17.jun 2019
Vecajos laikos cilvēkiem un juristiem bija citāda izpratne par tiesiskumu un tā pamatprincipiem. Bija pieņemts, ka pastāv nevainīguma prezumpcija; bija tā, ka likumam nav atpakaļejoša spēka un tādā garā. Tāpat ļoti, ļoti slikti skaitījās, ja likumdevējs mēģināja rakstīt kādu likumu speciāli vienam konkrētam gadījumam vai pat vienam cilvēkam. Šīs lietas bija tāds kā pats par sevi saprotams tabu – tāpat kā tas, ka nav pieļaujams kanibālisms vai pārošanās tuvu radinieku starpā, vai ka auto nedrīkst braukt pie sarkanās gaismas. Taču tagad ir jauni laiki, pie varas ir jauni spēki, ir iestājies bezkompromisu beztiesiskuma laikmets.