Politologs skaidro, kāpēc Putinam patiesībā ir vajadzīgs viss Donbass

© unsplash.com

Kremļa vēlmi pakļaut visu Donbasu virza gan juridiski, gan militāri stratēģiski ieguvumi, gan politiskais mērķis izdarīt spiedienu uz Kijivu, raksta “unian.net”.

Krievijas līderis Vladimirs Putins neatlaidīgi pieprasa, lai Ukraina atteiktos no kontroles pār visu Doņeckas apgabalu, un tam ir vairāki iemesli.

Intervijā vācu laikrakstam “Tagesspiegel” Andreas Umlands, Stokholmas Austrumeiropas studiju centra analītiķis Zviedrijas Starptautisko lietu institūtā Stokholmā un asociētais profesors politikas zinātnes nodaļā Kijivas-Mohilas akadēmijā, paskaidroja, kāpēc šis reģions ir tik svarīgs Kremlim un kāpēc Maskava pēc vairāk nekā desmit gadu ilga konflikta nav spējusi to pilnībā pakļaut.

Saskaņā ar Maskavas oficiālo retoriku, Krievijas Konstitūcija, kas grozīta 2022. gadā, formāli (lai arī nelikumīgi) iekļāva Doņeckas apgabalu Krievijas Federācijā, un Putins kā Konstitūcijas "garants" ir spiests īstenot šo formālo prasību.

Taču svarīgāki ir simboliskie un praktiskie apsvērumi: Doņeckas kontrole sniedz stratēģiskas priekšrocības turpmākiem uzbrukumiem Ukrainas dziļumos un paver piekļuvi reģiona dabas resursiem.

Donbass, un jo īpaši tās tā daļas, kas joprojām atrodas Kijivas kontrolē, ir kļuvis par stipri nocietinātu "cietokšņu joslu". Pēdējo 11 gadu laikā Ukrainas spēki ir uzbūvējuši tranšeju, bunkuru, nocietinājumu un loģistikas līniju sistēmu, padarot reģionu ārkārtīgi grūti ieņemamu. Tieši šo nocietinājumu un lielo cilvēku zaudējumu dēļ Krievijai līdz šim nav izdevies pilnībā ieņemt Doņeckas apgabalu, neskatoties uz to, ka tā kontrolē lielāko daļu Luhanskas apgabala.

Politiski Kremlis cenšas atrisināt šo problēmu ne tikai ar militāriem līdzekļiem, bet arī ar diplomātiskiem līdzekļiem - panākt no Kijivas teritoriālu piekāpšanos, piespiežot arī Rietumu starpniekus izdarīt spiedienu uz Ukrainu.

Ja Rietumi, jo īpaši Amerikas Savienotās Valstis, piespiedīs Ukrainas prezidentu Zelenski piekāpties, Putins gūs ievērojamu uzvaru bez liela mēroga jaunām operācijām, bet, ja Ukraina atteiksies, Maskava varēs pozicionēt Kijivu kā "miera šķērsli" Rietumu līderu acīs.

"Doņeckas atdošana Ukrainā izraisīs lielu sašutumu, īpaši Ukrainas bruņoto spēku un veterānu apvienību vidū," atzīmē Umlands.

Viņš uzskata, ka tas varētu radīt iekšpolitisku krīzi vai pat provocēt pilsoņu konfliktu - tieši to, ko Maskava cer sasniegt kopš savas agresijas sākuma 2014. gadā.

"Var droši pieņemt, ka Donbass gan Ukrainas, gan Krievijas armijās pašlaik ir ieguvis reputāciju kā nāves zona Krievijas karavīriem, tāpēc Putins cenšas atrisināt šo operatīvo, stratēģisko un politisko problēmu nevis ar militāriem līdzekļiem, bet gan sarunu ceļā," viņš secināja.

Iepriekš tika ziņots, ka Putins Trampam ierosināja teritoriālu apmaiņu, saskaņā ar kuru Ukraina atdotu Doņeckas un Luhanskas apgabalus apmaiņā pret nelielām Zaporižjes un Hersonas apgabalu daļām.

Tikšanās laikā Baltajā namā Donalds Tramps aicināja Ukrainas līderi Volodimiru Zelenski pieņemt Krievijas nosacījumus kara izbeigšanai.