Himna

Izglītojamo rīcība himnas atskaņošanas laikā ir ētisks, nevis juridisks jautājums, teikts izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes (JV) vēstulē Saeimas Pieprasījumu komisijā, kurā skatīts gadījums Rīgas 71. vidusskolā, kurā vēstures skolotājs licis bērniem klausīties Ukrainas himnu un kāds skolēns to filmējis.

Likums par valsts himnu (5.pants) nosaka, ka sabiedriskos pasākumos Latvijas valsts himnas izpildījuma laikā klātesošie stāv kājās, vīrieši noņem cepures, bet personas valsts formas tērpos rīkojas saskaņā ar dienesta reglamentu.

“K-Senukai” veikala Rīgā, Mūkusalas ielā, apmeklētājus nepatīkami pārsteigusi agresorvalsts Krievijas himna, kas ļoti skaļi pieskandinājusi lieltirgotavas tirdzniecības zāli, vēsta "Bez Tabu".

Ikviens, kura dzimtā valoda nav latviešu, tiek aicināts iesaistīties Latvijas mākslīgā intelekta apmācībā, ierunājot Latvijas valsts himnu tīmekļa vietnē https://ierunahimnu.lv/, informē TILDE Mārketinga speciāliste Biruta Daniļeviča.

2019.gada rudenī, pateicoties Štutgartes Latviešu kultūras biedrības vadītājas Karīnas Ziegler uzņēmībai, tika realizēta ideja par latviešu diasporas jauniešu himnas radīšanu. Idejas autore uzrunāja ASV dzīvojošo latviešu komponisti Lolitu Ritmanis un tepat Latvijā dzīvojošo dziesmu autoru Guntaru Raču par kopīgas dziesmas radīšanu. Tā tapa skaņdarbs "Jauna dziesma", kuru studijā Rīgā, sadarbībā ar producentu Gintu Stankeviču ierakstīja Vācijā dzīvojošie un dzimušie latviešu jaunieši, piedaloties grupas "Dzeguzīte" dziedātājiem.

Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris svētdien ar zibakciju pie Brīvības pieminekļa godinājis valsts himnas simtgadi, informēja Aizsardzības ministrijā.

Pirms 100 gadiem, 1920.gada 7.jūnijā, Latvijas Satversmes sapulces sēdē Baumaņu Kārļa kompozīcija "Dievs, svētī Latviju!" tika apstiprināta par Latvijas Republikas himnu. Godinot Latvijas skanīgākā simbola 100. dzimšanas dienu, visi Latvijas Radio kanāli vienojas kopīgā aicinājumā "Zini himnu! Dziedi himnu!". Svētdienas rītā, 7.jūnijā plkst. 8:55, Radio klausītāji visā Latvijā un pasaulē ir aicināti vienoties varenā, krāšņā un svinīgā mūsu valsts himnas dziedāšanā, kad himna vienlaikus tika atskaņota visos Latvijas Radio kanālos, savukārt svētku dienā un pirms tās radio klausītāji tiks pamatīgāk iepazīstināti ar himnu un tās autoru.

Šajā svētdienā ir zīmīgs brīdis – Latvijas valsts himnai oficiāli aprit 100 gadu.

1920.gada 7.jūnijā Latvijas Satversmes sapulces sēdē Baumaņu Kārļa dziesma "Dievs, svētī Latviju!" tika oficiāli apstiprināta par Latvijas Republikas valsts himnu. Skaņdarba vēsture un tā pirmā manuskripta nonākšana Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā ir stāsta vērta.

Horvātijas tiesa saņēmusi iesniegumu, kurā pieprasīts par valsts himnas izmēdīšanu saukt pie atbildības 70 gadu veco dziedātāju Josipu Lisaču.

Pozitīvi komentāri mikroblogošanas vietnē twitter veltīti jaunajiem hokejistiem no Daugavpils, kuri turnīrā Baltkrievijā skanīgi izpildījuši Latvijas himnu.

"Cik Āgenskalnā esošā Fr. Brīvzemnieka pamatskola ir lojāla pret valsti?" sociālajā tīklā Facebook jautā 1. klases skolēna mamma Elita.

Politiskais aktīvists Vladimirs Lindermans laikā, kad atradās Rīgas Centrālcietumā, uzrakstīja Latvijas krievu pretošanās himnu. Himnu Lindermans publicējis vietnē Facebook.

Sestdien pie Brīvības pieminekļa notika zibakcija - Latvijas himnas kopdziedāšana, tādējādi dāvājot enerģiju Latvijai simtgadē un Latvijas hokeja izlasei veiksmīgam startam Pasaules hokeja čempionātā.

Himna ir dzīva, kamēr to dzied! Par to pārliecināta ir Latvijas valsts himnai veltītā konsilija komisijas vadītāja Raita Karnīte. Taču eksperti, kuri pulcējās, lai apspriestu himnas likteni, tomēr ir par stingriem noteikumiem, kur un kā himnu izpildīt.

Kāds svētku pasākumu apmeklētājs sašutis par necieņas izrādīšanu Latvijas himnai.

Latvijas valsts himnu "Dievs, svētī Latviju!" ekspertu konsīlijs korim ar pavadījumu iesaka izpildīt la bemol mažorā, pieļaujot himnas dziedāšanu arī citās tonalitātēs atkarībā no kora sastāva, taču vienlaikus iesakot aizliegt himnu izpildīt pilnīgi brīvā aranžējumā, liecina novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā notikušā ekspertu konsīlija "Par Latvijas valsts himnu "Dievs, svētī Latviju!"" slēdziens.

Latvijā rit diskusija par valsts himnas izpildīšanas pareizumu un garumu. Tikmēr ukraiņi savu himnu gatavi cieņpilni izpildīt arī uz ģitāras. Noklausies!

Kā būtu pareizi jāskan Latvijas himnai un kā tā būtu jāizpilda – par to diskutēja Latvijas Zinātņu akadēmijas ekspertu konsilijs. Mūziķiem ir iebildumi pret himnas saīsinājumiem, solistu izpildījumu un valodas un perfektas runas neievērošanu. Bez muzikāliem un valodas jautājumiem viņi akcentē arī nepieciešamība iemācīt bērniem himnu pēc iespējas agrāk, jo šobrīd nereti publiskos pasākumos maz ir to, kas dzied šo valstij tik svarīgo skaņdarbu.

«Aizver žaunas! Tev ceturtā pakāpe par zemu, un metronoma laiks neatbilst standartam! Par skaņu saplūšanu vispār nerunāsim,» tā vai līdzīgi modrie valsts himnas tīrības un nevainības sargi turpmāk kontrolēs un vērtēs Baumaņu Kārļa sacerētās valstiskās meldijas izpildījumu. Nedod dies, ja kāds dziedātājs nebūs pietiekami profesionāls: turpmāk, lai varētu dziedāt valsts himnu, būs jāizpērk licence, vispirms pierādot savu muzikālo izglītību, lāča ķepas attālumu līdz ausīm un plakanās pēdas neesamību. Ar īpašām atļaujām drīkstēs izgavilēt valsts himnu, ja būs ūdens ceļgalā. Bet arī tikai tad, ja vienā ceļgalā. Abos – ne.