Kremļa vēlmi pakļaut visu Donbasu virza gan juridiski, gan militāri stratēģiski ieguvumi, gan politiskais mērķis izdarīt spiedienu uz Kijivu, raksta “unian.net”.
Mākslīgais intelekts jau tagad spēlē nozīmīgu lomu Ukrainas militārajās operācijās - piemēram, dronu izmantošanā -, taču nākotnē to varētu izmantot arī miera nodrošināšanai, raksta “postimees.ee”.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis gatavību piedalīties gaidāmajā ASV un Krievijas prezidentu Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanās Budapeštā, viņš teica intervijā “NBC News”.
Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs atklāti atzinis, ka Krievijas 2026. gada budžets būtībā ir militārais budžets, raksta “dialog.ua”.
Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nav izdevīgi izbeigt karu Ukrainā, tāpēc viņš meklē arvien jaunu konfliktu - šādu viedokli pauda militārais eksperts Oļegs Ždanovs, raksta “unian.net”.
Čečenijas vadītājs Ramzans Kadirovs apstiprināja Maskavas plānus okupēt visu Ukrainu - pēc viņa vārdiem, agresija beigsies tikai tad, kad valsts "pievienosies" Krievijas Federācijai, raksta “dialog.ua”.
Kremlis paziņojis, ka, lai atjaunotu attiecības starp Krieviju un Ukrainu, ir nepieciešams "izpildīt speciālās militārās operācijas uzdevumus", raksta “unian.net”.
Kremlis piekritīs miera līgumam ar Ukrainu tikai pēc spēcīgiem raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumiem Maskavai, ir pārliecināts žurnālists un politologs Aleksandrs Morozovs, raksta “dialog.ua”.
ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums par ieroču pārdošanu Ukrainai varētu radīt postošas sekas Putina režīmam - Amerikāņu līdera lēmums nav pilnīgi negaidīts, taču tā ir "īsta bumba", kas varētu nozīmēt Krievijas prezidenta valdīšanas beigas, šo viedokli slejā laikrakstam "National Security Journal" pauda Aleksandrs Motils, politikas zinātnes profesors Rutgersas universitātē Ņuarkā.
Daudzi krievi, īpaši Maskavā, joprojām pilnībā neizjūt kara jēgu, tomēr Ukraina varētu radīt neērtu situāciju Krievijas iedzīvotājiem, elitei un biznesam, kas varētu pamudināt Kremļa vadītāju Vladimiru Putinu vienoties par pamieru, raksta “unian.net”.
Bijušais Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs brīdina, ka tikai Kremļa vadības maiņa var izbeigt karu, pat ņemot vērā Krievijas attiecības ar ASV prezidentu Donaldu Trampu - viņš ir pārliecināts, ka Krievijas karš pret Ukrainu beigsies tikai tad, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins nomirs vai atstās amatu, raksta “tv3.lt”.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ir izteicis prognozi, ka karš Ukrainā varētu ilgt līdz 2028. gadam, ja netiks palielināts spiediens uz Krieviju, raksta “dialog.ua”.
Ukrainas varasiestādes sarunām Londonā dienu iepriekš sagatavoja dokumentu, kurā teikts, ka teritoriālo jautājumu apspriešana nav iespējama bez absolūta pamiera, ziņo “Reuters”, atsaucoties uz avotu, kas ir pazīstams ar sarunu procesu.
ASV prezidenta Donalda Trampa "miera līgums" būtībā liek Ukrainai kapitulēt - sanāksmē, kas notiks Londonā 23. aprīlī, Vašingtona plāno ierosināt atzīt Krimu par krievisku un iesaldēt pašreizējo frontes līniju. Par to, atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņo laikraksts “The Washington Post”.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins nevar apturēt karu ar Ukrainu, jo "karš ir liels bizness", skaidro Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā telekanālam “CBS News”.
ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas prezidents Vladimirs Putins telefoniski sarunājās un vienojās par 30 dienu pamieru par enerģētikas infrastruktūru karā Ukrainā, taču neizdevās panākt vienošanos par visaptverošu pamieru. Uz šiem un citiem sarunas akcentiem atsaucās gan ārvalstu, gan Lietuvas eksperti, ziņo “tv3.lt”.
Rietumu presē raksts publicēts, pamatojoties uz diviem amerikāņu avotiem vienlaikus - ASV ne tikai vēlas atzīt Krimu par Krievijas daļu, bet arī ir gatavas lūgt to darīt ANO, vēsta resurss “Semafor”.