronus, nākamajā dienā vēlējies tos pagatavot, taču pamanījis kaut ko aizdomīgu, izrādās, ka makaronu iepakojumā mīt kaitēkļi, vēstīja raidījums "Bez Tabu".
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) pēdējās dienās saņēmis daudz satrauktus iedzīvotāju zvanus un e-pastus ar fotogrāfijām, kā arī ierunātas ziņas VAAD uzticības tālrunī par ievu tīklkodes radītiem bojājumiem, kura savairojusies silto un sauso laika apstākļu dēļ.
Tuvākajās dienās prognozētais lietus vairumā Latvijas augļu dārzu izprovocēs masveida ābeļu un bumbieru kraupja sporu izlidošanu, pastāstīja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande.
Kartupeļu laukos pēdējā laikā sāk parādīties lapu sausplankumainība un lakstu puve, līdz ar to lauksaimniekiem vajadzētu laikus parūpēties par augu aizsardzību, aģentūru LETA informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) eksperts Māris Narvils.
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) eksperti, veicot kultūraugiem kaitīgo organismu monitoringu, kā arī saņemot informāciju no iedzīvotājiem, šogad konstatējuši vairākus Latvijā mazāk pazīstamus vai iepriekš masveidā reti sastopamus kaitēkļus, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pārstāve Ilona Krastiņa.
Lai gan ir sals, šīs ziemas apstākļi ir ļoti labi kukaiņu un meža kaitēkļu pārziemošanai, pastāstīja Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" galvenais pētnieks Agnis Šmits.
Eiropas Parlaments šodien nobalsoja par stingrāku kontroles ieviešanu biocīdiem — odu atbaidīšanas, žurku indēšanas, dezinfekcijas u.c. līdzekļiem. Jauno noteikumu mērķis ir palielināt cilvēku veselības un vides aizsardzību, vienlaikus saskaņojot dalībvalstu procedūras pārdošanas atļauju izsniegšanai.