Šī gada janvāra vidus pārsteidza Latviju ar krietnu laiku nepieredzētu aukstumu. 17. janvāra rītā Staļģenē termometra stabiņš noslīdēja līdz mīnus 31 grādam. Man pie loga Ozolnieku novadā neilgi pirms deviņiem no rīta termometra stabiņš noslīdēja līdz mīnus 26,5 grādu atzīmei. Rīgā bija nedaudz siltāks – ap mīnus 20 grādiem.
Visa iepriekšējā gada laikā informatīvajā telpā radītā eiforija par nemitīgajiem siltuma rekordiem, kuriem it kā nebūs gala un malas, pēkšņi aprāvās. Vienu nedēļu Latvija pilnībā bija arktisko gaisa masu varā. Atnāca arktiskais anticiklons, un siltuma rekordus nomainīja aukstuma rekordi. Jelgavas novērojumu stacijā tika fiksēta viszemākā 17. janvāra temperatūra kopš novērojumu vēstures.
Kas tad nosaka to, kāpēc vienā vietā ir negatīvas temperatūras rekordi, bet citviet to nav? Nakts no 16. uz 17. janvāri Zemgales centrālajā daļā bija pilnīgi skaidra un bez vēja. Ja šādi apstākļi ir arktiskā anticiklona laikā, tad Zemes virsmas un piezemes gaisa slānis var atdzist līdz rekordzemām temperatūrām. Nekādi ozona caurumi vai ogļskābās gāzes koncentrācija (tās daudzums atmosfērā ir aptuveni 0,04%) neglābs Zemes virsmu no ievērojamas atdzišanas. Vidusskolas fizikas kursā bija jāiemācās, ka gadījumā, ja izveidojas siltuma apmaiņas apstākļi sistēmām ar atšķirīgu temperatūru, tad sistēma ar augstāku temperatūru atdzisīs, atdodot savu siltuma enerģiju matērijai ar zemāku temperatūru, līdz temperatūras atšķirības izlīdzināsies. Kosmiskā vakuuma temperatūra ir tuva absolūtai nullei. Ja šķēršļi ir minimāli, tad Zemes virsma, pat tad, ja tās temperatūra ir 250 grādi virs absolūtās nulles (tas ir zem mīnus 20 grādiem pēc Celsija skalas), atdzisīs tā, lai temperatūru starpība izlīdzinātos. Tā ir fizika.
Lai gan arktiskais anticiklons joprojām bija virs Latvijas, 18. janvāra nakts jau bija siltāka. Pirms saullēkta termometrs aiz mana loga rādīja tikai mīnus 15 grādus. Kāpēc tonakt bija par desmit grādiem siltāks? Tāpēc, ka šajā naktī Zemgales centrālo daļu klāja viegli dūmakainu mākoņu slānis. Savukārt 19. janvāra naktī Zemgales centrālo daļu jau pārklāja blīva zemu mākoņu sega un gaisa temperatūra pirms saullēkta bija tika mīnus 11 grādi. Es pieļauju, ka visu šo laiku ogļskābās gāzes koncentrācija īpaši nemainījās un tā bija nedaudz mazāka par 0,04%, kas ir vidējais ogļskābās gāzes daudzums atmosfērā. Mainījās mākoņu daudzums jeb ūdens koncentrācija atmosfēras piezemes slānī. Tā kā ūdens koncentrācija gaisā var sasniegt 3%, tad ūdens molekulu masa gaisā var būt pat 50 reizes lielāka nekā ogļskābās gāzes molekulu masa. Pat tad, ja nulles grādu temperatūrā nav mākoņu un ir 100% mitrums, uz vienu ogļskābās gāzes molekulu gaisā būs gandrīz desmit reizes vairāk ūdens molekulu. Tāpēc siltumnīcas efektam uz Zemes virsmas vislielākā nozīme ir ūdens daudzumam atmosfērā, bet jo īpaši, cik bieza ir mākoņu sega - ūdens tvaiku daudzums. Tieši mākoņu segas biezums ir noteicošais. Ja Zemi pārklās mākoņi, tad daļa no Zemes virsmas siltuma plūsmas (infrasarkanā starojuma veidā) tiks absorbēta un tiks atstarota no mākoņiem atpakaļ uz Zemi. Tādā gadījumā termiskais līdzsvars iestāsies pie augstākas temperatūras nekā tad, ja mākoņu vispār nebūs un gaiss būs sauss. Citām atmosfēras siltumnīcas gāzēm jau ir daudzkārt mazāka nozīme, salīdzinot ar ūdens tvaiku nozīmi.
Man un tiem, kas savulaik apguva fizikas un termodinamikas pamatus (Grētas Tunbergas histēriskās runas nav atcēlušas nevienu no termodinamikas likumiem), nav saprotams, kāpēc klimatiskie histēriķi pilnīgi ignorē to, ka ūdenim atmosfērā var būt pat simtkārt lielāka nozīme, izraisot siltumnīcas efektu, nekā oglekļa dioksīdam. Protams, ja neņem vērā to, ka globālās korporācijas (un tās atbalstošie politiķi un pseido zinātnieki) gatavojas pelnīt tūkstošiem miljardu eiro vai dolāru, spekulējot ar oglekļa kvotām, bet ar mākoņu kvotām vēl nav izstrādāti spekulāciju un tirdzniecības instrumenti.
17.-19. janvāra novērojumi visā Latvijā liecina - ja nav mākoņu, kas pārsedz Zemi kā ar segu, nodrošinot siltumnīcas efektu, tad ziemā Eiropā, ieplūstot arktiskajām gaisa masām, tiks pārspēti aukstuma rekordi un sabruks pīšļos visi globālās sasilšanas pareģojumi.
Atbildot uz jautājumu, vai janvāra aukstuma rekordi kaut ko atceļ klimata mainībā, ir jāteic - nē! Arī siltuma rekordi 2020. gadā neko neatceļ un nemaina klimata mainībā. Tieši tāpat kā 17. janvāra aukstuma rekordi nav pierādījums globālajai atdzišanai, arī pagājušā gada siltuma rekordi nav pierādījums globālajai sasilšanai. Gaisa temperatūra uz Zemes virsmas mainās nepārtraukti, turklāt visai plašās robežās, tā mainīsies arī tad, ja cilvēki pēkšņi izzudīs no Zemes virsmas. Klimata mainība bija, ir un būs vienmēr, neatkarīgi no ietekmīgu cilvēku iedomām un ambīcijām.
