Šonedēļ valdībā tuvojas finišam ilgi apspriestā skolu tīkla reforma. Piektdien starpinstitūciju sanāksmē vēlreiz tika skatīti noteikumi kā turpmāk aprēķinās un sadalīs valsts finansējumu pedagogu algām. Tie paredz konkrētus kritērijus, cik lielām jābūt skolām, lai tās saņemtu pilnu valsts finansējumu. Tas nozīmē, ka daudzviet Latvijā pašvaldībām var nākties pieņemt nepopulārus lēmumus par vidusskolu nākotni, vēsta "Nekā personīga".
Par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktoru nesen kļuvušā pludmales volejbolista Aleksandra Samoilova prioritāte jaunajā amatā būs veselīga un aktīva sabiedrība, īpaši jauniešu un bērnu sporta attīstīšana, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Samoilovs.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā samazināt minimālā skolēnu skaita prasību vidusskolas posmā pierobežas skolās un pieejamības skolās, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša jaunākā finansēšanas modeļa "Programma skolā" versija.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) turpina pilnveidot augstākās izglītības iestāžu snieguma finansējumu, ieviešot jaunus kritērijus, kas atbalstīs absolventus Latvijā un viņu nodarbinātības kvalitāti. Šo kritēriju ieviešanai ir piešķirti papildu 6,7 miljoni eiro gadā, tādā veidā arī nodrošinot, ka aizvien lielāku daļu no valsts finansējuma augstākās izglītības iestādēm piešķirs par to rezultātiem, vēsta Izglītības un zinātnes ministrijas preses dienests.
Runājot par augstskolu institucionālu apvienošanos, mēs varētu apstāties pie Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA), bet tālāk domāt par konkrētām studiju programmām, intervijā LNT raidījumam "900 skundes" norādīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).