Jauni cilvēki vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri nestrādā, nemācās, neapgūst amatu un nav reģistrēti kā bezdarbnieki, ir īpaši nozīmīga sociālās un ienākumu nevienlīdzības riska grupa – viņu nespēja un nereti arī nevēlēšanās iekļauties darba tirgū bruģē ceļu trūkumam mūža garumā. Taču celt savas dzīves kvalitāti kā pilsētās, tā lauku reģionos jauniešus kavē nepietiekama izglītība, pārāk zemu atalgots darbs un motivācijas trūkums, secina SSE Riga izveidotās darba grupas pētījums “Nevienlīdzības seja”.
Pusaudžu resursu centrs, kuru izveidojis Bērnu slimnīcas fonds kopā ar nozares speciālistiem Latvijā, pirmajā darba pusgadā atbalstu sniedzis vairāk nekā 40 jauniešiem ar atkarībām, informēja fonda vadītāja Liene Dambiņa.
Šobrīd ap 3300 jauniešu vecumā līdz 24 gadiem ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki. Vecumā no 25 līdz 29 gadiem viņu skaits ir krietni lielāks – ap 6000 gados jaunu cilvēku ir bez darba. Gada laikā abās vecuma grupās reģistrēto bezdarbnieku pulks ir nedaudz sarucis – par apmēram 1000 personām.
Latvijā smēķē puse (50 %) jauniešu 18 – 24 gadu vecumā, turklāt 28 % no viņiem smēķē regulāri, liecina jaunākais "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss".
Neviena definīcija nevar precīzi un nepārprotami raksturot, kas ir millennials – šajā grupā tradicionāli tiek ietverti cilvēki, kuri dzimuši no 1980. gada līdz aptuveni 2000. gadam. Lai arī millennials nav vienota kopa un katrs atšķiras ar savu unikalitāti, tomēr biznesa pasaule un pētnieki ir vienisprātis – millennials paaudzes paradumi un īpašības maina to, kā uzņēmumi veido savus pakalpojumus un produktus, lai tie atbilstu pašreiz pieprasītajam.
Svētdien, 26. augustā, neilgi pirms pulksten 22.00 Rīgas pašvaldības policijas pilsētas videonovērošanas centra darbinieki Gogoļa tunelī ievēroja kādu pusaudžu kompāniju. Viena no kompānijā esošajām meitenēm nespēja pastāvīgi nostāvēt kājās. Uz notikuma vietu norīkota tuvākā Rīgas pašvaldības policijas autopatruļa.
Mūsdienās paaudžu maiņa notiek tik strauji, ka ik pēc padsmit gadiem vārda tiešā nozīmē tiek nograuta iepriekšējo paaudžu uzbūvētā pasaule. Mūsu bērni ir citādāki nekā mēs, viņu bērni ļoti atšķirsies no saviem vecākiem un vislielākā ietekme šajā procesā ir internetam un mūsdienu tehnoloģijām.
Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos arvien vairāk tiek runāts par to, ka Latvijas izglītības sistēma nenodrošina jauniešiem turpmākajai dzīvei nepieciešamās zināšanas. Tajā pašā laikā ikvienam vecākam ir svarīgi, lai izglītība, kuru saņem bērns, ietvertu dzīvei 21. gadsimtā svarīgas zināšanas, prasmes un attieksmes. Tostarp arī par savu ķermeni un veselību, kas var pasargāt gan no saslimšanām, gan vardarbības. Drošība un prasme veidot attiecības un nodibināt ģimeni nākotnes cilvēkam ir tikpat svarīga kā matemātika, fizika vai svešvaloda.
Samsung Electronics Baltics veiktajā aptaujā* noskaidrojis, ka ievērojami turpina pieaugt Latvijas jauniešu tendence skatīties tiešsaistes jeb interneta saturu, nevis tradicionālās televīzijas piedāvāto.
Iespējai apceļot Eiropu, nemaksājot par transporta biļetēm, pietiekušies 942 jaunieši no Latvijas, informēja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras pārstāve Kintija Bulava.
Aptuveni trešdaļa Krievijas jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem vēlētos emigrēt, liecina valsts kontrolētās sabiedriskās domas pētījumu kompānijas "VTsIOM" pirmdien publiskotie aptaujas dati.
Lai gan jauniešu vidū arvien populārāka kļūst personības izaugsmi veicinošas pieredzes iegūšana ceļojot, strādājot vai gūstot neformālu izglītību, lielākā daļa vecāku (80%), kuriem ir bērni vecumā no 15 līdz 19 gadiem, vēlētos, lai viņu bērni turpinātu mācības kādā augstskolā tūlīt pēc vidusskolas beigšanas, nevis ieturētu pauzi. Tikmēr stingru apņēmību studiju uzsākšanai uzreiz pēc vidusskolas pabeigšanas pauž vien 54% vidusskolēnu, kamēr trešdaļa (33%) vēl šaubās, liecina Swedbank veiktais pētījums .
"Šorīt mūsu rīts sākas ar neizpratni un šoku..." pirmdienas rītā sociālajos tīklos rakstīja Ventspils Komunālā pārvalde. Izrādās, vandāļiem "traucējuši" pilsētā izvietotie ziedi.
Šā gada pavasarī komunikācijas aģentūras A.W.Olsen & Partners veiktais pētījums norāda, ka Latvijā tikai 5% Instagram lietotāju vecumā no 18 līdz 35 gadiem neiegādājas produktus par kuriem raksta influenceri. "Turklāt 39% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka bieži un pat ļoti bieži iegādājas produktus, par kuriem savos ierakstos raksta influenceri," stāsta A.W.Olsen & Partners projektu vadītāja Marija Vorkule.
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra aicina ikvienu Latvijas jaunieti, kuram 1. jūlijā būs 18 gadi, izmantot Eiropas Savienības (ES) iniciatīvu DiscoverEU. Tā ļaus aptuveni 15 000 jauniešiem visā Eiropā saņemt ceļošanas pasi un apceļot Eiropu jau šovasar, laika posmā no 9. jūlija līdz 30. septembrim.