Kā kaitēt kaitēkļiem, nekaitējot sev, proti, izmantojot pēc iespējas dabiskus augu aizsardzības līdzekļus – šāda doma nodarbina daudzus ģimenes dārziņu kopējus, jo sevišķi, ja runa ir par dārzeņiem, augļiem un ogām, bet arī dekoratīvos augus negribas ķīmiķot.
Šajā Neatkarīgās sadaļā esam jau snieguši ieskatu par metodēm skudru, ābolu tinēju, zemeņu un aveņu ziedu smecernieku, tīklērču, laputu, gliemežu un kartupeļu lapgraužu apkarošanai. Šoreiz pievērsīsimies kāpostu balteņiem, spradžiem un zemesvēžiem.
Vēlreiz jāatgādina: šīs metodes ne vienmēr dod gaidīto rezultātu, prasa pacietību un nereti vairāk pūļu, bet tās veicina arī labāku izpratni par augiem un sekmē plānveida pieeju to aizsardzībai, spēju kaut ko lietas labā darīt arī profilaktiski.
Kāpostu balteņi
No pirmā skata - jauki, balti taurenīši. Gadā tie piedzīvo divas vai trīs paaudzes. Pirmā paaudze iztiek ar savvaļas krustziežiem, bet otrā un trešā uzbrūk kāpostiem, puķkāpostiem, brokoļiem un citiem krustziežu dzimtas dārzeņiem. Jaunie kāpuriņi sastopami pulciņā vienkopus un izgrauž lapās neregulārus robus, bet vecāki kāpuri izklīst un nīcina visu lapas plātni.
Kāpostu balteņu dabiskie ienaidnieki: zīlītes, zvirbuļi un citi putni, kas ēd kukaiņus, spožlapsene, kāpurlapsene, parazītlapsene, trihogramma. Augi, ko lieto kāpostu balteņu atbaidīšanai: kaņepes,
izops, piparmētra, timiāns, salvija, ķimenes. Balteņu izlidošanas laikā starp kāpostiem var salikt vērmeļu zarus, ko maina ik pēc trim dienām, kā arī izkniebtās tomātu pazarītes un lapas. Tradicionāls līdzeklis ir arī pelni, lai gan daļa dārzkopju atzīst, ka tie vairs neiedarbojas. Jācenšas kāpostaugu tuvumā iznīcināt krustziežu dzimtas nezāles, piemēram, pērkones.
Recepte: ar sasmalcinātām diždadžu lapām piepilda aptuveni trešdaļu no trauka (piemēram, spaiņa), pielej līdz malām ar ūdeni, pārsedz un atstāj uz trim diennaktīm. Ar iegūto šķidrumu miglo augus.
Spradži
Melnie krustziežu spradži, kas pārziemojuši zem augu atliekām un nezālēm, pavasarī meklē krustziežu dzimtas augus un grauž to lapiņas. Kāpostaugu lapas pēc spradžu uzbrukuma kļūst sacaurumotas, gluži kā ar adatu sadurstītas, spradžu kāpuri veido tajās sīkas aliņas, daudzi grauzumi saplūst kopā, lapas dzeltē un atmirst. Īpaši bēdīgi augiem klājas karstā laikā. Dārzkopji ir ievērojuši, ka visai daudz spradžu ir vietās, kur tuvumā atrodas rapšu lauki. Lai spradžus ierobežotu, augus bagātīgi laista un mēslo, cenšas apkārtnē iznīcināt visas krustziežu dzimtas nezāles, irdina augsni. Augus var regulāri apbārstīt ar pelniem, laistīt ar nezāļu vircu vai tomātu lapu uzlējumu. Daļa amatierdārzkopju, jo īpaši, ja dārzs neatrodas blakus mājām un nav iespējams kontrolēt situāciju katru dienu, spradžu dēļ ir atteikušies no kāpostu audzēšanas vai arī sāk izmantot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus.
Recepte: pelnu izvilkums. Vecā kaprona zeķē ieber aptuveni trīs glāzes pelnu, liek spainī (10 l), aplej ar viegli siltu ūdeni un atstāj vismaz uz 1 - 2 dienām. Apsmidzina spradžu apsēstos augus.
Zemesvēzis
Tā oficiālais vārds ir parastais racējcircenis. Visaktīvāk zemesvēzis uzdarbojas naktī. Tas mīt savā pazemes alu sistēmā, ēd augu saknes un trūdus, dažādus kukaiņus, sliekas un sīkus gliemežus, kas sakrīt izraktajās ejās, jaunuļi labprāt barojas ar kūtsmēsliem. Ciena mitru un trūdvielām bagātu augsni, tāpēc labi kopts dārzs tiem ir īsti pa prātam. Maijā un jūnijā zemesvēža mātīte izdēj 100-350 olu. Zemesvēžus var nejauši pārnest savā dārzā ar augsni.
Augi, kuru aromāts nepatīk zemesvēžiem: samtenes, ķiploki, krizantēmas, fritilārijas. Tos iesaka stādīt visapkārt zemesgabalam. Uz kādu laiku palīdzot arī plūškoka zariņu un nomizotu alkšņu zaru saspraudīšana zemē, bet tie jāmaina, kad aromāts izgaro.
Lai iznīcinātu zemesvēžu alas, ieteicama dziļa un bieža augsnes irdināšana. Laiku pa laikam jāparevidē arī kūtsmēslu kaudze, lai zemesvēži tur neieviestos. Vēl dārzkopji mēdz veidot aizsargbarjeras no dēļiem, metāla, plastmasas plāksnēm, šīfera vai cita stingra materiāla, ierokot tās 20-25 cm dziļumā, virs zemes atstājot 3-4 cm maliņu. Var arī izrakt ap dobi nelielu grāvīti, ko piepilda ar sausām, birstošām smiltīm, jo tajās zemesvēžu alas iegrūst.
Diemžēl visbiežāk nākas nodarboties ar zemesvēžu mehānisku izķeršanu. Ja laiks sauss, augsni var noklāt ar salmiem, bieži laistīt un pēc tam salasīt zem salmiem salīdušos zemesvēžus. Citi mēdz piepildīt izraktās ejas ar ūdeni un izķert kaitēkļus, kas izmūk augsnes virspusē. Veido arī dažādas zemesvēžu lamatas - ķeramos traukus (burkas, metāla kārbas, platas plastmasas pudeles u.c.), ko ierok 3-4 cm dziļumā zem augsnes virskārtas un piepilda ar alu, ierūgušu ievārījuma ūdeni, neizdevušos kvasu vai citu rūgstošu šķidrumu. No augšas pārsedz ar dēlīti vai kartona gabalu. Laiku pa laikam savāc lamatās sakritušos kaitēkļus un papildina šķidrumu. Septembrī un oktobrī zemesvēžus var mēģināt ievilināt lamatās, kas šķietami sola labu ziemošanu - izrok pusmetru dziļas bedrītes, kurās saliek kūtsmēslus (par īpaši efektīviem uzskata zirgu mēslus). Kad sākas sals, bedrītes atrok un kaitēkļus iznīcina.
