Izglītība

Labs pedagogs ir labas izglītības sistēmas atslēga, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tiekoties ar "Iespējamās misijas" jaunā iesaukuma skolotājiem, programmas dibinātājiem un atbalstītājiem.

Neviens pedagogs nedrīkst tikt atlaists patvaļīgi un bez konkrēta iemesla, skaidrojot šodien valdībā akceptētos grozījumus Izglītības likumā, aģentūrai LETA sacīja Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pārstāvis Ivans Jānis Mihailovs.

Ministru kabinets šodien skatīs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kuru skatīšana pagājušajā nedēļā tika atlikta papildu diskusiju nepieciešamības dēļ.

Puse Pierīgas pašvaldību plāno būvēt jaunas skolas ēkas, tāpēc tām būtu loģistiski izdevīgi sešgadniekus novirzīt uz jaunuzceltajām izglītības iestādēm, nepaplašinot bērnudārzu telpas, aģentūrai LETA pastāstīja Pierīgas pašvaldību apvienības valdes priekšsēdētājs, Ādažu novada domes vadītājs Māris Sprindžuks (LRA).

Valsts prezidents Raimonds Vējonis personīgi neatbalsta skolas gaitu sākšanu jau sešu gadu vecumā, jo uzskata, ka daudzi sešgadnieki tam nav gatavi, aģentūrai LETA pastāstīja viņa preses padomnieks Jānis Siksnis.

Valdības koalīcijas politiķi kopumā pauž piesardzīgu nostāju par pamatizglītības sākšanu no sešu gadu vecuma, bet Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) norāda, ka šo priekšlikumu neatbalsta.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vēl vēlas diskusijas par priekšlikumu skolas gaitas sākt sešu gadu vecuma, ziņo aģentūra LETA.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos paredzot obligātās pamatizglītības apguves uzsākšanu no sešu gadu vecuma, vienlaikus saglabājot tiesiski legālu iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā to sākt to arī gadu vēlāk, ziņo aģentūra LETA.

Šodien tiks publicēts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ikgadējais ziņojums par izglītību "Education at a Glance 2016", aģentūra LETA uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā.

Profesionālā izglītība patlaban ir svarīgākā izglītības sastāvdaļa Latvijā, šodien atklājot jauno mācību gadu Rīgas Valsts tehnikumā, atzinis Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Sveicot ar jaunā mācību gada sākumu, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atgādina par izglītotu iedzīvotāju nozīmi valsts attīstībā, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Šā gada centralizēto eksāmenu rezultāti dabaszinātnēs un jo īpaši matemātikā bija vāji.

Trešdaļa no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri studē vai kādreiz ir studējuši, par mācībām maksā vai maksājuši paši, paralēli studijām strādājot – tā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO veiktā aptauja. Savukārt 24% izmanto vai ir izmantojuši studiju kredītu. Vien aptuveni desmitai daļai jeb 12% studējošo var vai ir varējuši palīdzēt vecāki vai citi tuvinieki.

2018./2019.mācību gadā bērniem uz skolu varētu būt jādodas jau no sešu gadu vecuma, šodien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes sēdē sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Cilvēkiem ar invaliditāti un prognozējamo invaliditāti ir iespēja par valsts budžeta līdzekļiem apgūt profesiju Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) Jūrmalas profesionālajā vidusskolā vai Koledžā, informē Labklājības ministrija (LM).

Robi Latvijas skolēnu zināšanās eksaktajos mācību priekšmetos veidojas ne vien intereses trūkuma dēļ, bet lielā mērā tāpēc, ka trūkst kvalitatīvu skolotāju, šādu viedokli Latvijas Radio pauda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis.

Par Latvijas valsts budžeta līdzekļiem nav jāapmāca Krievijas pilsoņi, pārliecināts izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Izglītības nākotne – ne mazāk svarīgs jautājums par medicīnas problēmām. Diemžēl par to runā, par to debatē reti un visnotaļ vienpusīgi. Tā iegājies, ka parasti runas grozās ap slinku mācīšanos, jaunu zināšanu nepieciešamību utt. Nav saprotams, kur palicis otrs, 21. gadsimtā ne mazāk svarīgs skolu jautājums, proti, skolēnu augstāko domāšanas prasmju attīstīšana? Pietiek taču meklētājserverī Google uzklikšķināt „developing higher order thinking skills”, lai pārliecinātos, kāds rakstu klāsts veltīts šim jautājumam. Tostarp pedagoģijā tas ir degpunktā jau kopš pagājušā gadsimta, kad ASV izglītības komisija konstatēja, ka, neskatoties uz apgūtajām zināšanām, daudzi skolēni nav spējīgi paši domāt. Ko vērta tāda izglītība? Tieši tādēļ ASV izglītības politiķis D.H.Pinks 2005. gadā arī uzsver, ka izglītībā „ar zināšanām vien ir par maz. Šodien spējas ir visbūtiskākās”.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pedagogu atalgojuma reformas rezultātus vērtēs pēc izglītības darbinieku "pirmās algas" saņemšanas oktobrī.

Ar Latvijā radītu izglītības kvalitātes uzlabošanas risinājumu "Edurio" plāno pilnveidot izglītības kvalitāti Eiropas mērogā.