Krievijas prezidents Vladimirs Putins nevar apturēt karu ar Ukrainu, jo "karš ir liels bizness", skaidro Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā telekanālam “CBS News”.
ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas prezidents Vladimirs Putins telefoniski sarunājās un vienojās par 30 dienu pamieru par enerģētikas infrastruktūru karā Ukrainā, taču neizdevās panākt vienošanos par visaptverošu pamieru. Uz šiem un citiem sarunas akcentiem atsaucās gan ārvalstu, gan Lietuvas eksperti, ziņo “tv3.lt”.
Rietumu presē raksts publicēts, pamatojoties uz diviem amerikāņu avotiem vienlaikus - ASV ne tikai vēlas atzīt Krimu par Krievijas daļu, bet arī ir gatavas lūgt to darīt ANO, vēsta resurss “Semafor”.
Pēc investoru domām, drīzumā varētu beigties karš starp Krieviju un Ukrainu, kas jau tagad izpaužas aktīvu cenu pieaugumā pasaules tirgos, vēsta “The Economist”.
ASV prezidenta īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, kurš šonedēļ apmeklēja Maskavu un tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, nāca klajā ar vairākiem paziņojumiem par miera sarunām, tostarp par iespējamo Ukrainas kara apturēšanas grafiku, raksta “dialog.ua”.
Saūda Arābijā notikušo tikšanos var saukt par vairāk nekā veiksmīgu Ukrainai - Kijiva ne tikai panāca amerikāņu militārās palīdzības atsākšanu, bet arī izlūkdatu apmaiņu. Tomēr tas vēl nav viss - kā izrādījās, sarunu procesā Trampa komanda Kijivai neizvirzīja nevienu ultimātu, raksta “dialog.ua”.
ASV un Ukrainas pārstāvju sarunās, kas notika Saūda Arābijā otrdien, panākta vienošanās, ka ASV atsāks militāro palīdzību Ukrainai, vēsta “AFP”. Iespējams, nozīmīgākais no šiem notikumiem bija tas, ka Ukraina piekrita ASV priekšlikumam par tūlītēju pamieru uz 30 dienām, taču vēl nav zināms, kā uz to reaģēs Krievija. Šīs sarunas un to iznākumu vērtēja Lietuvas politologi.
Kremlis vēl nav nolēmis - kritizēt vai atbalstīt ASV priekšlikumu par trīsdesmit dienu pamieru, taču jau ir centies izvairīties no tiešas atbildes sniegšanas uz šo jautājumu, vēsta “dialog.ua”.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins apzināti izvirzījis ukraiņiem nepieņemamas prasības, jo viņš nekādā veidā nepiekāpsies, apgrūtinot ASV prezidenta Donalda Trampa centienus panākt miera līguma starpniecību, raksta “Bloomberg”, atsaucoties uz Rietumu amatpersonām.
Sarunās ar ASV, kas notiks Saūda Arābijā, Ukrainas delegācija ierosinās noteikt pamieru jūrā un aizliegt veikt liela attāluma triecienus, atsaucoties uz avotiem, ziņo “Suspilne”.
Francijas prezidents Emanuels Makrons pēc tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Vašingtonā sacīja, ka uzskata - tuvāko nedēļu laikā starp Krieviju un Ukrainu var panākt pamieru. Pēc pamiera ir jāseko sarunām par ilgtermiņa mieru. Eiropa, pēc Makrona domām, ir gatava sniegt Ukrainai drošības garantijas, tostarp nosūtot uz turieni miera uzturēšanas kontingentu, raksta BBC.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacījis, ka cer, ka karš beigsies 2025. gadā, jo situācija ir sarežģīta - šādi vārdi izskanēja preses konferencē, kurā piedalījās valstu vadītāji, kas ieradās Kijivā uz samitu "Atbalsti Ukrainu", raksta “unian.net”.
Donalda Trampa piedāvātais "miera plāns" Ukrainai sastāv no trim daļām - pamiera, vēlēšanām Ukrainā un galīgās vienošanās parakstīšanas, par to ziņo Vācijas Eiropas Parlamenta deputāts no Zaļās partijas Sergejs Lagodinskis, kurš ziņojumu publicēja savā lapā “Twitter” jeb “X”.
Kamēr Eiropas laikraksti pauž dziļu satraukumu par "ideoloģiskā kara" pasludināšanu, tikmēr Putins drīzumā varētu "realizēt savu sapni", atsaucoties uz “NYT”, norāda “The Guardian”.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins šopavasar vēlēsies panākt vienošanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu par pamieru Ukrainā līdz vienam no diviem datumiem - vai nu 20.aprīlī, kad pareizticīgie un katoļi svin Lieldienas, vai 9. maijā, raksta izdevums “Financial Times”, atsaucoties uz Ukrainas un Rietumu amatpersonām.
“Fox News” uzzināja sīkāku informāciju par Trampa slepenā sūtņa vizīti Maskavā - otrs lielākais amerikāņu medijs ziņo par ASV prezidenta īpašā sūtņa Stīvena Vitkofa braucienu uz Krieviju.
Ukrainas valsts vadītājs Volodimirs Zelenskis runāja par "plānu B" gadījumā, ja Ukraina netiks uzņemta NATO - šajā gadījumā valstij būs būtiski jāpastiprina bruņotie spēki, dubultojot militārpersonu skaitu, Ukrainas līderis norādīja sarunā ar “The Economist”.