Globālā sasilšana draud pārvērsties katastrofālā karstumā, pie tam jau pēc 30 gadiem. par to ir pārliecināti zinātnieki, vēsta žurnāls "Proceedings of the National Academy of Sciences". Pie vainas ir oglekļa dioksīdu izmešu daudzums.
Pēdējo nedēļu laikā Grenlandes ledāji kūst biedējošā ātrumā, kas satrauc zinātniekus un vides aizstāvjus. Izskan brīdinājumi, ka Grenlande var izkust pilnībā, ja netiks nekas darīts.
Strauja ekonomiskā attīstība iedzīvotāju vērtējumā ir ievērojami svarīgāka par globālās sasilšanas novēršanu, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Zinātnieki secinājuši, ka ūdens līmenis pasaules jūrās un okeānos varētu celties daudz straujāk nekā iepriekš domāts, kūstot Grenlandes un Antarktikas ledājiem, vēsta BBC.
Fidži premjerministrs Franks Voreke Bainimarama pirmdien paziņojis, ka cīņai ar globālo sasilšanu nepieciešami vismaz 100 miljardi ASV dolāru gadā, un lielajām ekonomikā būtu jāpalielina atbalsts mazajām jaunattīstības valstīm, lai sekmētu cīņu pret šo apdraudējumu.
Lai izvairītos no klimata pārmaiņu radīta haosa, sabiedrībai un pasaules ekonomikai ir jāpārveidojas "bezprecedenta mērogā", pirmdien paziņoja ANO, brīdinot, ka izsīkst laiks katastrofas novēršanai.
Latvijas Ministru prezidents ir optimisma iemiesojums, kurš nemitīgi publiski atkārto, ka Latvijā sācies augšupejas laiks un ekonomika turpmāk trauksies augšup kā Falcon kosmiskā raķete.
Viens no aizvadītā gada lielākajiem starptautiskajiem notikumiem bija 2015. gada 12. decembrī Parīzes klimata konferencē panāktā vienošanās par klimata ietekmes politiku.
Parīzes priekšpilsētā Buržē sestdienas vakarā grandēja aplausi, skanēja ovācijas, sajūsminātie 195 valstu delegāti apskāvās, par piemiņu uzņēma pašbildes, bet vēlāk tika atkorķēts šampanietis, – pēc vairāk nekā divu nedēļu pūliņiem izdevies saskaņot vienošanos, kurai būtu jāpalēnina mūsu planētas globālā sasilšana.
«Kvotu ir pārāk daudz, to cena ir pārāk zema. Oglekļa tirgu ir nepieciešams stabilizēt, jo ir liels kvotu pārpalikums.» Tā par nedienām ar gaisa tirdzniecību satraucas nevis kādi ļauni aristokrātiski apelsīni no Sīpoliņa piedzīvojumiem, bet gan Briseles ierēdniecība nesenajā seminārā Latvijas žurnālistiem.
Zinātnieki noskaidrojuši, kāpēc palēninās globālā sasilšana. Elektrostacijas, kuras darbojas Āzijas jaunattīstības valstīs - tādās kā, piemēram, Ķīna, ar saviem izmešiem spēj palēnināt šos procesus.
Atzīmējot Zemes dienu, projekta „Siltumnīcas efekts” ietvaros no š.g. 21.aprīļa līdz 24.aprīlim lidostā „Rīga” tiks uzstādīta siltumnīca. Projekta „Siltumnīcas efekts” mērķis ir radīt diskusiju platformu par globālo sasilšanu un ilgtspējīgu patēriņu.
Aizvien vairāk samazinās cerības, ka ANO klimata sanāksmē Meksikā valstīm izdosies panākt nozīmīgu vienošanos par dabas saudzēšanu, kas aizstātu Kioto protokolu.
Šodien, 29. novembrī Meksikas kūrortpilsētā Kankunā darbu sākusi kārtējā ANO klimata konference, kuras dalībnieki cer panākt vienošanos virknē būtisku jautājumu, kuros līdz šim nav izdevies pārvarēt domstarpības starp bagātajām un nabadzīgajām valstīm.