54% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka kopš pagājušā gada pavasara mājsaimniecības tēriņu apjoms pret ienākumiem ir palielinājies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja.
Valdība šodien nolēma piešķirt iekšlietu nozarei papildu finansējumu 773 616 eiro apmērā, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Latvijas-Baltkrievijas robežas apsardzību ārkārtējās situācijas laikā.
2020.gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 5,252 miljardi eiro, kas ir par 477,9 miljoniem eiro jeb 10% vairāk nekā 2019.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
Nevakcinētajām personām jānes finansiāla atbildība par to, ka apdraud citas personas. Kā viens no piemēriem varētu būt, ja šie cilvēki vēlas valsts apmaksātus ārstniecības pakalpojumus, ja paši saslimst ar Covid-19. Par šādu ierosinājumu no savas puses šodien ReTV informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Izdevumi, kas radušies, lai darbinieki varētu strādāt attālināti, būtu jānodrošina darba devējam, nevis darba ņēmējam, uzsvēra Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Egils Baldzēns.
Otrdien, 18.augustā, valdība izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izdevumu 2021., 2022. un 2023.gadam pārskatīšanas rezultātiem. Izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2021.gadam ir rasti finanšu resursi 53,6 miljonu eiro apmērā, no kuriem 13,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 40,5 miljoni eiro ministriju aktuālajām prioritātēm.
Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Tiesa, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem situācija ir nedaudz uzlabojusies, jo, piemēram, 2015. gadā šādas grūtības bija teju pusei Latvijas mājsaimniecību.
No valsts budžeta Saeimas izdevumiem nākamajam gadam plānots prasīt par aptuveni 2,6 miljoniem eiro vairāk nekā šogad, un lielāko daļu no papildu līdzekļiem paredzēts izlietot balsošanas sistēmas nomaiņai, drošībai un būvniecības lietām.
Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja 2019.gada budžeta rāmi, izdevumus paredzot 9,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 9,4 miljardu eiro apmērā, pēc valdības sēdes žurnālistus informēja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Fiskālās disciplīnas padome (FDP) brīdina par pārāk strauju budžeta izdevumu pieaugumu, piektdien intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" teica FDP priekšsēdētājs Jānis Platais.
Pēc teju septiņu stundu garas sēdes, opozīcijai balsojot pret, pieņemti Rīgas pašvaldības šī gada budžeta grozījumi, pilsētas izdevumus palielinot par 42,38 miljoniem eiro.
2017. gadā 43,6 % mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas ir par 1,5 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Pilnībā likvidēt gada nogalē paaugstinātos valsts pārvaldes iestāžu tēriņus nav iespējams, šorīt LTV "Rīta panorāmā" izteicās premjers Māris Kučinskis (ZZS).
Nākamgad Ministru kabineta izdevumi augs par 1,58 miljoniem eiro jeb par 21%, paredz valdībā atbalstītais 2018.gada budžeta likumprojekts, kas iesniegts izskatīšanai Saeimā.
Mājsaimniecību izdevumi par mājdzīvniekiem, tiem paredzētām precēm un veterinārajiem pakalpojumiem pēdējo 10 gadu laikā vidēji valstī palielinājušies 3,6 reizes, un tie ir vieni no visstraujāk augošajiem patēriņa izdevumiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājsaimniecību budžetu aptaujas dati.
Valdība uzdevusi Finanšu ministrijai pabeigt būvdarbus divās valstij piederošās ēkās Rīgā, kurās izvietos Latvijas Republikas prokuratūru. Remonti abās ēkās izmaksās nepilnus 12 miljonus eiro. VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) skaidro, ka jaunās telpas tiks pielāgotas īpaši prokuratūras vajadzībām un šī iestāde tur pārcelsies uz palikšanu. Prokuratūras pašreizējām telpām Dzirnavu ielā nepieciešams remonts.
Veidojot nākamā gada valsts budžetu fiskālā telpa varētu būt ap 79 miljoniem eiro, bet 2019.gadā - aptuveni 30 miljoni eiro, žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).