Izrāde

Šovakar jauno sezonu Dailes teātris atklāj ar bulgāru režisora Aleksandra Morfova veidoto traģikomēdiju Svinības, kas tapusi pēc dāņu režisora Tomasa Vinterberga tāda paša nosaukuma veidotās filmas (Festen, 1998) motīviem. Režisors Dailes teātrī iepriekš jau iestudējis divas publikas un arī kritiķu labvēlību iemantojušas izrādes – Finita la comedia! un Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu. Iestudējums Svinības vēsta par kāda ģimenes galvas 60. dzimšanas dienas svinībām, uz kurām ieradušies jau pieaugušie bērni, radi un draugi, un, kā ierasts šādās reizēs, tiek teiktas slavinošas runas, bet tieši šis brīdis izvēlēts, lai celtu gaismā gadiem slēptu «skeletu skapī». Par šo darbu Aleksandrs Morfovs saka: «Šī izrāde zināmā mērā ir alegorija par mūsdienu sabiedrību – slimu sabiedrību, ko turklāt manipulatīvi vada slimi cilvēki. Vispār – bezcerīga situācija, no kuras pat nav izejas.» Pēc darba Rīgā viņš dosies uz Maskavu, iestudēs Dekameronu, jo grib «pievērsties tīri cilvēciskām traģēdijām un priekam, ko var gūt no dzīves».

«Vai vispār ir iespējams pilnībā iziet no stereotipu ierobežojumiem? Es nedomāju. Bet – mēs varam uz to tiekties un mēģināt būt par to, ko sauc par Cilvēku,» saka aktrise un režisore Inga Tropa. Viņai svētdien pulksten 19 pirmizrāde Dirty Deal Teatro (DDT), kur jaunā sezona tiks atklāta ar viņas iestudēto dramaturģes Justīnes Kļavas «kara drāmu virtuvē» Dvēseļu utenis.

6.augustā plkst.18.00 Valkā notiks pirmizrāde muzikālajai izrādei “Valka. Latvija. Brīvība.”. Latvijas valsts simtgadei veidotajā izrādē caur divu cilvēku likteņu un mīlas stāstu atainos Latvijas dibināšanu, akcentējot Valkas nozīmi valsts izveidē. Latvijas Nacionālais teātris ir aktīvi iesaistījies šī pasākuma organizēšanā. Skaistā mīlas pāra - igauņu meitenes un latviešu puiša lomās Zane Dombrovska un Raimonds Celms.

Pētot Londonas teātru izsludināto šā gada piedāvājumu, uzmanību vispirms piesaista vārdi ar skaņu jeb zvaigznes. Šejienes skatītāju pieredzei tās zināmas, pateicoties kino.

«Mūs mēģina iemidzināt, sakot, ka mūsu lielākās problēmas ir pensijas un bezmaksas biļetes sabiedriskajā transportā. Bet tie ir sīkumi, jo cīņa starp labo un ļauno, starp gaismas un tumsas spēkiem nav beigusies,» saka Daugavpils teātra režisors Oļegs Šapošņikovs.

«Sākot darbu pie šā materiāla, bija nelielas šaubas, vai tas spēs uzrunāt arī mūsdienu skatītāju. Luga tomēr ir uzrakstīta 1980. gadā, un tā vēsta par padomju laiku reālijām. Bet šīs bažas ātri izklīda, saprotot, ka lugā tiek aizskartas arī daudzas mūžīgas tēmas, un tās spēs uzrunāt ikvienu,» saka Daugavpils teātra aktrise Vera Hramņikova. Viņai sestdien pirmizrāde – titulloma Ludmilas Razumovskas lugā Dārgā Jeļena Sergejevna.

«Skolas laikā man diezgan bija jācīnās ar lasīšanu, jo es nespēju saprast grāmatu burvību. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc tagad taisu tieši šo darbu,» atzīst režisors Jānis Znotiņš. Viņš iestudējis Valda Staburaga bērnus – sākumskolas bērniem un viņu vecākiem. Pirmizrāde Valmieras drāmas teātra (VDT) LMT Mansardā – piektdien.

«Šīs izrādes ideja sākās ar kādas mazas meitenes jautājumu, vai no nāves ir jābaidās un kas tas vispār ir. Un es domāju, ka materiāls, ko esam izveidojuši, tiekoties ar bērniem un sarunājoties ar bērnu ārstu un reanimatologu Pēteri Kļavu, varētu radīt labu augsni bērnu sarunām ar vecākiem un reizē aizpildīt arī vecāku tukšos laukumus,» saka režisore Laura Čaupale.

Skatītāju atzinību izpelnījusies Jaunā Rīgas teātra izrāde "Kārkli", kurā tiek izsmieti Latvijas politiķi. Tā pirmizrādi piedzīvoja 7. decembrī, taču vakar to apmeklēja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

«Ja izrādes sākumā liekas, ka tēma ir ļoti sadzīviska un visiem viegli atpazīstama, tad vienā mirklī mēs pēkšņi nokļūstam kaut kur daudz dziļāk. Negribas teikt, ka ielienam dvēselē, bet – sadzīve pazūd un vienas nakts garumā tiek izrunāta visa dzīve,» saka Valmieras Drāmas teātra (VDT) aktrise Māra Mennika. No šodienas līdz svētdienai VDT ar Ērika Vilsona melanholiju Debesis ir mums, ko iestudējis Jānis Znotiņš, viesosies Latgalē un Vidzemē.

Šovakar pulksten 19 Eduarda Smiļģa Teātra muzejā pirmizrāde – izrāde jauniem cilvēkiem par pieaugšanu Icikēriks. Šī luga ir bērnu un jauniešu dramaturģijas konkursa Sīpols laureāte, un to iestudējis pats tās autors, jaunais režisors Klāvs Knuts Sukurs (29).

«Iekšzemes kopprodukta kritums par 18%, bezdarbs 20%, nepieciešams aizņemties 7,5 miljardus. Bankrots? Devalvācija? Pilnīgi visi braucam prom? Nē. Dombrovskis! Dombrovskis un ne tikai viņš, kuram pateicoties iekšzemes kopprodukts pieaug, bezdarbs samazinās un visus 7,5 miljardus iztērēt arī nevajag. Veiksmes stāsts? Bet varbūt traģēdija?Nē. Seriāls! Un Dižķibeles laiks nebūt nav pirmā sērija un nav arī pēdējā. Bet kas tad notika pirms tam? Un kas notiek tagad? Ar ko tas seriāls mums beigsies?»

Gatavojoties jaunās teātra sezonas sākumam, kā ierasts, ar viesizrādēm Rīgā viesojas Liepājas teātris. Šīs nedēļas nogalē, 12. un 13. augustā, Dailes teātrī būs iespējams noskatīties trīs iestudējumus – Ziloņcilvēks, Portreti. Vilki un avis un Cilvēks, kas vairās no lifta.

"Associated Press" informē, ka Jaunzēlandē teju vai traģiski beidzies kāds vidusskolēnu teātra uzvedums.

Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē janvāra vidū pirmizrādi piedzīvoja spāņu dramaturga Huana Majorgas (1965) lugas Zēns no pēdējā sola iestudējums Elmāra Seņkova režijā. Izrādi Zēns skatījos mēnesi pēc pirmizrādes un visvairāk domāju par mākslas kritiku.

Latvijas Leļļu teātrī jaunais gads sācies ar intensīvu darbu pie topošās izrādes “Pinokio”, kas būs nīderlandiešu izcelsmes režisora Jana Villema van den Bosa debija leļļu teātra žanrā. Izrāde bērniem no sešu gadu vecuma tiek iestudēta gan latviešu, gan krievu trupā, un tās pirmizrādes gaidāmas 6. martā Leļļu teātra Lielajā zālē.

Rītvakar Dailes teātra Mazajā zālē pirmizrāde – Ērtas dzīvošanas mirklīši jeb Septiņi omulīgi vingrojumi vienā daļā, kas veidoti pēc Ērika Hānberga darbu motīviem. Aizkustinoša sirsnīguma, cilvēcīga siltuma un neuzspēlēta dzīvotprieka pilna izrāde, kas atkal kopā pulcē labākos vecākās paaudzes aktierus.

Jaunā Rīgas teātra izrāde Brodskis/Barišņikovs ir īpaša, jo tai piemīt īstums, kas ir vērtība, kad apkārt tik daudz šķituma.

Rēzijas Kalniņas monoizrāde Oskars un Rozā dāma, ko viņa veidojusi sadarbībā ar režisoru Viesturu Meikšānu, ir satikšanās, kas it kā apstādina laiku, lai, skatoties acīs nāvei, ieraudzītu un novērtētu dzīvi.

Rīt, 11. septembrī, Dailes teātris jauno sezonu sāk ar Rēzijas Kalniņas monoizrādi Oskars un Rozā dāma. Franču rakstnieka Ērika Emanuela Šmita darbs vēsta par desmit gadus veco Oskaru, kurš zina, ka viņam atlicis dzīvot vairs tikai pāris nedēļas. Par viņu rūpējas dāma rozā kostīmā, kas puikam ierosina spēlēt spēli – katrā dienā izdzīvot desmit savas dzīves gadus, tādējādi nodzīvojot garu, laimīgu, piesātinātu dzīvi. Viņš izaug, kļūst pieaudzis, iemīlas, apprecas, izjūt pusmūža krīzi, noveco. Turklāt vēl katru dienu Oskars raksta vēstules Dievam.