Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) eksperti, veicot kultūraugiem kaitīgo organismu monitoringu, kā arī saņemot informāciju no iedzīvotājiem, šogad konstatējuši vairākus Latvijā mazāk pazīstamus vai iepriekš masveidā reti sastopamus kaitēkļus, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pārstāve Ilona Krastiņa.
"Šogad no kaitēkļiem atkal cieš kastaņas. Zirgkastaņu lapu nobrūnēšanu, kas bojā apstādījumu izskatu, izraisa nevis slimība, bet kaitēklis - zirgkastaņu kode "Cameraria ochridella". Arī šogad no tā neizbēgsim, kode bija labi pārziemojusi un tagad intensīvi bojā lapas, veidojot plašos brūnganos plankumus," sacīja Krastiņa.
VAAD Augu aizsardzības departamenta pārstāve Inta Jakobija norādīja, ka dienesta eksperti arī vairākos ābeļu dārzos konstatējuši Latvijā maz pazīstamus kaitēkļus.
"Vairākos dārzos ziedēšanas sākumā un tajā pašā laikā arī uz pīlādžiem tika konstatēts, ka jaunie dzinumi ir it kā aizlauzti un karājas miziņas "pavedienā". Vēlāk dzinumi novīst, aiziet bojā un nokrīt zemē. Analizējot bojātā auga paraugu Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā, tika diagnosticēts reti sastopams smecernieks "Coenorhinus aequatus". Tāpat ābeļu dārzos šogad jūnijā bojājumus izdarīja reti sastopamās ābeļu lapu zāģlapsenes kāpuri," stāstīja Jakobi.
Jūnija vidū VAAD saņēmis informāciju no Preiļu novada iedzīvotāja par nezināma kaitēkļa kāpuru masveida savairošanos, kā rezultātā netālu no mājas augošam lielam osim dažu dienu laikā pilnībā tika nograuztas lapas.
"Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā tika diagnosticēta kaitēkļa suga - ligustru zāģlapsene, kas konstatēta arī iepriekš, tomēr Latvijā masveidā savairojas reti. Jūnijā beigās analizējām egļu kaitēkļa paraugu, un tika diagnosticēta melnā egļu laputs, kas Latvijā sastopama reti," sacīja eksperte.
VAAD šogad pēc informācijas saņemšanas no iedzīvotājiem ir konstatējis vairākus priežu rūsganās zāģlapsenes savairošanās gadījumus.
"Šī kaitēkļa iepriekšējā masveida savairošanās Ventspils pusē notika no 2003. līdz 2007.gadam. Toreiz kaitēkļa ierobežošanai tika veikta audžu smidzināšana 800 hektāru platībā, izmantojot aviācijas metodi. Patlaban bojājumi konstatēti galvenokārt priežu jaunaudzēs sausajos mežos mazā intensitātē, tomēr turpmākajos pāris gados var notikt šī kaitēkļa savairošanās, radot audzēm nopietnākus bojājumus," brīdināja Jakobi.
Šogad VAAD ir saņemta informācija no iedzīvotājiem arī par ozolu mūķenes kāpuru savairošanos un izdarītajiem postījumiem augļu dārzos un uz lapu kokiem Kurzemes pusē.
"Pēdējo reizi ozolu mūķenes savairošanos konstatējām 2008.gadā jūlijā Liepājā, kad kaitēkļi masveidā bija savairojušies un ne tikai apgrauzuši lapu kokiem lapas, bet arī rāpoja pa māju sienām. Ozolu mūķenes kāpuri barojas ar dažādu lapu koku lapām un, ja nav pieejama cita barība, arī ar priežu skujām. Latvijā nav reģistrētu augu aizsardzības līdzekļu šī kaitēkļa ierobežošanai, taču, ja arī tādi būtu, līdz šim konstatētajos gadījumos ierobežošanas pasākumi būtu novēloti," rezumēja VAAD pārstāve.