Intervija

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš.

Saruna ar Liepājas domes priekšsēdētāju Jāni Vilnīti par pilsētas attīstības perspektīvām, paša politisko pieredzi un nākotnes plāniem.

Par «jaunajiem un vecajiem» politiskajiem spēkiem, par «sarkanajām līnijām», par valsts noslēpuma pielaidi Aldim Gobzemam un citām sabiedriski politiskām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar bijušo premjeru Vili Krištopanu.

Uzņēmējs, metodologs, Baltijas stratēģisko pētījumu un inovāciju institūta dibinātājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātnes fonda loceklis, Maskavas Vadības skolas Skolkovo eksperts, ekonomikas maģistrs Igors ZLOTŅIKOVS sarunā ar Neatkarīgo vērtē Latvijas rīcībspēju un izredzes pašreizējo Eiropas un pasaules norišu kontekstā, īpaši uzsverot nepieciešamību skatīt to plašā savas vēstures un kultūras ietvarā.

... Apaļās stundās pulksteņi nodzied katrs savu dziesmu. «Mani ir iesaukuši par Laika veci,» smaida Leo Hiršsons. Viņam kādreiz bija vairāk nekā 80 pulksteņu – sienas, galda, grīdas... Nu – kādi desmit. Bet pietiek jau ar tiem, lai saprastu: laiks iet. Neatgriezeniski aiziet.

Vēstures zinātņu doktors, Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš intervijā Neatkarīgajai raksturo mūsu šodienas patību, izglītības sistēmu un teic, ko Latvijas pirmās simtgades pieredze varētu tai dot nākamajā simtgadē.

Vai ir novērsta vai tikai atlikta krīze Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) un medicīnā kopumā, cik pamatotas mediķu bažas par nākamā gada finansējumu un algām un vai, grozot Veselības aprūpes finansēšanas likumu, to nesaplosīs pavisam, Neatkarīgās intervija ar veselības ministri Andu Čakšu.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild akciju sabiedrības Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis intervijā Neatkarīgajai noliedz Krievijas iesaisti Saeimas vēlēšanās; stāsta par pamatprincipiem, kas jāievēro, lai tiktu izsniegtas pielaides valsts noslēpumam; uzsver, ka SAB pielaides izsniegšanai personu var pētīt pat pusgadu, kā arī atklāj jaunas nianses par Jutas Strīķes pārbaudēm.

Intervija ar Nacionālās apvienības (NA) valdes locekli, apvienības priekšsēdētāja vietnieku Imantu Parādnieku: par politisko situāciju valstī, par iemesliem, kāpēc NA zaudēja vietas Saeimā, par ANO migrācijas līgumu un cīņu par latviešu valodu.

Latvijas tiesību zinātniece, tiesību doktore, profesore, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta ZIEMELE intervijā Neatkarīgajai vērtē Latviju kā tiesisku valsti un pauž savas domas, kā to stiprināt.

Otrajā novembrī Jūrmalā, Baltic Beach Hotel, notika kārtējais Baltijas foruma (BF) pasākums. Bet pirmajā novembrī BF organizatori (Aleksandrs Vasiļjevs, Igors Jurgens un Jānis Urbanovičs) Rīgas viesnīcā Pullman Riga Old Town (ak, cik latviski nosaukumi tām mūsu viesnīcām un ne tikai tām) tikās ar uzņēmējiem un mediju pārstāvjiem. Diskusijas tēma bija – Eiropeiska Latvija starp Krieviju un Ameriku: konflikta vai kompromisa teritorija?. Es nolēmu no plašās, kolēģes Tatjanas Fastas meistarīgi vadītās diskusijas izņemt vien to, ko teica BF Novērotāju padomes priekšsēdētājs, ekonomists, Mūsdienu attīstības institūta prezidents Igors JURGENS. Šajā, teiksim, sarunā nav tikai mani jautājumi, un turklāt es te pāris reizes citēšu to, ko Jurgena kungs teic BF direktora Aleksandra Vasiļjeva nesen izdotajā grāmatā Dialogi divdesmit gadu garumā. Baltijas forums par laiku, Latviju, Krieviju, pasauli un sevi. Bet no sevis, vērtējot runāto, es varu piebilst: lai kā tas kādam nepatiktu, Latvijas gadījumā es piekrītu BF prezidenta Jāņa Urbanoviča sacītajam: «Ja latvieši un krievi atradīs mijiedarbības formulu, laimes formulu, tad mēs visi būsim lieli vinnētāji.»

Kādēļ izgāzās Jāņa Bordāna vadītās valdības veidošanas sarunas un kādi iespējami tālākie scenāriji, Neatkarīgās saruna ar politologiem Ivaru Ījabu un Aigaru Freimani.

«21. novembrī aiziešu uz tikšanos ar skolēniem. Vecmīlgrāvī viena krievu skola lūdza, lai atnāku aprunāties... Tur skolotāja teica: lai kā arī tie politiķi cīkstētos, mēs tomēr gribam dzīvot Latvijā, runāt latviski un neaizmirst arī savu dzimto valodu. 21. novembrī – un tad viss! Vairs nekādu interviju, nekādu politisko diskusiju un komentāru... Aizbraukšu uz saviem laukiem, uz Smārdi, un vairs nedomāšu ne par ko,» saldi sapņo prezidents, jau izgaršodams savu glīti sakrauto malkas grēdu un rudens lauku smaržu. Guļbūve, kuru Guntis Ulmanis cēlis pēc savu tēva māju – Ezerkleišu – parauga, gaidīt gaida, un varbūt prezidents arī kādu brīdi tur pavaļosies, tomēr politikas un sabiedriskās dzīves vilinājums ir tik neatvairāms, ka droši vien notiks tā: drīz atkal ieraudzīsim Ulmaņa kungu Rīgas burzguļojošajā katlā...

Maestro uz mirkli apklust un izvelk no žaketes iekškabatas blociņu. Uz tā rakstīts – 2019. gads. «Zināt, cik mēnešu man jau aizrakstīti ar darbiem nākamajā gadā? Daudz,» viņš saka. Raimonds Pauls dzīvo jau nākamajā gadā. Aizmirstot par dzimšanas dienām, par svētkiem, par atpūtu...

Intervija ar Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni – par Saeimas vēlēšanām un partiju solījumu nepildīšanu, par «veco» un «jauno» partiju stīvēšanos, par čekas maisiem un Latvijas simtgadi.

Par 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem, jauniem spēkiem politikā un «sarkanajām līnijām», par sabiedrības sašķeltību un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa Saeimas frakcijas līderi, sabiedriskās organizācijas Baltijas forums prezidentu Jāni Urbanoviču.

Par Latvijas un Eiropas ekonomisko izaugsmi, Itālijas vēlmi tērēt un Eiropas Komisijas vēlmi taupīt, jaunās valdības izredzēm tērēt naudu priekšvēlēšanu solījumu izpildei, banku situāciju, kā arī Jaunās Vienotības iesaisti valdībā un paša izredzēm saņemt nomināciju eirokomisāra amatam uz nākamo termiņu saruna ar Eiropas Komisijas viceprezidentu, Eiropas Savienības komisāru ar atbildību par eiro un sociālo dialogu, arī Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdi Dombrovski (Vienotība).

Intervija ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektoru Andi Kudoru: par Ukrainas kristiešu centieniem atbrīvoties no Maskavas patriarhāta diktāta un par Kremļa meliem un propagandu, par vietējo populistu un Kremļa nolūku līdzībām, kā arī par to, ko mums ar to visu darīt.

12. Saeima neilgi pirms tās pilnvaru beigām pieņēma ilgi muļļāto likumu par tā saukto čekas maisu atvēršanu. Kā tiks organizēta to satura publiskošana un skaidrošana, vai nesāksies raganu medības, vai tieši otrādi – tiks sperts solis uz priekšu nācijas apziņas un piedošanas virzienā, Neatkarīgā sarunājās ar Latvijas Nacionālā arhīva (turpmāk – Arhīva) ekspertu, vēstures doktoru un čekas maisu zinātniskās izpētes komisijas pētnieku Aināru Bambalu un vēsturnieku, likumprojekta Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu izstrādes vadītāju, Saeimas deputātu Ritvaru Jansonu (Nacionālā apvienība).