Temperatūras paaugstināšanās uz mūsu planētas apgrūtina lidmašīnu pacelšanos noteiktās lidostās, kas rada vēl vienu problēmu civilajai aviācijai. Tā kā karstuma viļņi kļūst arvien biežāki, problēma var izplatīties, liekot aviokompānijām paturēt pasažierus uz zemes, raksta CNN.
"Galvenā problēma, ar ko saskaras jebkura lidmašīna paceļoties, ir tā, ka lidmašīnas ir ļoti smagas un gravitācija vēlas tās noturēt uz zemes. Lai pārvarētu gravitāciju, tām ir jārada lifts, tas ir - atmosfēra, kas paceļ lidmašīnu uz augšu," skaidroja Pols Viljamss, Atmosfēras zinātnes profesors Redingas Universitātē Apvienotajā Karalistē.
"Pacelšanās ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, bet viens no svarīgākajiem ir gaisa temperatūra - sasilstot gaiss izplešas, līdz ar to samazinās to molekulu skaits, kas var pacelt lidmašīnu," viņš piebilda.
Viljamss sacīja, ka lidmašīnas iegūst par 1% mazāku pacēlumu par katriem 3 grādiem pēc Celsija.
"Tāpēc ārkārtējs karstums apgrūtina lidmašīnu pacelšanos, un dažos patiešām ekstremālos apstākļos tas vispār var kļūt neiespējams," viņš teica.
Problēma ir īpaši aktuāla lidostās, kas atrodas lielā augstumā, kur gaiss jau dabiski ir retināts, un lidostās ar īsiem skrejceļiem, kas atstāj gaisa kuģiem mazāk vietas paātrinājumam. Ja lidmašīnai ir nepieciešams 1980 metrus garš skrejceļš 20 grādu temperatūrā pēc Celsija, tam būs nepieciešami vismaz 2500 metri pie 40 grādiem pēc Celsija, skaidroja Viljamss.
Kopš 20. gadsimta 70. gadiem pētnieki ir atklājuši sasilšanu par 0,75 grādiem pēc Celsija desmitgadē.
"Mēs arī konstatējām pretvēja samazināšanos gar skrejceļu par 2,3 mezgliem desmitgadē. Pretvējš ir labs pacelšanās laikā, un ir daži pierādījumi, ka klimata pārmaiņas izraisa tā saukto "globālo klusumu", tāpēc šķiet, ka vējš palēninās," sacīja Viljamss.
Pēc tam komanda ievietoja šīs temperatūras un pretvēju dažādu veidu lidmašīnu pacelšanās veiktspējas kalkulatorā.
"Mēs noskaidrojām, ka maksimālais pacelšanās svars katru gadu tiek samazināts par 127 kg, kas ir aptuveni vienāds ar viena pasažiera un viņu čemodāna svaru, kas nozīmē, ka katru gadu var pārvadāt par vienu pasažieri mazāk," saka Viljamss.
Par laimi, aviokompānijas nav bezspēcīgas šīs problēmas priekšā.
"Ir daudz risinājumu. Ir iespējams plānot lidojumus prom no dienas karstākās daļas, izlidojot agri no rīta un vēlu pēcpusdienā, kas jau tiek izmantota karstajos reģionos, piemēram, Tuvajos Austrumos," atzīmēja eksperts.
Arī vieglākas lidmašīnas ir mazāk pakļautas šai problēmai, sacīja Viljamss, tāpēc tas varētu paātrināt kompozītmateriālu, piemēram, oglekļa šķiedras, ieviešanu lidmašīnu korpusos.
Tādi ražotāji kā Boeing jau piedāvā "karstu un augstu" iespēju dažiem saviem lidaparātiem tajās aviokompānijās, kuras atrodas lielā augstumā - šī opcija nodrošina papildu vilci un aerodinamikas laukuma palielināšanu, lai kompensētu pacēlšanās spēka zudumu, nemainot pasažieru ietilpību.
Protams, radikālāka pieeja būtu skrejceļu pagarināšana, bet tas nav iespējams visās lidostās.
Dažos gadījumos, kad neviens no šiem risinājumiem nav piemērojams, pasažieriem būs vienkārši jāatceļ savs lidojums. Taču, pēc Viljamsa domām, tā paliks nišas problēma, vismaz pārskatāmā nākotnē.
"Situācija, kad cilvēki tiek izņemti no lidojuma pārāk karsta laika dēļ, ir reta un būs reta. Lielākā daļa lidmašīnu nekad nesasniedz maksimālo pacelšanās svaru, tāpēc tas notiek izņēmuma gadījumos - galvenokārt lidostās ar īsiem skrejceļiem, lielā augstumā un vasarā," teica Viljamss.
Tomēr ilgtermiņā nākotne var būt grūtāka, Viljamss piebilst: "Es nedomāju, ka tas nozarei sagādās lielas galvassāpes, taču domāju, ka ir pārliecinoši pierādījumi tam, ka situācija tikai pasliktināsies."
No šī gada 3. līdz 10. jūlijam pasaule piedzīvoja visu laiku karstāko nedēļu - meteorologi sola, ka gaidāms vēl lielāks karstuma. Pastāv iespēja, ka jūlijā tiks sasniegta augstākā globālā temperatūra pēdējo 120 000 gadu laikā. Saskaņā ar ASV Nacionālā vides prognozēšanas centra datiem, 3. jūlijs bija karstākā diena uz Zemes. Vidējā globālā temperatūra sasniedza 17,01°C, pārspējot 2016. gada augusta rekordu 16,92°C.
Klimata pārmaiņas jau tagad ietekmē aviāciju, radot lielāku turbulenci lidojumu laikā, palielinot izmaksas un risku pasažieriem un apkalpei. Zinātnieki iesaka aviokompānijām sākt investēt uzlabotās turbulences prognozēšanas un noteikšanas sistēmās.
Savukārt Jaunzēlandē pasažieriem, kas lidoja ar Air New Zealand starptautiskajiem reisiem 2023. gada jūnijā, pirms iekāpšanas lidojumā tika lūgts uzkāpt uz svariem, lai nodrošinātu "drošu un efektīvu gaisa kuģa darbību".