Eberhards par ES pārabruņošanās plānu: tas viss nav viens šāviens un viena patrona

Iepriekšējā Eiropadomē līderi kā tālāku politikas prioritāti apstiprināja "ReArm Europe" Eiropas drošības un noturības pakotni. Faktiski tā ietver piecus punktus, kas cita starpā arī attiecas uz lielāku elastību un iespējamību pārplānot esošos fondu līdzekļus aizsardzības un noturības mērķiem. Tas arī paredz jaunu finanšu instrumentu izveidi vairāk nekā 150 miljardu eiro apmērā, kas ļautu dalībvalstīm aizņemties kopumā kā ES un attiecīgi šos aizņēmumus izmantot dalībvalstīm, intervijā aģentūrai LETA stāsta Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

“Attiecībā uz fondu lielāku pārdali ir divi aspekti. Mēs jau esam mēģinājuši izmantot visus iepriekš piedāvātos elastīgos līdzekļus, lai jau esošos programmu līdzekļus novirzītu drošības un noturības mērķu risināšanai, tādējādi vairāk nekā 136 miljoni eiro jau ir novirzīti. Jaunie instrumenti piedāvās vēl lielākas un plašākas iespējas. 17. februārī finanšu ministrs runāja ar kohēzijas komisāru Rafaēlu Fito tieši par šiem mērķiem, un ministrs ir nosūtījis arī mūsu priekšlikumus. Sagaidām, ka tuvākajā laikā būs vēl lielāka konkrētība, kā mēs vēl plašāk varam pārvirzīt šos ierobežotos resursus drošības un aizsardzības finansēšanai,” stāsta Eberhards.

Vai FM jau modelē scenārijus potenciālai līdzekļu pārdalei aizsardzības finansēšanai no programmām, kurās līdzekļu apguve kavējās? Iepriekš saskaņošanas process ar Eiropas Komisiju bija diezgan laikietilpīgs. Vai tagad process varētu būt raitāks?

Jā, es noteikti ceru, ka Eiropas Komisija nāks ar priekšlikumiem izmaiņām likumdošanā, kas ļaus ātrāk un efektīvāk veikt izmaiņas. Ir taisnība, ka līdzšinējie soļi prasa izmantot to saskaņošanas ietvaru, kas ir. Šobrīd ES fondu perioda vidusposmā pārskata kontekstā mēs jau esam nonākuši pie grozījumiem, kur jau iekļaujam šīs aktivitātes. Ja skatāmies uz tālākiem soļiem, tad, protams, mēs būtu ļoti priecīgi par ātrāku un efektīvāku procedūru, kas ļautu ātrāk reaģēt. Jāatceras, ka dažādām programmām ir dažādi laika periodi, kuros mēs strādājam. Piemēram Atveseļošanas fonda programma ir jau savā ieviešanas galaposmā, jo investīcijas ir jārealizē līdz nākamā gada vidum, savukārt struktūrfondu 2021. - 2027. gada perioda resursi ir pieejami vēl līdz 2030. gadam. Mēs noteikti vēlētos lielāku un ātrāku efektivitāti lēmumu pieņemšanā, kas ļautu labāk un plašāk izmantot šos resursus.

FM pagājušajā gadā sita trauksmes zvanus par nepietiekamu ES fondu naudas apgūšanu. Kāda situācija ir pašlaik? Vai nebūs tā, ka uz valdību būs jāiet ar līdzīgi draudīgu ziņojumu?

Šobrīd mūsu fokusā ir divi virzieni - Atveseļošanas fonds un ES fondu darbības programma 2021. - 2027. gada periodam. Jūsu minētais pagājušā gada trauksmes zvans bija vairāk par ES fondu darbības programmas aktivitātēm, it īpaši, lai paātrinātu lēmumu pieņemšanu par investīciju aktivitātēm - par Ministru kabineta noteikumu sagatavošanu, projektu atlasēm un visu to, kas ir nepieciešams, lai veiktu pirmos soļus un investīcijas aizietu līdz konkrētiem projektiem, konkrētiem finansējuma saņēmējiem un investīcijas attiecīgi ienāktu ekonomikā.

Redzams, ka pagājušā gada aicinājums paātrināt un pārskatīt prioritātes - kur nesanāk, tur neturpināt un novirzīt resursus lietām, kas ir akūtāk vajadzīgas, - ir nostrādājis. Kā jau minēju, mēs papildus arī novirzījām resursus drošības un aizsardzības pasākumiem. Šobrīd mums ir jāseko līdzi ieviešanas progresam, un, protams, "hop" mēs varēsim teikt vien tad, kad programmas būs slēgtas.

Arī Eiropas Komisija kā vienu no prioritātēm ir izvirzījusi birokrātijas mazināšanu, bet attiecībā uz fondiem, uz tām prasībām, kas ir šajā periodā, visdrīzāk tas nevarētu attiekties? Vai jums ir citas indikācijas?

Cik saprotu, tad 25% birokrātijas samazinājums no Eiropas Komisijas puses ir definēts kā mērķis Eiropas Komisijas darbības perioda laikā. To, vai Eiropas Komisija un komisāri izvēlēsies veikt radikālākus soļus, runājot par atsevišķām izmaiņām programmu ieviešanā, to nevaram prognozēt un spekulēt. Es ļoti ceru, ka jā, jo arī mēs esam nosūtījuši virkni priekšlikumu komisāram Fito, kas, mūsuprāt, visus procesus paātrinātu jau šobrīd. Bet, protams, tas ir Eiropas Komisijas lēmums un viņu spēles noteikumi, pēc kuriem mums spēle ir jāspēlē.

Mēs šobrīd vairāk aicinām skatīties uz vietējo pusi, kur, atsakoties no neobligātām prasībām, varam paātrināt procesus. Kā premjere norādīja, kas arī saskan ar mūsu veikto aptauju nozaru ministrijās un pašvaldībās, ka akūtākā problēma ir publisko iepirkumu prasības. Šajā jautājumā finanšu ministra vadībā ir izveidota jauna darba grupa, kura tad pārskatīs iespējamos risinājumus publisko iepirkumu jomā, īpaši zemsliekšņa iepirkumiem. Tā arī ir lielākā iepirkumu daļa un viena no akūtākajām problēmām, kas prasa tālākus risinājumus.

Vai jums ir jau noteikts termiņš, kad darba grupai būtu jānāk ar priekšlikumiem?

Ja runājam par fondu ieviešanu, tad premjere ir devusi uzdevumu, ka līdz jūnija beigām mums jāiet valdībā ar konkrētiem risinājumiem. Līdz tam mēs esam plānojuši to secīgi darīt. Esam apzinājuši ministriju un pašvaldību redzējumu par to, kas tad veido problēmas - ir vairāk nekā 140 dažādi ierosinājumi, ar kuriem strādājam gan attiecībā uz normatīvo regulējumu, gan praksi. Tālāk ar sadarbības iestādēm un iesaistītajām pusēm izejam cauri piedāvājumam gan regulējumā, gan praksē, tostarp pārskatot vadlīnijas un regulējumu.

Nākamajā solī mēs martā plānojam sagatavot izmaiņas un tās apspriest ar sociālajiem partneriem, jo nav vērts tērēt uzņēmēju laiku ar kārtējo problēmu apzināšanu, ja nav priekšlikumu, ko piedāvājam darīt. Tad mums praktiski atliek maijs, lai jūnijā nonāktu līdz rezultātam.