29.jūl 2019
“Līdz pat Ulmaiņlaikiem vietā, kur pašreiz atrodas Doma laukums, bija izbūvētas mazas ieliņas ar daudziem veikaliņiem un dzīvu tirdzniecību. Kārlis Ulmanis tos nolīdzināja, lai izbūvētu plašu laukumu parādēm, tautas uzrunām un svētkiem, ko nodēvēja 15.maija vārdā. Šodien, aizbildinoties ar to, ka Doma laukums ir “svēts”, bet tirgošanās un mūzika laukumā kaitēs baznīcai, tās pārstāvji demonstrē pārspīlētu varas apziņu, liedzot Doma laukumā svētkus, ko atbalsta pašvaldība, vēlas simtiem cilvēku un atbalsta arī ap laukumu mītošie uzņēmumi un iedzīvotāji. Turklāt liedz to, ar piebildi, ka pats pasākums, šķiet vērtīgs un vajadzīgs, ja vien tas notis kādā citā pilsētas vietā. Tagad esmu uzzinājis, ka ar Rīgas Doma atsevišķu pārstāvju absurdo un dubulto morāli saskārušies daudzi. Tomēr, baidoties no baznīcas “dusmām”, teju visi ir klusējuši. Taču es nevaru neuzdot jautājumu, vai tiešām viena baznīca, vēl vairāk – tikai viens cilvēks baznīcā, var pilsētai diktēt, ko tā drīkst un ko nedrīkst darīt savā teritorijā, savā pārziņā esošos laukumos?” pēc turpat nedēļu ilgām pārrunām, neizpratnē ir biedrības “Alus brālība” valdes loceklis Andrejs Šikors, kurš Rīgas Doma dekāna Elija Godiņa iebildumu dēļ nupat atcēlis iepriekš jau izsludināto Starptautiskajai alus dienai veltīto gadatirgu.