Latvijas valsts himnai oficiāli aprit 100 gadu

© Vladislavs Proškins/F64

Šajā svētdienā ir zīmīgs brīdis – Latvijas valsts himnai oficiāli aprit 100 gadu.

Skaņdarbs ”Dievs, svētī Latviju” ir sarakstīts krietni agrāk, taču vēstures pētnieki norāda, ka pirms 100 gadiem pirmo reizi valsts oficiālajā laikrakstā publicēti tautas svinīgās lūgšanas dziedāšanas noteikumi.

Skanot ”Dievs, svētī Latviju”, kungiem jānoņem cepures, visiem jāpieceļas kājās. Šo un vēl citu noteikumu pieņemšanas datums - 1920. gada 7. jūnijs - tiek uzskatīts par oficiālo himnas atzīšanas datumu.

Baumaņu Kārlis tautas lūgšanu sacerēja jau 1872. gadā kā dziesmu vīru korim. Vēlāk ”Dievs, svētī Latviju” tautā kļuva ļoti populāra.

Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts Dzintars Gilba TV3 raidījumam “900 sekundes” parādīja vienus no senākajiem iespieddarbiem, kur ir redzamas ”Dievs, svētī Latviju” skaņdarba notis un teksts. Interesanti, ka sākotnējais teksts nedaudz atšķiras no mūsdienās ierastā. Pieņemts uzskatīt, ka Latvijas vārds aizstāts ar vārdu Baltija Krievijas impērijas cenzūras dēļ.

Tiek uzskatīts, ka Baumaņu Kārļa flīģelis, kas viņam piederēja ”Dievs, svētī Latviju” sarakstīšanas laikā, ir tas instruments, pie kura tapa tautas svētā lūgšana.

Mākslas vēstures pētnieki uzskata, ka ministrijas izdoto noteikumu datums ir uzskatāms par Latvijas Valsts himnas atzīšanas oficiālo dienu.

Avots

Latvijā

Egļu astoņzobu mizgrauzis ir Latvijā postošākais egļu audžu kaitēklis, kas spēj nodarīt lielāku postu egļu audzēm nekā visi citi meža kaitnieki kopā, tāpēc tam jāpievērš uzmanība. Ja mizgrauzis ieperinājies audzē, tā vairs nebūs glābjama. "Latvijā pēdējo trīs gadu laikā egļu astoņzobu mizgrauža radītie bojājumi AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apsaimniekotajā teritorijā ir ar pieaugošu tendenci," sarunā ar "Neatkarīgo" atzina LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Svarīgākais