“Jānis Peters ir latviešu zemnieks labā nozīmē – visa viņa būtība ir Latvijas lauki, kaut kas smagnējs, godīgs, strādīgs,” reiz izteicās Raimonds Pauls, ar kuru Jāni Peteru saista 56 gadu draudzība. Svētdien, 30. jūnijā, daudzi cilvēki vēlēja veselību un radošo dzirksti mūsu lieliskajam dzejniekam Jānim Peteram 85 gadu jubilejā. Raugi, ko Peteram novēl laikabiedri.
Mēs jūs sveicam un apskaujam. Kā vējš apskauj bērzu neredzamām rokām. Kā mākonis apņem strazdu tūkstoti, saudzīgi norādot, kur dienvidu puse. Kā jūra iekļauj sevī baltsmilts pludmali Kurzemē. Viss viens. Kā balss un atbalss. Kā rīts un vakars. Kā mēs un neaptveramā pasaule, kas ģēniju radīta. Mēs jūs sveicam, dzejas maestro, 85 gadu jubilejā. 30. jūnijā svinēsim Jāņa Petera 85. dzimšanas dienu.
Dzejnieks Jānis Peters uzveicis savā mūžā lielākās veselības problēmas un izturējis ilgāko laiku, kādu jelkad pavadījis slimnīcā, vēstīts Intas Mengišas materiālā "Slimnīcā bija 48 dienas" izdevumā "Kas Jauns".
Maestro Raimonds Pauls atklāja, ka pirmo apsveikumu savā 88.dzimšanas dienā saņēmis no mīļā drauga, dzejnieka Jāņa Petera, par kura veselību šobrīd ļoti uztraucas, vēstīts Intas Mengišas materiālā "88.jubileju nosvin kabinetā" izdevumā "Kas Jauns".
"Jānis Peters ir smagā stāvoklī slimnīcā. Dievs nedod, lai kas nenotiek," pēdējās dienās vairākiem medijiem sacījis dzejnieka Jāņa Petera draugs Raimonds Pauls.
Kritizēt Dziesmusvētkus nozīmētu to pašu, ko Ziemassvētkos vai Lieldienās izteikt piezīmes dievkalpojumam katedrālē. Ja tas neskan ķecerīgi, tad es atļaujos Dziesmusvētkus salīdzināt ar Dievkalpojumu latviešu tautai un droši zinu, ka arī daļa citu tautību Latvijas iedzīvotāju bija klāt Mežaparkā, un viņiem vismaz patika.
Dzejnieks Jānis Peteris atklāj, ka tagadējā sadarbība ar Raimondu Paulu, rakstot viņam jaunas dziesmas, likusi piemirst visas sāpes un ķibeles, ar kurām jāsaskaras ikdienā, vēstīts Evijas Kalnbērzas materiālā "Tagad man ir visai ierobežota pārvietošanās" izdevumā "Privātā Dzīve".
Komponists Raimonds Pauls ir viens no retajiem cilvēkiem, ar kuru dzejnieks Jānis Peters sazvanās ļoti bieži, vēstīts Intas Mengišas materiālā "Jānis Peters: "Jūtos tā, it kā ar mani būtu notikusi ļoti intīma traģēdija"" izdevumā "Kas Jauns".
«Visu laiku spēka robežās strādāju. Rakstu dzejoļus, arī bērniem. Rakstu arī «biezo grāmatu», prozā. Par ko? Par saviem «piedzīvojumiem», galvenokārt jau Maskavā. Var būt, ka tas ir par dzīvi,» tā savu šodienu raksturo dzejnieks, publicists un diplomāts Jānis Peters. 30. jūnijā viņš svinēs 81. šūpuļsvētkus.
Dzejnieka Jāņa Petera pirmā grāmata – Dzirnakmens – maksāja 12 kapeikas. Tajā bija tikai 60 lappuses, kurās virmoja neaprakstāms daudzums zemes un debesu mīlestības, plūda nebeidzamas domu dārgakmeņu lavīnas līdzās atziņu dzirnakmeņiem, kas liecināja: cilvēks ir pieaudzis. Divdesmit deviņi gadi bija Jānim Peteram, kad viņš sevi pieteica Latvijas dzejas pasaulē. Ne tikai pieteica vien: kopīgais izdevumu (dzeja, proza, tulkojumi utt.) mūža metiens ir 800 000 grāmatu.
Sabiedrību pamatīgi pārsteidzis fakts, ka komponists Raimonds Pauls neieradās uz sava drauga, dzejnieka Jāņa Petera jubilejas svinībām, kas 8.jūnijā notika "Arēnā Rīga", vēstīts Intas Mengišas materiālā "Kāpēc draugs neatnāca uz jubilejas koncertu?" izdevumā "Kas Jauns".
Sestdien, 8. jūnijā, sagaidot Jāņa Petera 80. dzimšanas dienu, Arēnā Rīga notiks dzejnieka jubilejas lielkoncerts Dzejnieka sirdsvārdi. «Es to sauktu par literāri muzikālu vakaru, nevis lielkoncertu, jo pēc mana lūguma tajā skanēs ne tikai dziesmas, bet arī dzeja,» saka gaviļnieks Jānis Peters.
1988. gada jūnija beigās – pēc radošās inteliģences plēnuma Rīgā un tikpat daudz dienas pēc ASV prezidenta Ronalda Reigana valsts vizītes Maskavā (piedodiet par ambīcijām) mēs, PSKP 19. konferences delegāti no Latvijas, starp kuriem vairums bija partijas nomenklatūras funkcionāri, aizbēgām uz Maskavu.
Katrs baltietis saprot katalāņu centienus. Emocionāli šai augsti attīstītajai nācijai ar savu valodu, kultūru, intelektuālajiem un ekonomiskajiem sasniegumiem ir morālas tiesības uz valstiskumu.
«Mana alus jaunība ir garām,» smaidot nopūšas dzejnieks Jānis Peters, apcerēdams tēmu par Jāņiem, kad tika dzerts alus. Kaut arī vasaras saulgrieži ir pilnasinīgs, sulīgs dabas plaukuma laiks, kam vidū pulsē pati dzīvība, tajā skan arī tāla, vēl nenojausta skumju nots: saule sāk ritēt uz ziemu.
Pirms astoņiem gadiem Ādažu un Carnikavas pašvaldības vienojās kopīgam projektam - izveidot dzejnieka Ojāra Vācieša literāro prēmiju, ko reizi gadā pasniegt jauna dzejoļu krājuma autoram. Ideju atbalstīja arī dzejnieks Jānis Peters un O.Vācieša muzeja direktore Ieva Ķīse.
Izdevniecība "Upe tuviem un tāliem" gatavojas izdot ierakstu, kurā ieskaņoti latviešu dzejnieka un sabiedriskā darbinieka Jāņa Petera darbi. Pirmajā, no trīs kompaktdisku apkopojuma, dzirdēsim poēmu "Nakts pēc tautasdziesmas".
Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un piešķirts Ministru kabineta Atzinības raksts dzejniekam un diplomātam Jānim Peteram par izcilu un radošu devumu latviešu kultūrā un nozīmīgu ieguldījumu Latvijas politikā un diplomātisko attiecību veidošanā.