Ukrainas eksperti jauno miera plānu nosauc par idiotisku

Donalda Trampa administrācija ir sagatavojusi miera plānu, kas spiež Ukrainu veikt ievērojamas teritoriālas piekāpšanās, nesniedzot nekādas patiesi efektīvas drošības garantijas. “Postimees.ee” intervēja Ukrainas politiķus un ekspertus, lai noskaidrotu, kā viņi vērtē turpmāku sarunu sākšanu laikā, kad Ukrainā izvēršas korupcijas skandāls.

Lielākā daļa intervēto atzīst, ka jaunajā Krievijas un Amerikas plānā neredz reāla miera izlīguma perspektīvu - un tam ir daudzi iemesli.

Stratēģiskās komunikācijas speciālists Jurijs Bogdanovs, kurš pazīstams ar savām precīzajām prognozēm, uzskata, ka nekāds plāns patiesībā neeksistē.

"Ir idejas, ko Kirils Dmitrijevs nodeva Vitkofam, un Vitkofs tās atkal izmantoja, nolemjot, ka šis ir īstais brīdis, lai atjaunotu savu ietekmi," uzskata Bogdanovs.

Viņaprāt, Dmitrijevs un Vitkofs risina vienu un to pašu problēmu un šis "plāns", visticamāk, ir viņu pašu projekts. Abi ir ne tikai zaudējuši labvēlību, bet viņiem arī vairs nav nekādas ietekmes - viņu koncepcija par "Krievijas un Amerikas draudzību" ir sabrukusi, un tagad abi cenšas radīt jaunus priekšnoteikumus dialogam. Tas nāk par labu arī Vladimiram Putinam, jo ​​viņš cenšas atlikt sankcijas un to pastiprināšanu.

"Pašlaik nav priekšnosacījumu reālām sarunām, jo ​​Putinam tās nav vajadzīgas. Viņam šobrīd nav nekāda nodoma izbeigt karu. Lai sarunas sāktos, ir jābūt vēlmei tās risināt," rezumē Bogdanovs.

Viņš atgādina, ka nepastāv mehānisms, kas varētu darboties bez pamiera: "Esmu ļoti skeptisks par jebkādu sarunu perspektīvām tieši tāpēc, ka Krievija nav gatava pamieram."

Runājot par korupcijas politisko krīzi Ukrainā, viņš uzsver, ka Krievija neapšaubāmi cenšas to izmantot savā labā. "Viņi cenšas uzpūst šo stāstu, lai parādītu pasaulei, ka Ukraina un Zelenskis ir ļoti trauslā pozīcijā,” secina eksperts.

Runājot par spiedienu uz Ukrainu, Donalda Trampa instrumentu komplekts ir ierobežots - viņš gandrīz gadu nav devis Ukrainai naudu un nepiedāvā bezmaksas ieročus.

"Tāpēc Ukrainas krīzes izmantošana, īpaši, ja prezidents konsekventi strādās pie tās risināšanas, nedarbosies. Tas nekādā veidā neietekmēs sarunu izredzes," saka Jurijs Bogdanovs. "Vienīgais, ko krievi teorētiski varētu iegūt, ir turpmāku sankciju ieviešanas atlikšana. Stratēģiski tam, visticamāk, nebūs būtiskas ietekmes."

Pašlaik Donalda Trampa ietekmes loks reaģē pēc iespējas atbilstošāk. "Marko Rubio raksta, ka notiek ideju apmaiņa, bet neko neteica par kādu plānu. Tas ir vienkārši punktu saraksts, ko acīmredzot Kirils Dmitrijevs nodeva Vitkofam. Vitkofs pat komentēja to vietnē “X”, bet pēc tam izdzēsa savu komentāru, tomēr daudziem cilvēkiem izdevās uzņemt ekrānuzņēmumus," saka Bogdanovs.

"Nekāda kopēja plāna nav. Ir idejas, ko viņi cenšas uzspiest Trampam. Un, ziniet, manuprāt, ir viena pazīme, kas norāda, ka tas ir pilnīgi nereāls: klauzula par Donbasa īri, kas ir atkarīga no tā demilitarizācijas," piebilst eksperts.

"Dmitrijevs bija investors, Vitkofs bija nekustamo īpašumu aģents. Savā ierastajā manierē viņi piedāvā Ukrainai iespēju vienkārši "nomāt" daļu teritorijas kopā ar iedzīvotājiem apmaiņā pret to, ka krievi sola izvest savu karaspēku. Tas ir tīrākais neprāts un mēģinājums novilcināt laiku. Neviens saprātīgs cilvēks to nevarētu iedomāties,” saka Bogdanovs.

Bogdanovs piekrīt, ka notikušais ir nopietns trieciens Zelenska politiskajām izredzēm, taču valdībai briesmas nedraud.

"Pats plāns ir vienkārši tik idiotisks, ka, manuprāt, tas neitralizēs pats sevi. Nav iespējams piespiest Ukrainu vai Eiropu to pieņemt. Vai arī aiz tā slēpjas kaut kas cits, bet mēs par to vēl neko nezinām," viņš atzīst.

Ukrainas Augstākās Radas locekle un bijusī premjerministra vietniece eiroatlantiskās integrācijas jautājumos Ivanna Klimpuša-Cincadze saka, ka visiem ukraiņiem ir aptuveni vienāda attieksme pret tā saukto miera plānu, par kuru vienojās krievi un amerikāņi:

"Tas ir Stambulas scenārija atkārtojums, vēl viens Krievijas mēģinājums piespiest Ukrainu kapitulēt, tikai tagad it kā ar Amerikas zīmogu.”

Viņasprāt, plānam nav nekāda sakara ar iespēju faktiski izbeigt karu un nodibināt ilgtspējīgu mieru. Vai korupcijas skandāls, kas risinās Ukrainā, kaut kādā veidā ietekmē šo stāstu?

"Krievi to noteikti izmantos, lai virzītu savu naratīvu par Ukrainas maksātnespēju un korupciju. Patiesībā tas liecina par korupcijas pārvarēšanas procesu," skaidro deputāte.

Pēc viņas teiktā, šādi skandāli Krievijā nav iespējami nevis tāpēc, ka nebūtu korupcijas, bet gan tāpēc, ka nav institūciju, kas spētu identificēt šādus incidentus, tos izmeklētu un sauktu vainīgos pie atbildības.

Viņa atzīst, ka Ukrainā ir radusies iekšēja krīze, kas nepārprotami prasa ātrus, nopietnus un radikālus lēmumus valsts iekšienē, un Krievija to izmanto un uzskata, ka šī ir viņu iespēja piespiest Ukrainu kapitulēt.

"Cīņa par Donalda Trampa viedokli turpinās, tāpēc nav iespējams precīzi pateikt, kā rīkosies ASV prezidents. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi ieņemt vienotu nostāju un paziņot to gan Amerikas sabiedrībai, gan prezidentam Trampam, saskaņojot to ar eiropiešiem," saka Klimpuša-Cincadze.

Ukraina nebija iesaistīta šajās sarunās un nebija daļa no šī stāsta, tāpēc Ukrainas prezidentam ir jāpaskaidro sabiedrībai, kā viņš redz šāda plāna pieņemšanas riskus, ko viņš gaida no sabiedrības un ko viņš var piedāvāt pretī, viņa piebilst.

Starptautiskais jurists un bijušais Ukrainas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja vietnieks Andrijs Magera saka, ka Ukrainā radusies politiskā krīze, visticamāk, būtiski neietekmēs Krievijas un Amerikas Savienoto Valstu sarunu izredzes.

"Es neticu, ka prezidents Zelenskis pat tik neaizsargātā stāvoklī ir spējīgs parakstīt līgumu, kas sagrautu Ukrainas konstitucionālos pamatus teritoriālās integritātes un suverenitātes ziņā un grautu starptautisko tiesību pamatus," viņš ir pārliecināts.

Viņš atgādina, ka kopš Otrā pasaules kara beigām pasaule nav tikusi tik tālu, lai legalizētu valstu aneksiju. Ir bijušas okupācijas, iejaukšanās iekšējās lietās un karaspēka ievešana, taču neviens nekad nav iekļāvis kaimiņvalstu teritorijas savā teritorijā.

"Tagad viņi ierosina to legalizēt," sacīja Magera. "Šī ir ļoti bīstama pieeja - viņi saka: "Jūs varat to darīt, bet drošības labad iegādājieties kodolieročus - tad neviens jūs neaiztiks." Šajā gadījumā daudz kas ir atkarīgs no tā, kurš pirmais sazināsies ar Trampu un paskaidros savu nostāju."

Pēc eksperta teiktā, Tramps ir paudis pārliecību, ka, ja spiediens uz Krieviju neizdosies, tad spiediens jāpiemēro arī Ukrainai. "ASV prezidentam ir ideja kļūt par "miera uzturētāju, kas izbeidza karu". Un cena, kas par to jāmaksā, ir vismazākais, par ko viņš raizējas."

Andrijs Magera atgādina, ka ASV vairākkārt ir garantējušas Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti parakstītos starptautiskajos līgumos. "Un tas, starp citu, ir svarīgs signāls tām valstīm, kurām ASV vai nu jau piedāvā, vai nākotnē piedāvās kaut kādas garantijas. Tas ir uzticēšanās jautājums starptautiskajam partnerim," uzsver advokāts.

Lielākā daļa Ukrainas pilsoņu lieliski saprot, ka Doneckas un Luhanskas apgabalu, kā arī Krimas aneksijas legalizācija ir tikai sagatavošanās citu Ukrainas teritoriju tālākai sagrābšanai - Krievija pie tā neapstāsies.

"Tāpēc, atklāti sakot, es neticu, ka šim plānam ir kādas perspektīvas," secina Magera. "Un es nedomāju, ka tā cēlonis bija valdības vai vispārējā politiskā krīze Ukrainā. Ja viņi būtu gribējuši, viņi būtu varējuši atrast simt un vienu iemeslu, lai izdarītu spiedienu uz Ukrainu un tās vadību. Varbūt viņi nolēma, ka tā ir likteņa dāvana un ir vērts mēģināt."

Andrejs Magera uzsver - cilvēki Krievijā nesaprot, ka Ukraina nav strukturēta tā, kā Krievija. Šeit nav tā, ka karalis kaut ko saka un dzimtcilvēki to dara. “Pat ja hipotētiski iedomājamies Zelenski parakstām šādu līgumu, ir liels jautājums, vai sabiedrība tam piekristu," saka jurists.

Pasaules politikas institūta vadītājs Viktors Šlinčaks savu viedokli par iespējamām sarunām pauž diezgan emocionāli: "Divas personas - Vitkofs un Dmitrijevs - nolemj, ka bezcerīgās sarunās viņi varētu glābties no pilnīgas katastrofas, uzspiežot kādam citam savu absolūti idiotisko 28 punktu "plānu", kas nostāda Ukrainu kapitulācijas pozīcijā.”

Pēc Šlinčaka teiktā, viņi par to vienojās jau tad, kad Tramps ieviesa sankcijas pret “Lukoil” un “Rosneft”, vēl ilgi pirms korupcijas skandāla uzliesmojuma.

"Esmu pārliecināts, ka Dmitrijevs pārdeva kopīgo projektu ar Vitkofu Kremlim kā veiksmīgu specoperāciju, kas aizkavētu Amerikas sankcijas. Taču laiks ir beidzies: sankcijas ir jāievieš, un šis mēģinājums iegūt laiku ir cietis neveiksmi," raksta Šlinčaks. "Tāpēc Dmitrijeva svīta nolēma, ka cilvēki Baltajā namā ir gatavi noticēt viņu jaunākajam "plānam"."

Viņš uzskata, ka Ukrainas vājināšana nav ASV stratēģiskajās interesēs, un tas pats attiecas uz Eiropas izslēgšanu no šiem procesiem, jo ​​ASV vēlas tai vēl vairāk uzkraut atbildību par reģionālo drošību.