Putniņa "atbrīvošanas likumu" virza uz pirmo lasījumu

© Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Nav zināms, kas tieši noticis nedēļas laikā, kamēr FKTK likuma grozījumu virzība Saeimā bija apturēta, taču šonedēļ ar tieši tādu pašu saturu, kā atsūtījusi valdība, likumprojekts tiks skatīts pirmajā lasījumā. Grozījumu būtība ir finanšu uzrauga Pētera Putniņa atbrīvošana no amata.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir ievērojama iestāde ar to, ka atļāvās nepaklausīt Latvijas stratēģiskā partnera norādēm. Proti, ABLV bank īpašniekus nevis ielika cietumā, bet atļāva amerikāņu nežēlastībā kritušo kredītiestādi miermīlīgi likvidēt. Tādējādi pastāv visai ticama iespēja, ka bankā esošo naudu saņems noguldītāji, nevis no malas iesūtīti likvidatori. Taču pēc intensīvām konsultācijām ar ASV vēstniecību valdība apsolījās FKTK par šādu rīcību sodīt, atlaižot no darba iestādes padomi. Šobrīd nav tādu likumu, kas šo pasūtījumu ļautu izpildīt. FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietnieks amatā tika iecelti 2016. gadā uz sešu gadu termiņu, un šo amatpersonu mandāts attiecīgi ir spēkā līdz 2022. gadam. Teorētiski FKTK ir politiski neatkarīga iestāde. Tātad valdošajai koalīcijai nāktos gaidīt, līdz pienāks brīdis savu favorītu iecelšanai. Taču valdība izdomājusi diezgan primitīvu plānu, kā apiet esošo kavēkli. Proti, Putniņa atbrīvošanai tiek sacerēts speciāls likums, kas ļaus atbrīvoties no esošās padomes līdz šā gada 1. oktobrim. Neatkarīgā jau vēstīja, ka šādā ceļā īstenota padomes atcelšana pārkāps banku uzrauga neatkarības principus. Turklāt šādi tiks radīts precedents. Ja vienā iestādē ar šādu metodi valdība var salikt sev un stratēģiskajam partnerim nepieciešamos cilvēkus, līdzīgi var rīkoties arī attiecībā uz pārējām valsts institūcijām. Arī Saeimas deputātu vidū, saņemot vienas amatpersonas atlaišanai sacerēto likumprojektu, radās šaubas par tā tiesiskumu un arī pamatotību. Vispārējā banku sistēmas uzticības krīzē FKTK spēja stabilizēt situāciju, rosināt un īstenot nepieciešamās izmaiņas, lai būtiski samazinātu riskanto nerezidentu noguldījumu apjomu. Tāpēc vairāku partiju deputāti pieprasīja pauzi likumprojekta virzībā - to nepieciešams izrunāt frakcijās. Izrunāja un acīmredzot konstatēja, ka mainīt neko nedrīkst.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā grozījumu projekts izskatīts, konceptuāli atbalstīts un iekļauts šīs nedēļas plenārsēdē pirmajā lasījumā - tieši tādā redakcijā, kā atsūtīts. «Tas ir valdības iesniegts likumprojekts, tur neko nevar grozīt,» paskaidro komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars. Taču teorētiski varēs grozīt pēc tam - pa ceļam uz otro un trešo lasījumu. Neraugoties uz steigu Putniņa atbrīvošanā, likumprojektam nav piešķirts steidzamības statuss.

Politika

28.novembrī pirmizrādi piedzīvos režisora Kārļa Lesiņa dokumentālā filma "Nord Express", kas ir vairāku gadu garumā veidots kinodarbs par 870 kilometrus garās ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecību, aģentūru LETA informēja "Mistrus Media" producents Gints Grūbe.

Svarīgākais