Latvijas valsts himnu "Dievs, svētī Latviju!" ekspertu konsīlijs korim ar pavadījumu iesaka izpildīt la bemol mažorā, pieļaujot himnas dziedāšanu arī citās tonalitātēs atkarībā no kora sastāva, taču vienlaikus iesakot aizliegt himnu izpildīt pilnīgi brīvā aranžējumā, liecina novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā notikušā ekspertu konsīlija "Par Latvijas valsts himnu "Dievs, svētī Latviju!"" slēdziens.
Konsīlija mērķis bija izvērtēt Latvijas valsts himnas atskaņošanas praksi un nekvalitatīva izpildījuma radītās sekas. Neskatoties uz uzskatu, ka Latvijas valsts himnas atskaņošana ir stingri reglamentēta, mūziķu aprindās un sabiedrībā esot radusies pārliecība, ka normatīvais regulējums netiek ievērots, vai tas ir vismaz daļēji (detaļās) uzlabojams.
Divu mēnešu garumā apkopojot konsīlija rezultātus, tā slēdzienā norādīts, ka pēc diskusijām par nepieciešamību himnas otrajā daļā basu līnijas balsvedībā paaugstināt IV pakāpi tas tomēr būtu jādara. Vienlaikus eksperti kā ieteicamo himnas tonalitāti, dziedot tikai korim (jauktajam korim, sieviešu korim un vīru korim) ar instrumentālu pavadījumu, iesaka la bemol mažoru, taču eksperti savos ieteikumos atstājuši atrunu par iespēju himnu izpildīt arī citā tonalitātē - atkarībā no kora sastāva. Patlaban likumam "Par Latvijas valsts himnu" pievienotās himnas notis jau sarakstītas la bemol mažorā.
Savukārt ieteicamā himnas tonalitāte vienbalsīgam dziedājumam ar vai bez instrumentāla pavadījuma ekspertu ieskatā būtu re mažors. Eksperti norādīja, ka, ja šie ieteikumi nav pieņemami, par "pareizo" noti un pakāpi ir jāturpina mūzikas speciālistu diskusija.
Tomēr ekspertu konsīlija slēdzienā piekodināts - pilnīgi brīvs himnas aranžējums, piemēram, izpildīt himnu džeza vai repa stilā, nav pieļaujams. Eksperti iesaka apsvērt, vai nav nepieciešams stingrāks regulējums likumā saistībā ar šādu aizliegumu.
Ekspertu ieskatā ir nepieciešams precizēt solista izpildījuma iespējamību un nosacījumus - kvalitātes prasība papildu prasībai par cieņpilnu izpildījumu. Tāpat nepieciešams sekmēt brīvu kolektīva dziedājuma izpildījumu, tomēr pieļaujot līdzdziedājumu arī publiskos un oficiālos pasākumos, taču oficiālajam izpildījumam, kā uzsvēra eksperti, ir jābūt profesionālam.
Eksperti noteikuši arī himnas izpildījuma ieteicamo tempu - tam vajadzētu būt 96 sitieniem minūtē pēc metronoma, taču, kā uzskata eksperti, himnas tempu var arī nedaudz palielināt, nekaitējot izpildījuma kvalitātei, tomēr himnu izpildīt "pārāk strauji" gan neesot ieteicams.
Tāpat eksperti noteica, ka himnas īsās versijas izpildīšana būtu atļaujama tikai ārkārtas izņēmuma gadījumos, kad to prasa pasākumu organizatoru pamatoti noteikts laika ierobežojums (ne sporta pasākumos), turklāt arī šādā gadījumā vispirms būtu nepieciešams meklēt risinājumu, palielinot himnas izpildes tempu, nevis to saīsinot. Eksperti uzsvēra, ka speciālistu diskusijā vēl nepieciešams vienoties par himnas īsās versijas veidu, pieļaujamību un nepieciešamību, kā arī pieņemtā lēmuma precīzu formulējumu normatīvajā regulējumā. Himnas īsā versija varētu nozīmēt neatskaņot ievada daļu vai neatkārtot himnas pirmo daļu. Vienlaikus normatīvajā regulējumā, ekspertu ieskatā, vajag precīzāk noteikt, ko nozīmē himnas (vai tās fragmentu) vai tikai himnas melodijas (vai tās fragmentu) lietojums un tiražējums citāta, apdares materiāla vai tamlīdzīgā veidā kā atšķirīga, patstāvīga skaņdarba elementu vai kā muzikālu signālu.
Eksperti uzsvēra - Latvijas valsts himnu nedrīkst mainīt nekādā gadījumā, jo tā "ir viena no skaistākajām un emocijām bagātākajām himnām pasaulē". Vienlaikus eksperti norādīja, ka ir nepieciešams ievērot likumā noteikto, ka Latvijas valsts himna jāizpilda latviešu valodā, taču pārdomāt, vai likumā nav jāiekļauj regulējums (atļaut vai neatļaut) par himnas tulkošanu un izpildījumu dialektā.