Izglītība

Trešdaļa no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri studē vai kādreiz ir studējuši, par mācībām maksā vai maksājuši paši, paralēli studijām strādājot – tā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO veiktā aptauja. Savukārt 24% izmanto vai ir izmantojuši studiju kredītu. Vien aptuveni desmitai daļai jeb 12% studējošo var vai ir varējuši palīdzēt vecāki vai citi tuvinieki.

2018./2019.mācību gadā bērniem uz skolu varētu būt jādodas jau no sešu gadu vecuma, šodien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes sēdē sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Cilvēkiem ar invaliditāti un prognozējamo invaliditāti ir iespēja par valsts budžeta līdzekļiem apgūt profesiju Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) Jūrmalas profesionālajā vidusskolā vai Koledžā, informē Labklājības ministrija (LM).

Robi Latvijas skolēnu zināšanās eksaktajos mācību priekšmetos veidojas ne vien intereses trūkuma dēļ, bet lielā mērā tāpēc, ka trūkst kvalitatīvu skolotāju, šādu viedokli Latvijas Radio pauda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis.

Par Latvijas valsts budžeta līdzekļiem nav jāapmāca Krievijas pilsoņi, pārliecināts izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Izglītības nākotne – ne mazāk svarīgs jautājums par medicīnas problēmām. Diemžēl par to runā, par to debatē reti un visnotaļ vienpusīgi. Tā iegājies, ka parasti runas grozās ap slinku mācīšanos, jaunu zināšanu nepieciešamību utt. Nav saprotams, kur palicis otrs, 21. gadsimtā ne mazāk svarīgs skolu jautājums, proti, skolēnu augstāko domāšanas prasmju attīstīšana? Pietiek taču meklētājserverī Google uzklikšķināt „developing higher order thinking skills”, lai pārliecinātos, kāds rakstu klāsts veltīts šim jautājumam. Tostarp pedagoģijā tas ir degpunktā jau kopš pagājušā gadsimta, kad ASV izglītības komisija konstatēja, ka, neskatoties uz apgūtajām zināšanām, daudzi skolēni nav spējīgi paši domāt. Ko vērta tāda izglītība? Tieši tādēļ ASV izglītības politiķis D.H.Pinks 2005. gadā arī uzsver, ka izglītībā „ar zināšanām vien ir par maz. Šodien spējas ir visbūtiskākās”.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pedagogu atalgojuma reformas rezultātus vērtēs pēc izglītības darbinieku "pirmās algas" saņemšanas oktobrī.

Ar Latvijā radītu izglītības kvalitātes uzlabošanas risinājumu "Edurio" plāno pilnveidot izglītības kvalitāti Eiropas mērogā.

Pienācis tas brīdis, kad Latvijas izglītības satura reforma kļuvusi par obligātu laikmeta prasību, tādējādi turpmākajos gados nepieciešams veikt pārmaiņas pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības mācību saturā, attīstot uz kompetencēm balstītas prasmes, intervijā aģentūrai LETA stāstīja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 2017.gadam un turpmākajiem diviem gadiem iesniegusi 26 jaunas politikas iniciatīvas, kuru kopējā vērtība sasniedz 139,808 miljonus eiro, liecina ministrijas sagatavotā informācija.

Domnīcas Certus veiktais pētījums un aprēķini par augstākās izglītības eksporta lomu Latvijā rāda, ka katri 10 ārvalstu studenti Latvijā nodrošina 2,7 darba vietas, t.i., kopumā – 1 474 darba vietas 2015./2016. studiju gadā, ņemot vērā to, ka grāda vai kvalifikācijas iegūšanai Latvijā šobrīd studē 5 458 ārvalstu studenti.

Noslēdzoties mācību gadam Latvijas vispārizglītojošajās skolās, izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V) novēl visiem skolēniem atrast savu īsto ceļu dzīvē, savu īsto augstskolu un profesiju, kas sniegs gandarījumu un nodrošinās labklājību, aģentūru LETA informēja ministra padomnieks Mārtiņš Langrāts.

Izglītības reformai jābūt vērstai uz kvalitātes uzlabošanu, pārējos jautājumus risinot pēc tam, intervijā "Rietumu radio" stāstīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).

Pierīgas skolu pedagogi aicina valsts augstākās amatpersonas nevirzīt izskatīšanai valdībā jauno pedagogu atalgojuma modeli, pirms netiek ņemti vērā izteiktie priekšlikumi.

Ministru kabineta komiteja pirmdien vienojās izskatīšanai valdībā virzīt noteikumu projektu, kas paredz, ka vispārējās izglītības infrastruktūras attīstībai pašvaldībām būs pieejami teju 167,7 miljoni eiro.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātā reforma nav brīnumnūjmiņa, ar kuru atrisināt gadiem ilgušas problēmas, tomēr vienas reformas veicina nākamās, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) iesaka Latvijai turpināt attīstīt vidējās profesionālās izglītības kvalitāti un palielināt vidējo profesionālo izglītību ieguvušo cilvēku skaitu, šodien seminārā par OECD ieteikumiem Latvijas izglītības sistēmas attīstībai sacīja šīs organizācijas Izglītības un prasmju direktorāta Politikas ieteikumu un īstenošanas nodaļas vadītājs Ričards Jelands.

Izglītības reformai jābūt skaidrai un saprotamai, Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" teica Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Andris Jaunsleinis.

Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās dēļ Latvijai nāksies pārskatīt izglītības sistēmas kapacitāti, tostarp vidējās un augstākās izglītības iestāžu un to darbinieku skaitu, secināts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā par Latvijas izglītības politikas un prakses atbilstību OECD standartiem.

Tikai 9% Latvijas skolēnu mācību vielu labprāt apgūst, lasot grāmatas, 32% skolēnu visvieglāk mācību vielu uztver, klausoties skolotāja teiktajā, bet 24% respondentu uzskata, ka ērtākais mācību vielas uztveres veids ir video skatīšanās, liecina „Maxima Latvija” veiktā skolēnu aptauja.