Ukrainas miera plāns: vai izšķirošais brīdis ir klāt?

Mediji: Baltais nams uzskata, ka miera līgumu var noslēgt pat "līdz šīs nedēļas beigām".

Visas ieinteresētās puses varētu vienoties par ASV miera plānu Ukrainai līdz novembra beigām “vai pat šonedēļ", izdevumam “Politico” pavēstīja augsta ranga Baltā nama amatpersona, norādot, ka administrācija ir uz "liela izrāviena robežas".

Kā iepriekš ziņots, tas nācis gaismā pēc ASV tīmekļa izdevuma “Axios” publikācijas par prezidenta Donalda Trampa komandas konsultācijām ar Kremli par jaunu Ukrainas kara izbeigšanas plānu. Izdevuma avoti atklāja, ka 28 punktu plānā ir četras sadaļas: miers Ukrainā, drošības garantijas, drošība Eiropā un turpmākās ASV attiecības ar Krieviju un Ukrainu. Tomēr ne Kijiva, ne ASV sabiedrotie Eiropā, visticamāk, nebija tieši iesaistīti jaunā "ietvara" miera līguma izstrādē, atsaucoties uz “Politico”, informē izdevums “The Moscow Times”.

To pašu telekanālam CNN apstiprināja kāda par sarunu gaitu informēta ASV amatpersona. Sarunu procesu ar Maskavu vada ASV prezidenta īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs. CNN ziņo, ka ASV armijas sekretārs Dens Driskols un augsta ranga Pentagona delegācija 19. novembra rītā ieradās Ukrainā "faktu noskaidrošanas misijā, lai tiktos ar Ukrainas amatpersonām un apspriestu kara izbeigšanas centienus", sacīja ASV Bruņoto spēku preses sekretārs pulkvedis Deivs Batlers. Aģentūrai “Reuters” to apstiprināja arī ASV vēstniecība Kijivā. Delegācijas sastāvā ir armijas štāba priekšnieks ģenerālis Rendijs Džordžs, kurš kopā ar Driskolu ceturtdien tiksies ar Volodimiru Zelenski. Misija organizēta pēc prezidenta Trampa norādījuma un ir daļa no Baltā nama centieniem atsākt miera sarunas. Amatpersona sacīja, ka Driskols ar Volodimiru Zelenski un citām augsta ranga Ukrainas amatpersonām apspriedīs karadarbības gaitu frontē, bruņojuma piegādes un miera plāna detaļas.

Kāds augsta ranga Ukrainas ierēdnis aģentūrai “Reuters” pastāstīja, ka Kijiva ir saņēmusi "signālus" par ASV priekšlikumiem kara izbeigšanai, ko Vašingtona apspriež ar Maskavu, un piebilda, ka Ukraina priekšlikumu sagatavošanā nav piedalījusies. ASV amatpersona norādīja, ka Baltais nams ir optimistisks un plāno iesniegt savu plānu prezidentam Volodimiram Zelenskim kā "faktu, kas jau noticis".

"Tas, ko mēs (Ukrainai) iesniegsim, ir saprātīgi,

apgalvo amatpersona. Par to izdevuma “Politico” raidierakstā ziņoja žurnālisti Džeks Blanšārs un Daša Bērnsa. Publikācijā norādīts, ka jaunajā miera plānā acīmredzot nav ņemti vērā Ukrainas un tās Eiropas sabiedroto viedokļi. Tāpat vēl nav zināms, kādas vienošanās ir panāktas par vissarežģītākajiem jautājumiem - saistībā ar Krievijas sagrābtajām Ukrainas teritorijām, desmitiem tūkstošu bērnu nolaupīšanu vai drošības garantijām. Trampa administrācija uzskata, ka Zelenskis, būdams pakļauts spiedienam gan kaujas laukā, gan iekšpolitiski - korupcijas skandāla dēļ, būs spiests priekšlikumiem piekrist. Un kā ar pārējo Eiropu?

"Mums eiropieši īpaši nerūp. Svarīgi ir tas, lai Ukraina piekristu,

sacīja amatpersona.

Savukārt Ukraina 18. novembrī veica triecienu Krievijas teritorijā ar amerikāņu ATACMS raķetēm - pirmo, kopš Donalds Tramps atcēla ierobežojumus to izmantošanai, konstatē “The Wall Street Journal”. Šis solis nozīmē tikai to, ka ASV, kas pēc Trampa atgriešanās Baltajā namā šādiem uzbrukumiem uzlika veto, tagad ir gatavas triecienus atļaut un sniegt izlūkošanas informāciju par mērķiem. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pretgaisa aizsardzība notrieca četras raķetes, kas raidītas Voroņežas pilsētas virzienā. Ukraina apstiprināja triecienus nenorādītiem militāriem mērķiem un nosauca to par "nozīmīgu notikumu, kas apliecina Ukrainas pastāvīgo apņemšanos sargāt savu suverenitāti". ASV amatpersonas triecienu brīdī ieroču izmantošanu vēl nebija apstiprinājušas.

Tālas darbības rādiusa raķešu izmantošana akcentē Baltā nama divējādo pieeju konflikta izbeigšanai Ukrainā. Augsta ranga ASV amatpersonas apstiprināja, ka uzbrukumi notika laikā, kad Tramps nosūtīja augsta līmeņa Pentagona delegāciju uz Kijivu, lai risinātu sarunas par kara izbeigšanu.

Atbalstot ASV centienus, Trampa jaunā miera plāna izstrādē piedalās Katara un Turcija. "Kataras un Turcijas starpniecība palīdzēja izbeigt karu Gazā un varētu palīdzēt izbeigt arī karu Ukrainā," pastāstīja “Axios” avots. Kāda augsta ranga Kataras amatpersona pagājušajās nedēļas nogalē piedalījās Stīva Vitkofa un Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes (NDAP) priekšsēdētāja Rustema Umerova sarunās, kur “panāktas daudzas vienošanās”. Zelenskis iepriekš pilnvaroja Umerovu sarunām ar Vitkofu. Publikācijā apgalvots, ka pirms tikšanās ar Umerovu Vitkofs detalizēti apsprieda plānu ar Putina īpašo pārstāvi Kirilu Dmitrijevu.

Plāns paredz, ka tās Donbasa teritorijas, no kurām ukraiņiem būtu jāatsakās un jānodod Krievijas kontrolē, tiks uzskatītas par demilitarizētu zonu. Maskava tur nevarēs izvietot karaspēku, apgalvo “Axios”. Divos citos reģionos - Hersonas un Zaporižjes apgabalos, pašreizējā frontes līnija tiks iesaldēta, un Krievija pēc sarunām daļu no tām atgūs.

Viens no Ukrainas miera plāna autoriem ir Putina pilnvarotais pārstāvis Kirils Dmitrijevs, apgalvo “The Financial Times” avoti. Plānu Kijivai iesniedza Stīvs Vitkofs, kurš Maiami tikās ar Rustemu Umerovu. Vitkofs skaidri pateica, ka vēlas, lai Zelenskis piekristu nosacījumiem, neskatoties uz to, ka tajos ir iekļautas prasības, kas Ukrainai jau sen ir bijušas "sarkanās līnijas".

Laikraksta “The Economist” žurnālists Olivers Kerols platformā “X” par Amerikas miera plānu:

“Ukrainas armijas samazināšana 2,5 reizes, nevis 2 reizes, kā ierosināts iepriekš - un tikai Ukrainas armijas; Ukrainas teritorijā nedrīkst atrasties ārvalstu karaspēks; aizliegums izmantot tāla darbības rādiusa ieročus, kas varētu sasniegt Sanktpēterburgu un Maskavu.

Kāds avots sacīja, - Kijivas piekrišana plānam būtu salīdzināma ar Ukrainas atteikšanos no savas suverenitātes, un raksturoja šos manevrus kā Krievijas mēģinājumu "spēlēties" ar Trampa administrāciju, kas, viņaprāt, cenšas "demonstrēt progresu" vienošanās jautājumā. "Šis nav plāns, bet gan reālu, praktisku, labi domātu priekšlikumu sajaukums, sacīja Krievijas amatpersona, kas pārzina sarunu gaitu. "Daži no priekšlikumiem ukraiņiem ir absolūti nepieņemami." Tomēr kāda cita amatpersona bija mazāk pesimistiska, sakot, ka "amerikāņi izdara spiedienu uz Maskavu, lai tā skaidri formulētu, ko viņi patiesībā sagaida... lai sāktu sarunas".

Vašingtona Volodimiram Zelenskim ir skaidri norādījusi, ka Ukrainai, lai izbeigtu karu ar Krieviju, ir jāpieņem ASV izstrādāts miera plāna pamatdokuments. Vašingtona vēlas, lai Kijiva piekristu izvirzītajām prasībām, izdevumam “Axios” pastāstīja informēta ASV amatpersona.

Baltais nams uzskata, ka Ukraina, visticamāk, šīs teritorijas zaudēs, neatkarīgi no tā, vai karš turpināsies, un "tāpēc Ukrainas interesēs ir panākt vienošanos tagad". ASV un citas valstis atzīs Krimu un Donbasu par likumīgu Krievijas teritoriju, bet nelūgs to darīt Ukrainai.

Ukrainas amatpersona apstiprināja, ka apmaiņā pret ASV drošības garantijām plāns paredz Ukrainas teritoriālās piekāpšanās Donbasā, kā arī tālas darbības bruņojuma izmantošanas un Ukrainas bruņoto spēku skaitliskā sastāva ierobežojumus. Nav skaidrs, ko tieši paredz ASV drošības garantijas, izņemot solījumu aizstāvēties pret turpmāku Krievijas agresiju, norāda izdevums.

Trampa jaunajā miera plānā Ukraina tiek aicināta atbrīvoties no galvenajiem bruņojuma veidiem, samazinot ASV militāro palīdzību, kas bijusi vitāli svarīga aizsardzībai. Potenciāli tas padara valsti par neaizsargātu pret turpmāku Krievijas agresiju, raksta “The Financial Times”. Dokumentā arī aicināts atzīt krievu valodu par oficiālo valsts valodu Ukrainā un piešķirt oficiālu statusu Krievijas Pareizticīgai baznīcai. Amatpersona, kas iepazinusies ar plānu, to raksturoja kā ļoti vispārīgu, "uz Krievijas interesēm orientētu" dokumentu. Cita amatpersona to nosauca par "Putinam ļoti ērtu", bet Kijivas pārstāvji paziņoja, ka tas pilnībā atbilst Kremļa maksimālistiskajām prasībām, un ka bez būtiskām izmaiņām Ukraina to neīstenos.

Pašlaik Trampa jaunā miera plāna apspriešanai Volodimirs Zelenskis tiek gaidīts Vašingtonā. To kāda ASV amatpersona pastāstīja “Axios” pēc tam, kad Ukrainas prezidents atcēla tikšanos ar Trampa īpašo sūtni Stīvu Vitkofu Ankarā.

"Tagad mēs gaidīsim. Bumba ir Zelenska pusē,

sacīja ASV amatpersona. Avots apstiprināja, ka tikšanās atcelta, jo nedēļas nogalē tika noraidītas Vitkofa un Umerova panāktās vienošanās. Ukrainas amatpersona sacīja, ka tikšanās tika atlikta, jo Zelenskis pieprasīja, lai plāns tiktu apspriests plašākā formātā - ar Eiropas valstu dalību.

Cita ASV amatpersona norādīja, ka iemesls ir arī korupcijas skandāls Ukrainā un dažu Zelenska tuvāko padomnieku pretlikumīgo darbību izmeklēšana. Zelenskis uz Ankaru devās ar citu plānu, kas izstrādāts kopīgi ar Eiropas partneriem, un kuru Krievija nekad nepieņems, sacīja ASV amatpersona.

“Bloomberg" avoti ziņo, ka Ukrainas amatpersonas un Eiropas sabiedrotie nebija iesaistīti jaunā miera plāna apspriešanā. Eiropas diplomāti pauda skepsi par jebkādu iespējamo vienošanos, norādot, ka Putins parasti piekrīt priekšlikumiem spiediena ietekmē - kā tas notiek tagad, - stingru ASV sankciju sloga ietekmē, uzskata avoti.