Saeima šodien trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurā ietverti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pienākumi kredītiestāžu likvidēšanas procesā.
Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto grozījumu Kredītiestāžu likumā mērķis ir precizēt normas, kas regulē kredītiestāžu likvidācijas procesu, pilnveidojot tā uzraudzību un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas kontroli. Likums nosaka, ka FKTK ir pienākums veikt likvidācijas procesa uzraudzību, vienlaikus arī nosakot tiesības iegūt nepieciešamo informāciju šī uzdevuma izpildei. FKTK darbības mērķis ir veicināt ieguldītāju un noguldītāju interešu aizsardzību, un ir svarīgi, ka tā turpinātu nodrošināt aizsardzību arī likvidācijas procesā, jo ne visi noguldītāji būs saņēmuši noguldījumus no Noguldījumu garantiju fonda un tos atgūs tikai likvidācijas procesa ietvaros.
Tāpat Kredītiestāžu likumā tiek precizēts, ka kredītiestādes likvidatoram ir pienākums nodrošināt finanšu noziegumu kontroli atbilstoši normatīvu prasībām un atbilstoši likvidējamās kredītiestādes darbībai piemītošajam riskam, tostarp ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par likvidācijas procesā konstatētiem aizdomīgiem darījumiem. Vienlaikus atbilstoši kredītiestādes darbībai piemītošam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskam likvidatoram ir jāizstrādā metodoloģija to kontrolei atbilstoši FKTK un Finanšu izlūkošanas dienesta prasībām.
Lai uzlabotu administratīvo sankciju savlaicīgumu, kā arī to, lai FKTK administratīvo sankciju režīms un uzraudzības izpildes sistēma būtu pārredzama, prognozējama un tās procedūra skaidri uzskatāma, Kredītiestāžu likumā plānots iestrādāt pilnvarojumu FKTK izdot noteikumus, nosakot kritērijus finanšu noziegumu būtiskiem pārkāpumiem. Šādu noteikumu izdošana ļaus skaidrāk izprast administratīvo sankciju sistēmu, kā arī to, kuros gadījumos FKTK vērsīsies Eiropas Centrālajā bankā (ECB) ar priekšlikumu anulēt kredītiestādes licenci. Tā kā licences anulēšana Banku savienības ietvaros ir ECB kompetence, šis ir viens no virzieniem, kur sistēmas pilnveidošanai darbs turpinās arī Eiropas Savienības līmenī.
Likumā noteikts, ka FKTK kontrolēs likvidācijas (arī pašlikvidācijas) procesa atbilstību šajā likumā, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumā, Komerclikumā, FKTK normatīvos noteikumos un citos normatīvos noteiktajām prasībām, ciktāl tas attiecas uz likvidācijas (arī pašlikvidācijas) procesu. Šajā nolūkā FKTK būs tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes dokumentāciju, visu likvidatora dokumentāciju, kas saistīta ar kredītiestādi, kā arī saņemt no likvidatora paskaidrojumus un jebkuru citu nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz kredītiestādes likvidācijas vai pašlikvidācijas procesu.
Tāpat FKTK būs jānosaka prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildes metodoloģijai kredītiestādes likvidācijas (arī pašlikvidācijas) procesā, atbilstoši kredītiestādes darbībai piemītošam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskam.
Likumā arī iekļauta norma, ka kredītiestādes pašlikvidācijas procesā FKTK, ja tā kredītiestādes pašlikvidācijas procesā konstatē likuma noteiktos kredītiestāžu pašlikvidācijas procesa prasību pārkāpumus, var iecelt pilnvarnieku un iesniegt tiesā pieteikumu par šīs kredītiestādes likvidāciju un likvidatora iecelšanu.
Tāpat likums paredz, ka FKTK izdod normatīvos noteikumus, kas nosaka kritērijus būtiskiem normatīvu pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.
Šīs izmaiņas ir daļa no Ministru prezidenta izsludinātā nozares "kapitālā remonta" un paredz nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektoru uzaugošajās iestādēs. Otrajā lasījumā Saeima šos grozījumus atbalstīja 30.maijā.