Premjers rosina nevakcinētām personām pašām segt ārstniecības izdevumus

© f64.lv, Kaspars Krafts

Nevakcinētajām personām jānes finansiāla atbildība par to, ka apdraud citas personas. Kā viens no piemēriem varētu būt, ja šie cilvēki vēlas valsts apmaksātus ārstniecības pakalpojumus, ja paši saslimst ar Covid-19. Par šādu ierosinājumu no savas puses šodien ReTV informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

“Es atbalstīšu aizvien stingrākus ierobežojumus tiem, kuri aizvien nebūs vakcinēti. Es esmu ierosinājis pienākumu. Ir diskusijas virmojušas publiskā telpā, ka jāuzņemas finansiāla atbildība par savu ārstēšanu, ja viņi saslimst. Tāds lēmums vēl nav pieņemts. Bet tādas lietas arī virmo. Un mums ir kā sabiedrībai jāuzdod jautājums: cik ilgi mēs kā vairākums varam atļauties būt gūstā mazākumam, kurā brīdī jāsāk prasīt lielāka atbildība no mazākuma. Es domāju, ka tas brīdis ir piebriedis,” norāda valdības vadītājs

Uz ReTV Ziņu precizējošo jautājumu, kādā statusā ir šī premjera rosinātā ideja, K. Kariņš atbildēja, ka tas ir sākums diskusijai, kas varētu būt ilgāka.

“Tas vēl nav dokuments, tā vēl ir diskusija. Kādā veidā varētu būt iespējams šādu atbildību prasīt. Tas ir gan politiskas dabas jautājums: vai vajag? Es domāju, ka vajadzētu. Ja piekristu [likumprojekta izstrādei], tas būs juridiskas dabas jautājums - kā un kurā veidā to varētu darīt. Mūsu un citu valstu juristi ir diezgan āķīgi un arī pretējos uzskatos. Es ierosinu diskusiju, jo kaut kā šie jautājumi ir jāatbild. Tie ir arī ētiskas dabas jautājumi: vai kāds mani drīkst apdraudēt. Fiziski nedrīkst; mēs esam iemācījušies jēdzienu “mobings” darbā vai skolā, tas ir atpazīts kā garīgs vai psihisks uzbrukums, kas ir problēma. Un šis ir vēl viens veids, kā prasīt atbildību no tā cilvēka, kurš pandēmijas laikā nepalīdz pasargāt savus līdzcilvēkus ar darbību, kas pašam jāveic.”

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais