Neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes bremzēšanos un atsevišķos ceturkšņos piedzīvoto kritumu, bezdarba līmenis 2023. gadā turpināja pazemināties salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu noslīdot par 0,4 procentpunktiem līdz 6,5%, liecina publicētie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.
Latvijā ir vairāk nekā 40 000 uztura līdzekļu nemaksātāju, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" teica Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Olga Bogdanova.
Konstatēts risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā par ES fondu un Atveseļošanas fonda (AF) plāna ieviešanas statusu 2023.gada decembrī - 2024.gada janvārī, kuru otrdien, 20.februārī, uzklausīs valdība.
Izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa politikā ir jāveic pēc jaunās kadastrālo vērtību bāzes apstiprināšanas, pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.
Līdz ar augstākiem ražošanas apjomiem pērnā gada novembrī un decembrī, paredzams, ka situācija apstrādes rūpniecībā 2024.gadā nedaudz uzlabosies, apjomiem pieaugot par 2-3%, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Valsts kase patlaban izvērtē Rēzeknes pašvaldības lūgumu par aizņēmuma atmaksas termiņa maiņu, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Pašvaldībām kādas ārpuskārtas finanšu palīdzības šogad, visticamāk, nebūs, intervijā Latvijas Televīzijā uzsvēra finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Latvijas ekonomika gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar rādītājiem pirms gada, vēl varētu nedaudz pazemināties, taču jau nākamajos ceturkšņos, tai atjaunojoties, arī visā gadā kopā prognozējams iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Konstatēti ļoti augsti riski jaunā Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027. gada perioda finansējuma ieguldīšanā Latvijas ekonomikā atbilstoši plānotajam, secināts ES fondu ministru tematiskajā komitejas sanāksmē.
No šī gada bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas, paredz grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.
Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad 11 mēnešos bija 14,183 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 14,449 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 265,2 miljonu eiro deficītu, informē Finanšu ministrija (FM).
Finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Kristīne Mennika no trešdienas atstājusi darbu ministra birojā, aģentūrai LETA apstiprināja Mennika.
Izskatot Saeimas deputātu priekšlikumu nākamgad piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātu likmi augļiem, ogām un dārzeņiem un ņemot vērā Sadarbības padomē diskutēto, nākamajā gadā plānots svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem uz vienu gadu piemērot PVN samazināto likmi 12% apmērā pašreizējo 5% vietā, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Visām Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanā iesaistītajām iestādēm ir svarīgi mobilizēt visus savus resursus, lai varētu iespējami labi noslēgt esošo ES fondu periodu un nekavējoties sākt jaunā ES fondu perioda finansējuma ieguldīšanu Latvijas tautsaimniecībā, teikts otrdien valdībā izskatītajā Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā pusgada informatīvajā ziņojumā par ES fondu, Atveseļošanas fonda (AF) un citu ārvalstu finanšu instrumentu ieviešanu.
Valdība otrdien atbalstīja Latvijas pieteikumu kandidēšanai uz Eiropas Savienības (ES) aģentūras - Eiropas iestādes cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu (AMLA) mītnes vietu.
Ceturtdien, 9.novembrī, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs ("Kopā Latvijai") dosies uz Finanšu ministriju, lai runātu par pašvaldības aizņēmumiem, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.
Patlaban Finanšu ministrijas atbildībā esošie Valdības rīcības plāna pasākumi un rezultāti ir pārāk vispārīgi un tiem trūkst konkrētu definētu sasniedzamo rezultātu, līdz ar to trūkst ambīciju politiskajiem uzstādījumiem, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).