Nepilnības var ietekmēt Latvijas spēju sasniegt mērķus izglītībā
Valsts kontrole paralēli vēl 12 Eiropas Savienības (ES) valstu augstāko revīzijas iestāžu veiktajām revīzijām ir noslēgusi ES struktūrfondu ieguldījuma izvērtējumu "Eiropa 2020" stratēģijas mērķu sasniegšanai izglītības jomā. Paralēlās revīzijas tika veiktas, lai noskaidrotu, kā efektīvāk sekmēt stratēģijas ieviešanu ES dalībvalstīs un par ko liecina sākotnēji sasniegtie rezultāti.
2010. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar paziņojumu ""Eiropa 2020" Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei", paredzot pamatmērķus, kas ES jāsasniedz līdz 2020.gadam. Izglītības jomā "Eiropa 2020" stratēģijā ir noteikti šādi mērķi: panākt, ka priekšlaicīgas skolas pamešanas gadījumu skaits ir zem 10% un ka vismaz 40% iedzīvotāju vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem iegūst augstāko izglītību. Latvijai ES struktūrfondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā prioritārajam virzienam "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" ir piešķirti 510 milj. euro. Lai nodrošinātu stratēģijas mērķu sasniegšanu, Ministru kabinets apstiprinājis Latvijas nacionālo reformu programmu "ES 2020", kuras mērķi ir integrēti arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā un Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam.
Atbilstoši "Eiropa 2020" stratēģijai Izglītības un zinātnes ministrija kā atbildīgā iestāde ES fondu vadībā ir izstrādājusi darbības programmu, kurā, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti, efektivitāti un pieejamību, mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, uzlabotu mūžizglītības vienlīdzīgu pieejamību un palielinātu darba tirgus nozīmi mācību sistēmās, definēti specifiskie atbalsta mērķi un rezultātu rādītāji. Valsts kontrole, vērtējot Izglītības un zinātnes ministrijas paveikto līdz pērnā gada vidum, konstatējusi vairākas nepilnības, kuras varētu ietekmēt Latvijas spēju sasniegt stratēģijā noteiktos mērķus. Secināts, ka, definējot vairākus specifiskos atbalsta mērķus, nav veikts detalizēts vajadzību izvērtējums, kas rada šaubas par ES struktūrfondu finansējuma mērķtiecīgu izlietošanu un efektivitāti. Nosakot teju pusi rezultatīvo rādītāju, nav ņemtas vērā mērķa grupu vajadzības, kurām nepieciešams atbalsts. Tāpēc Valsts kontroles revidenti uzskata, ka darbības programmā identificētās izglītības kvalitātes, vienlīdzīgās pieejamības un sasaistes ar darba tirgu trūkuma problēmas varētu netikt atrisinātas.
Tāpat Valsts kontrolei nav bijusi iespēja novērtēt programmā paredzēto projektu rādītāju izpildi, jo līdz 2016.gada vidum ir apstiprināti tikai divi projekti. Secināts, ka darbības programmas ieviešana norit gausi, kas rada bažas par to, ka ES struktūrfondu starpposma novērtēšanas periodā - 2018.gadā - netiks sasniegti plānotie rezultāti un turpmākā ES struktūrfondu līdzekļu piesaiste varētu būt nesekmīga.
Lai novērstu iespējamos riskus, revidenti Izglītības un zinātnes ministrijai ir snieguši divus būtiskus ieteikumus: pārskatīt atbalstāmās darbības, lai nodrošinātu identificēto problēmu atrisināšanu, un specifiskajiem atbalsta mērķiem norādīt detalizētu pamatojumu un finansējuma aprēķinus.
Valsts kontrole vērš uzmanību uz to, ka "Eiropa 2020" stratēģijā noteiktie mērķi Latvijā jau tika sasniegti 2013. gadā, kad augstāko izglītību ieguvušo iedzīvotāji vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem bija 40 %, savukārt skolu nepabeigušo iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem bija zem 10%. 2014. un 2015. gadā šie rādītāji saglabāja stabilitāti. Tāpēc rodas jautājums par to, kā "Eiropa 2020" mērķus pielāgot Latvijas situācijai, lai ES struktūrfondu dāsnais finansējums pusmiljarda eiro apmērā sniegtu jēgpilnu ieguldījumu izglītības jomas uzlabošanai.