APRITĒ: Par latviešu sievietes spēku

DEBESIS IR MUMS. Agnese (Māra Mennika) savu sievišķīgo dvēseli paslēpusi zem rupjības un izlikšanās maskas. Viņas tēvs Pauls (Aigars Vilims) savu jūtīgo sirdi ir paslēpis alkoholā, bet saimniecības mantinieks Mareks (Mārtiņš Upenieks) ir apmaldījies sapņos par ideālo dzīvi. Viesizrādēs Mareku spēlēs Krišjānis Salmiņš © Matīss MARKOVSKIS, VDT publicitātes foto

«Ja izrādes sākumā liekas, ka tēma ir ļoti sadzīviska un visiem viegli atpazīstama, tad vienā mirklī mēs pēkšņi nokļūstam kaut kur daudz dziļāk. Negribas teikt, ka ielienam dvēselē, bet – sadzīve pazūd un vienas nakts garumā tiek izrunāta visa dzīve,» saka Valmieras Drāmas teātra (VDT) aktrise Māra Mennika. No šodienas līdz svētdienai VDT ar Ērika Vilsona melanholiju Debesis ir mums, ko iestudējis Jānis Znotiņš, viesosies Latgalē un Vidzemē.

Lugas darbības fons ir šodienas Latvijas lauku situācija - zeme paliek atmatā vai tiek pārdota tiem, kuri spēj vairāk maksāt. Lugas galvenie varoņi ir gudri un jūtīgi cilvēki, bet dzīve viņus ir samalusi: Pauls (Aigars Vilims) un viņa skarbā, darbā nomocītā meita Agnese (Māra Mennika), kura mēģina vilkt nomāto saimniecību, bet - viņiem ir ļoti grūti, nekas neizdodas. Mareks (Krišjānis Salmiņš), šīs saimniecības faktiskais mantinieks, ir ieradies no Anglijas, lai nokārtotu mantojuma lietas. Viņam Latvija un šeit notiekošais jau sen vairs neinteresē. Un vēl ir kaimiņš (Ingus Kniploks), jaunbagātnieks, kurš dzīvo pasaulē, kuras galvenā vērtība ir nauda.

«Tas ir stāsts par cilvēku satikšanos vai - nesatikšanos. Un, kad šie cilvēki satiekas, izrādās, ka neviens nevar aizbēgt ne no sevis, ne no Latvijas,» saka Agneses lomas atveidotāja. Aktrise atminas, ka viņai šis darbs nāca ļoti grūti, sen nebija bijis tik smags mēģinājumu process. «To pamanīja arī Ieva Struka [teātra zinātniece], kurai šis darbs sasaucās ar Ingas Ābeles Tumšajiem briežiem, ko spēlējām pirms piecpadsmit gadiem, - it kā tie paši cilvēki, tikai pēc piecpadsmit gadiem, un kas pa šo laika posmu ar viņiem ir noticis. Arī Tumšajos briežos, kur biju briežu meitene Ria, manu tēvu spēlēja Aigars Vilims, un mēs tieši tāpat dzīvojām lauku saimniecībā. Jā, ļoti līdzīgi tēli, ļoti līdzīgi neviennozīmīgi raksturi un tikpat grūta dzīve. Arī Rias loma man tolaik nāca diezgan smagi, bet tas varbūt bija tāpēc, ka tas bija mans pirmais darbs Valmieras teātrī,» spriež Māra Mennika.

Izrādes Debesis ir mums veidotāji šajā darbā meklē atbildi uz jautājumu: vai ir kāds spēks, kura varā būtu šos cilvēkus atkal padarīt laimīgus? «Mēs redzam meiteni, kura savu sievišķīgo dvēseli paslēpusi zem rupjības un izlikšanās maskas. Viņas tēvs savu jūtīgo sirdi paslēpis alkoholā, rupjībā un jokos. Savukārt saimniecības mantinieks ir apmaldījies savos sapņos par ideālo dzīvi. Taču, manuprāt, nav vērts stāstīt tikai par šo cilvēku redzamajām nepilnībām. Daudz svarīgāk ir ļaut ieraudzīt to gaišumu, kas joprojām ir katrā no viņiem, lai arī kā viņi mēģinātu to paslēpt no citiem un paši no sevis,» uzskata izrādes režisors Jānis Znotiņš, atklājot, ka lugas varoņiem ir dota viena mēness apspīdēta nakts, lai kaut uz brīdi būtu laimīgi.

«Tā jau tas dažkārt notiek, ka tu dzīvo, dzīvo, dzīvo un pēkšņi ir situācija - vai virtuvē pie galda, vai pagalmā pie ugunskura -, kurā tu izrunā visu savu dzīvi. Pēkšņi apstājies, izvērtē visu, kas bijis, kā esi dzīvojis, un pa īstam saproti, kas notiek. Bet pienāk rīts un ir jādzīvo tālāk,» stāsta Māra Mennika. Viņa neatklāj, kas notiek lugas finālā, vien pasaka, ka šajā darbā tiek parādīta latviešu spēcīgā sieviete, kura spēj visu piedot. «Tas ir stāsts par latviešu sievietes lielo mīlestību un spēku, kas spēj pacelt vīrieti.»

VDT izrādi Debesis ir mums šovakar spēlēs kultūras namā Lielvārde, rītvakar - Aizkraukles kultūras namā, ceturtdien - Krustpils kultūras namā, piektdien - Līvānu kultūras namā, sestdien - Daugavpils teātrī un svētdien - Gulbenes Kultūras centrā. Izrādes telpu veidojuši Jānis Znotiņš un Ričards Millers, kostīmu māksliniece ir Inga Apine.

Svarīgākais