Amerikāņu varas iestādes apspriedušas ideju par vienreizējiem maksājumiem Grenlandes iedzīvotājiem, lai mudinātu viņus pamest Dāniju un pievienoties ASV, aģentūrai “Reuters” pastāstīja četri informēti avoti.
Grenlande nevēlas nonākt Vašingtonas pārvaldībā, paziņoja salas politiskās partijas, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa atkārtotiem draudiem ar spēku pārņemt ASV kontrolē ar minerāliem bagāto salu.
ASV prezidents Donalds Tramps intervijā laikrakstam "The New York Times" izteicies, ka viņa paša morāle esot vienīgais ierobežojums viņa lēmumiem par militārā spēka izmantošanu pasaulē.
ASV amatpersonas ir apsvērušas iespēju par vienreizēju maksājumu Grenlandes iedzīvotājiem, lai pārliecinātu viņus atdalīties no Dānijas un pievienoties ASV, ziņo aģentūra "Reuters", atsaucoties uz četriem avotiem.
“ASV ir mūsu stiprākais partneris, un tas tiešām bija nepiedodami, ka Eiropas valstis neklausījās Trampa pirmās prezidentūras laikā, kad viņš mēģināja Eiropu pārliecināt, ka mums ir jāpalielina militārā kapacitāte. Daudzas valstis ir sasniegušas vismaz trīs procentu IKP līmeni, dažas – pat piecu procentu līmeni. Nevar paļauties, ka kāds tavā vietā nokops visas nepatikšanas.” Par šo un citām ar mūsu drošību un izdzīvošanas iespējām saistītām tēmām saruna ar Eiropas Parlamenta deputāti Inesi Vaideri (“Jaunā vienotība”).
Vai virzāmies uz to, ka turpmāk pasauli valdīs trīs lielvalstis, vai varam teikt, ka ierastajai pasaules kārtībai pienācis gals, “Neatkarīgās” saruna ar Eiropas Parlamenta deputātu, Ārlietu un starptautiskās tirdzniecības komitejas locekli Rihardu Kolu (NA).
ASV Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons trešdien sacīja, ka nav dzirdējis runas par karaspēka sūtīšanu uz Grenlandi, šādi izsakoties pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps bija atteicies izslēgt iespēju ar spēku atņemt Grenlandi Dānijai.
ASV prezidents Donalds Tramps ar savu komandu ir "aktīvi apspriedis" Grenlandes iegādi, trešdien paziņoja Baltais nams, norādot, ka prezidents dod priekšroku diplomātijai, bet neizslēdz militāru rīcību.
ASV prezidents Donalds Tramps apspriež dažādas iespējas, to vidū militāru rīcību, lai pārņemtu kontroli pār Grenlandi, paziņoja Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita.
ASV pretenzijas uz kontroli pār Grenlandi ir "oficiāla ASV valdības nostāja", telekanālam CNN sacīja ASV prezidenta Donalda Trampa personāla vadītāja vietnieks Stīvens Millers, tomēr izvairoties no tiešas atbildes, vai Vašingtona varētu izmantot militāru spēku, lai iegūtu kontroli pār šo Arktikas salu.
Grenlande ir neatņemama Dānijas daļa, uzsvēruši Baltijas valstu ārlietu ministri pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps nedēļas nogalē kārtējo reizi izteicās, ka Grenlandei būtu jānonāk Savienoto Valstu kontrolē.
ASV prezidenta Donalda Trampa atkārtotie izteikumi, ka Grenlandei vajadzētu kļūt par Savienoto Valstu daļu, pirmdien izpelnījušies starptautisku nosodījumu.
Pēc skaļās ASV operācijas Venecuēlā, kas apstiprināja Vašingtonas gatavību radikāliem ģeopolitiskiem soļiem, ASV prezidentam Donaldam Trampam pietuvinātie atkal ir aktualizējuši jautājumu par Amerikas robežu paplašināšanu – šoreiz Arktikā, raksta “unian.net”.
Dānijas premjerministre teikusi Donaldam Trampam "pārtraukt draudus" par Grenlandes pārņemšanu. Mette Frederiksena sacīja, ka "nav absolūti nekādas jēgas runāt par to, ka ASV ir jāpārņem Grenlande", piebilstot: "ASV nav tiesību anektēt kādu no trim Dānijas karalistes valstīm," vēsta bbc.com.
Dānija ir panākusi vienošanos par kompensācijām tūkstošiem Grenlandes pamatiedzīvotāju sieviešu un meiteņu par piespiedu kontracepcijas gadījumiem, ko veselības aizsardzības iestādes īstenojušas gadu desmitiem, sākot no 20. gs. sešdesmitajiem gadiem, vēsta “Associated Press”.
Dānijas ārējās un militārās izlūkošanas dienests pirmo reizi ASV atzinis par potenciālu draudu valsts drošībai, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz dienesta 2025. gada ziņojumu.
Grenlandes parlaments ir nolēmis ierobežot ārvalstnieku tiesības uz īpašumu plašajā Arktikas salā pēc tam, kad, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa teritoriālajām ambīcijām, ASV investori sāka aktīvāk interesēties par Dānijas kontrolēto teritoriju.
Desmitiem sieviešu Grenlandē ir sadzirdējušas Dānijas premjerministres Metes Frederiksenas oficiālu atvainošanos par skandālu, kurā tūkstošiem inuītu sieviešu 20. gs. sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados pretrunīgi vērtētās kontracepcijas programmas ietvaros, pret viņu gribu un visbiežāk neinformējot, tika ievietotas kontracepcijas spirāles, vēsta BBC.
Saskaņā ar publicēto neatkarīgo ziņojumo Dānijas veselības aizsardzības iestādes vairāk nekā 350 Grenlandes pamatiedzīvotāju sievietēm un meitenēm, tostarp dažām tikai 12 gadus vecām un jaunākām, piespiedu kārtā deva kontracepcijas līdzekļus, vēsta “The Independent”.