\\Māja
TAVS DĀRZS. Nebeidzamā cīņa ar dārza kaitēkļiem
 
©Depositphotos.com

Turpinām 17. maija numurā aizsākto tematu par dārza kaitēkļu apkarošanu piemājas dārzā, kur negribas izmantot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Ja veikalā legāli pirkto ķīmiju lieto atbilstoši instrukcijai, tad nekādam kaitējumam nevajadzētu rasties, tomēr daudzi dārzkopji vispirms cenšas pasargāt augus ar dabiskiem līdzekļiem un tikai tad, ja tie nedod vēlamo efektu, meklē citu risinājumu. Šeit aprakstītas tautas metodes – ja nelīdzēs, tad neskādēs.

Laputis

Tās barojas no augu sulas, bieži pārnēsā dažādus augu slimību izraisītājus. Pašas laputis izdala saldu šķidrumu, ko dēvē par lapu medu, un tas piesaista arī skudras, kas no šā šķīduma barojas. Laputis bojā tās augu daļas, uz kurām atrodas, izraisa lapu un dzinumu deformāciju, reizēm arī pangas - izaugumus ar tukšu vidu, kuros tās slēpjas.

Publicitātes foto

Laputu dabiskie ienaidnieki: mārītes, zeltactiņas, plēsīgās blaktis, pangodiņi, ziedmušas, zirnekļi u.c. Augi, kurus dārzkopji izmanto laputu atbaidīšanai: dilles, lavandas, pupumētras.

Ja laputu nav daudz, tās var novākt mehāniski, apspaidīt ar gumijas cimdā tērptu roku, iznīcināt līdz ar bojātajiem dzinumiem vai mēģināt noskalot ar spēcīgu ūdens strūklu. Dažreiz palīdz pelnu uzkaisīšana. Salīdzinoši nesena apkarošanas metode ir apsmidzināšana ar kolu, tikai nevajag pārspīlēt, jo tad var gadīties, ka līdz ar kaitēkļiem aiziet bojā arī pats augs. Lai tā nenotiktu, pēc kāda laika auga lapas ir kārtīgi jānoskalo. Metodes piekritēji iesaka izsmidzināt kolu vakarā un noskalot no rīta. Tas pats jāievēro, ja lieto cukurūdeni. Tie, kuri gatavo nātru vircu tomātiem, pie viena apsmidzina ar to arī laputu apsēstos augus.

Recepte: trīslitru burkā liek 10-12 sasmalcinātas ķiploku daiviņas, piepilda ar ūdeni, aizvāko un 5-7 diennaktis tur siltā, tumšā vietā. Uz 10 litriem ūdens pievieno 250 ml sagatavotā šķidruma, ar to apsmidzina laputu apsēstos augus.

Gliemeži

Sevišķi daudz posta pēdējā laikā augiem nodara kailgliemeži, bet savu «ieguldījumu» sniedz arī parastie sīkie kaitnieki. Savukārt vīngliemeži, kas ir lielāki, ar gaišāku čaulu, patērē tikai satrūdējušas augu daļas, bet tiem, kas zaļo, nav kaitīgi. Pirmais solis gliemežu un arī vairāku citu kaitēkļu ierobežošanai ir tādas vides radīšana, kur tiem nepatīk dzīvot. Tas nozīmē, ka teritorija ir jākopj, jāpļauj, jāaizvāc pussapuvušu dēļu un zaru kaudzes u.c. Tiem nepatīk sausas, sārmainas, cietas virsmas. Ap augiem var apbērt oļus, sadauzītus gliemežvākus, kaļķi, pelnus, olu čaumalas, pat kafijas biezumus - tie apgrūtina gliemežu pārvietošanos, īpaši jau sausā laikā. Augus, kas gliemežiem sevišķi garšo, ir vērts stādīt sakņu dārza vidū, kur visapkārt ir uzirdināta zeme, jo arī pa to gliemeži pārvietojas nelabprāt. Ap zemeņu ceriem saliek salmus. Lai radītu gliemežiem neērtības, starp dobē augošajiem augiem un zālienu vēlams atstāt lielāku uzirdinātas zemes maliņu, turklāt zālienu gar to pļauj zemu. Gliemežu iecienītos augus labāk laistīt no rīta.

istockphoto

Gliemežu dabiskie ienaidnieki: pīles, eži. Augi, ko izmanto gliemežu atbaidīšanai: raskrēsliņi, pelargonijas, lavandas, fenheļi, ķiploki, pētersīļi. Augi, kurus gliemeži grauž nelabprāt: cinijas, rudzupuķes, rudbekijas.

Populārs gliemežu izķeršanas paņēmiens ir alus lamatu ierīkošana: zemē līdz malām ierok burkas vai citus traukus ar alu, kas pievilina gliemežus, tur tie iekrīt un noslīkst. Tā kā gliemežiem patīk mitras un noēnotas vietas, var arī izlikt koka gabalus un kārtīgi salaistīt ar ūdeni (tam var pievienot arī sarūgušu pienu vai kefīru labākai gliemežu pievilināšanai), un, kad kaitnieki tur salīduši, tos salasa un iznīcina. Iecienītas gliemežu tusiņa vietas ir arī zem lielām, kuplām augu lapām. Kailgliemežu izķeršanai dārzkopji mēdz izmantot arī «kupolus» no izēstām arbūzu mizām, greipfrūtu mizām vai kāpostu lapām, kuros izgriež atveres, lai kaitēkļi varētu tur iekļūt. Par efektīvu līdzekli gliemežu apkarošanā atzīst arī sāli, ja vien to iespējams lietot, nekaitējot augiem.

Kolorādo vaboles

Nejaukie kartupeļu lapgrauži spēj nodarīt lielu postu, jo sevišķi, ja tos laikus nepamana. Reizēm tā vien šķiet, ka visas vaboles no apkārtnē esošajiem miglotajiem tīrumiem patvērušās tieši mazdārziņa pleķītī. Ja kartupeļu lauciņš nav liels, to jau pavasarī profilaktiski iesaka apkaisīt ar sīpolu mizām. Vaboles un kāpurus iesaka regulāri mehāniski nolasīt un iznīcināt, un reizēm nekas cits neatliek, ja negribas savu lauciņu noķīmiķot.

Publicitātes foto

F64 Photo Agency

Augi, kas atbaida Kolorādo vaboles: pupas, pupiņas, ķiploki. Tos iesaka audzēt līdzās kartupeļiem.

Receptes:

  • Pieneņu un kosu novārījums: 10 litros ūdens liek 200 g pieneņu lakstu un 200 g tīruma kosu lakstu, uzvāra un vāra piecas minūtes, atdzesē, izkāš. 10 litriem ūdens pievieno puslitru sagatavotā novārījuma, miglo kartupeļu lakstus.
  • Struteņu novārījums: struteņu lakstus liek spainī, cik vien ietilpst, pārlej ar ūdeni, vāra 15 minūšu, atdzesē, izkāš. 10 litriem ūdens pievieno puslitru sagatavotā novārījuma, miglo kartupeļu lakstus.
  • Sodas un etiķa šķīdums: 10 litriem ūdens pievieno 100 g sodas un 0,5 l galda etiķa, izšķīdina, apsmidzina kartupeļu lapgraužu apsēstos lakstus. Tiek apgalvots, ka tas darbojas gan pret vabolēm, gan pret kāpuriem.