Liepājnieku izrādes Rīgā

Gatavojoties jaunās teātra sezonas sākumam, kā ierasts, ar viesizrādēm Rīgā viesojas Liepājas teātris. Šīs nedēļas nogalē, 12. un 13. augustā, Dailes teātrī būs iespējams noskatīties trīs iestudējumus – Ziloņcilvēks, Portreti. Vilki un avis un Cilvēks, kas vairās no lifta.

Uz galvaspilsētu atvestas divas izrādes, kuras iepriekšējās sezonas izskaņā tika atzītas par labākajām. Skatītāju balsojumā par pērnās sezonas labāko iestudējumu tika atzīta drāma Ziloņcilvēks, otrajā vietā bija Mūsu pilsētiņa, bet kā trešā labākā novērtēta Portreti. Vilki un avis. Skatītāju aptaujā par labāko Liepājas teātra aktrisi aizvadītajā sezonā atzīta Inese Kučinska, bet labākā aktiera gods ticis Egonam Dombrovskim. Par labāko aktrisi otrā plāna lomā atzīta Anete Berķe, bet par labāko aktieri otrā plāna lomā - Gatis Maliks.

Piektdien, 12. augustā, liepājnieki izrādīs režisores Lauras GrozasĶiberes veidoto Bernarda Pomeransa lugu Ziloņcilvēks - stāstu par Viktorijas laikmeta Londonā dzīvojušu Džonu Meriku, kurš sava kroplā, iedzimtās slimības deformētā ķermeņa dēļ iesaukts par Ziloņcilvēku. Meriks savai eksistencei pelna iztiku, ļaujot izrādīt sevi pūlim, kas maksā par iespēju ieraudzīt šo dīvaino radījumu. Kad viņu - pamestu un bezpalīdzīgu - atrod Londonas ārsts Frederiks Trīvss un ļauj viņam uzturēties savā klīnikā, aiz deformētās ārienes atklājas talantīgs cilvēks ar skaistu dvēseli. Kā uzsver iestudējuma veidotāji, režisore respektējusi autora piezīmi par to, ka aktierim, kurš atveido Meriku, nav nedz īpaša grima, ne tiek izmantoti citi mākslīgi paņēmieni, kā vien paša ķermenis. Iestudējumā titullomu atveido aktieris Egons Dombrovskis, kurš par šo darbu saņēmis Spēlmaņu nakts nomināciju Gada aktieris. Pārējās lomās - Edgars Ozoliņš, Inese Kučinska, Anete Berķe, Kaspars Kārkliņš, Mārtiņš Kalita, Rolands Beķeris, Gatis Maliks un Kaspars Gods.

Savukārt 13. augustā turpat, Dailes teātrī, notiks režisora Viestura Meikšāna veidotā izrāde Portreti. Vilki un avis, kuras pamatā ir Aleksandra Ostrovska luga. Iestudējums veidots kā savdabīga portretu galerija, kurā vienlīdz liela nozīme piešķirta ikkatram lugas tēlam, līdz ar to katrs no viņiem ir gan centrs, gan veido fonu. Izrāde tiek veidota it kā no vairākām mini izrādītēm, kas noslēgumā saslēdzas vienotā veselumā. Kā atzīst izrādes radošā komanda, šis iestudējums ir novērojums par cilvēka dabu, kur galvenais konflikts ir starp patiesām emocijām un aukstasinīgu aprēķinu, spoži atklājot, kā mainās cilvēks dažādās situācijās - katrs no varoņiem reizēm ir vilks, kurš mantkārības un sava labuma dēļ saplosa apkārtējos, reizēm avs, kuru saplosa kāds cits. Šis iestudējums izvirzīts sešās nominācijās balvai Spēlmaņu nakts, tajā skaitā prestižajā nominācijā Gada lielās formas izrāde. Lomās: Inese Kučinska (nominācija Gada aktrise), Edgars Ozoliņš, Everita Pjata, Anete Berķe, Kaspars Kārkliņš, Mārtiņš Kalita, Kaspars Gods, Ilze Trukšāne, Rolands Beķeris, Gatis Maliks (nominācija Gada aktieris otrā plāna lomā).

Gan 12., gan 13. augustā Dailes teātra Mazajā zālē notiks Bengta Ālforsa lugas Cilvēks, kas vairās no lifta iestudējums Gaļinas Poliščukas režijā. Šī izrāde ir īpašs notikums pašam Liepājas teātrim - tā ir teātra direktora Herberta Laukšteina monoizrāde, turklāt tas ir teātra pirmais mazās formas iestudējums sadarbībā ar Liepājas koncertzāli. Herbertu Laukšteinu ļoti uzrunājis zviedru dramaturga Bengta Ālforsa darbs, tāpēc viņš piekritis šim izaicinājumam. Šis ir stāsts par to, kā par kāda cilvēka vienīgo draugu kļūst lifts. Viņa mīļotā sieviete ir izcilā Holivudas aktrise Greisa Kellija, ar kuru viņš pat nav pazīstams, savukārt iecienītākais brīvā laika pavadīšanas veids - svešu cilvēku bēru apmeklēšana. Galvenā varoņa optimisms un pozitīvisms palīdz viņam rast izeju no jebkuras situācijas, īpaši - protot palūkoties no malas gan uz sevi, gan katru situāciju, kurā viņš nonāk. Scenogrāfe Dace Pudāne spēles telpai radījusi transformējamu kubu, kuru apdzīvo lugas galvenais varonis - reizēm tas ir lifts, no kura viņš bērnībā baidījās, bet kurš tagad kļuvis par viņa sarunu biedru, reizēm tas ir vecā vīra dzīvoklis, kurā viņš vientulībā pavada savas dienas. Iestudējuma radošā komanda apgalvo - lai arī izrāde runā par veca vīra vientulības sajūtu, skumjas nav iestudējuma pamatnoskaņa.