Intervija

Saruna ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Pēteru Putniņu par izdaudzinātā Moneyval ziņojuma objektivitāti; par to, vai tiešām naudas atmazgāšanas jomā Latvija ierindojama vienā kompānijā ar Zimbabvi un citām trešās pasaules valstīm; par paveikto, lai atjaunotu Latvijas banku sistēmas reputāciju; par prasībām, ko pret Latvijas banku sektoru izvirza starptautiskās organizācijas, un par to, cik pamatotas ir bažas, ka ABLV bankas pašlikvidāciju varētu nomainīt pret maksātnespējas procesu ar milzīgām administratoru atlīdzībām.

Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins plašākai sabiedrībai kļuva pazīstams pēc savas intervijas žurnālistikas centram Re:Baltica. Intervija tika publicēta ar virsrakstu Tikai nerakstiet, ka esmu Kremļa aģents. Pēc tās publicēšanas pazīstamais Nacionālās apvienības aktīvists Jānis Iesalnieks uzrakstīja iesniegumu Drošības policijai (DP) par it kā nacionāla naida kurināšanu. Lai noskaidrotu D. Kļukina pozīciju starpetniskajos un izglītības reformas jautājumos, kā arī uzzinātu, vai pret viņu kādas darbības ir uzsākusi DP, Neatkarīgā sarunājas ar pašu skolas direktoru. Saruna notika latviešu valodā, un tās atšifrējumā centos saglabāt Kļukina izteiksmes stilu, kas varbūt ne vienmēr atbilda latviešu pareizrunas principiem.

Lai arī es neesmu mācījies pie kinozinātnieka, Latvijas Universitātes asociētā profesora, Nacionālās Radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja (2007.–2012.), 2018. gada Lielā Kristapa balvas par mūža ieguldījumu kinomākslā laureāta, žurnālista Ābrama KLECKINA, es viņu uzskatu par savu skolotāju. Esmu mazlietiņ gājis pie viņa, tā sacīt, dzīves skolā. Man bija gods apsveikt viņu nelielā kolēģu un kinoļaužu kompānijā pērn 11. oktobrī, kad viņam apritēja 85 gadi. Pēc tam mēs tikāmies vēl un runājām jau par ikdienu – par politiku, 13. Saeimu, nākotnes izredzēm, medijiem un šo – jauno gadu.

Intervija ar Saeimas deputātu Juri Pūci (Attīstībai/Par!): valdības veidošanas process, zaļzemnieku situācija aiz sarkanās līnijas, liberāļu un konservatīvo iespējamās nesaskaņas Saeimā, partijas ar ideoloģiju un bez tās, OIK problēma un citi jautājumi.

Saruna laikā starp Ziemassvētkiem un Jaungadu ar Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču. Par varoņiem un par dzīves inventarizāciju, par Latvijas svētkiem un pāvestu Francisku, par dumpošanos un vidusceļu. Par visu, kas mums svarīgs.

«Jaunā gada apsveikuma runa vēl nav iefilmēta,» lietišķi piebilst premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS), «taču domāju, ka runāt vajadzēs man. Tāda situācija Latvijā ir pirmoreiz, kad pēc Saeimas vēlēšanām Vecgada vakarā pie skatītājiem vēršas nevis jaunais, bet gan «vecais» premjers.» Pēdējā nozīmīgā TV uzstāšanās Kučinskim bija dienu pirms Saeimas vēlēšanām – premjera kandidātu debatēs. Toreiz viņš ar vieglu smaidu komentēja pārējo censoņu milzu solījumus, sak, kungi, kur jūs tam visam ņemsiet naudu? Patlaban kandidāti turpina solīt...

Aijas Barčas ēra Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā ir beigusies – komisijas vadība nonākusi politikas jaunpienācēja, Attīstībai/Par! (AP!) deputāta Andra Skrides rokās. Iesildīties nav laika – komisijai steidzamības kārtā nākas risināt mediķu atalgojuma problēmas, caurskatīt otrreizējai caurlūkošanai atsūtītu likumprojektu. Skrides darbības un interešu loks neaprobežojas ar deputāta pienākumiem vien – viņš turpina savu profesionālo darbību kā ārsts kardiologs, Latvijas reto slimību speciālistu asociācijas vadītājs, Eiropas Kardiologu biedrības valdes loceklis, jau vairāk nekā septiņus gadus vada arī Skrides fondu.

Folklorists, programmētājs, lauksaimnieks Ansis Ataols BĒRZIŅŠ, kurš 2009. gada 13. janvārī meta akmeni Saeimas logā, beidzot ir brīvībā. Man Ansis pirmām kārtām ir Ulda un Ļenas [dzejnieks un tulkotājs Uldis Bērziņš un profesore Jeļena Staburova] dēls. Bet arī tad, ja mēs nebūtu pazīstami, es uzskatītu, ka attieksmē pret viņu neatkarīgās un it kā demokrātiskās Latvijas vara rādīja nevis savu tiesisko seju, bet tik vien kā savu varas purnu. Un arī mūsu intervijā es apzināti uzsvēru šo purnu. Intervijā izmantots arī tas, ko Ansis teica savā preses konferencē desmitajā decembrī.

Pie frakcijām nepiederošā 13. Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko, izrādās, par tādu nav kļuvusi pašas iniciatīvas dēļ: viņai jau 6. novembrī, kad notika jaunievēlētās Saeimas pirmā sēde, ir palūgts neiekļauties Saskaņas frakcijā. Un to bija lūgusi Saskaņas «priekšniecība».

Par jauno budžetu, par naidu un draudzību starp partijām jaunās valdības veidošanā un citām aktuālām iekšpolitikas lietām Neatkarīgās intervija ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) politikas komisijas vadītāju Mārtiņu Bondaru (Attīstībai/Par!).

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Literatūrzinātnieks, mūsu izcilais indologs, akadēmiķis Viktors IVBULIS Neatkarīgajai pauž savu viedokli par to, kas mums te tagad notiek, un raksturo savas pamatīgi pārstrādātās grāmatas Indoeiropiešu pirmdzimtenes meklējumi mūsdienās saistībā ar Indiju un baltiem izdevuma (2018.) konceptu.

Intervija ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (Nacionālā apvienība): par valdības (ne)veidošanas riskiem, jauno politiķu pieredzes trūkumu un ambīciju pārpalikumu, par Saskaņas stāvēšanu uz valdības sliekšņa un ANO migrantu paktu.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš.

Saruna ar Liepājas domes priekšsēdētāju Jāni Vilnīti par pilsētas attīstības perspektīvām, paša politisko pieredzi un nākotnes plāniem.

Par «jaunajiem un vecajiem» politiskajiem spēkiem, par «sarkanajām līnijām», par valsts noslēpuma pielaidi Aldim Gobzemam un citām sabiedriski politiskām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar bijušo premjeru Vili Krištopanu.

Uzņēmējs, metodologs, Baltijas stratēģisko pētījumu un inovāciju institūta dibinātājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātnes fonda loceklis, Maskavas Vadības skolas Skolkovo eksperts, ekonomikas maģistrs Igors ZLOTŅIKOVS sarunā ar Neatkarīgo vērtē Latvijas rīcībspēju un izredzes pašreizējo Eiropas un pasaules norišu kontekstā, īpaši uzsverot nepieciešamību skatīt to plašā savas vēstures un kultūras ietvarā.

... Apaļās stundās pulksteņi nodzied katrs savu dziesmu. «Mani ir iesaukuši par Laika veci,» smaida Leo Hiršsons. Viņam kādreiz bija vairāk nekā 80 pulksteņu – sienas, galda, grīdas... Nu – kādi desmit. Bet pietiek jau ar tiem, lai saprastu: laiks iet. Neatgriezeniski aiziet.

Vēstures zinātņu doktors, Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš intervijā Neatkarīgajai raksturo mūsu šodienas patību, izglītības sistēmu un teic, ko Latvijas pirmās simtgades pieredze varētu tai dot nākamajā simtgadē.

Vai ir novērsta vai tikai atlikta krīze Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) un medicīnā kopumā, cik pamatotas mediķu bažas par nākamā gada finansējumu un algām un vai, grozot Veselības aprūpes finansēšanas likumu, to nesaplosīs pavisam, Neatkarīgās intervija ar veselības ministri Andu Čakšu.