Meklējot līdzekļus aizsardzības budžetam, finanšu ministrija veic detalizētu ministriju izdevumu analīzi

Finanšu ministrija (FM) patlaban veic detalizētu 2024.gada nozaru ministriju un citu iestāžu budžeta faktisko izdevumu analīzi, lai apzinātu kopējo finanšu situāciju pa nozarēm un to izmantotu par pamatu plānoto izdevumu analīzei un pārdalei, tostarp palielinot finansējumu aizsardzībai, aģentūrai LETA pavēstīja FM pārstāvji.

FM norāda, ka šajā kontekstā tiks sagatavoti priekšlikumi valdībai, lai nodrošinātu vidējā termiņā 2025.-2027.gadā plānoto izdevumu pārskatīšanu un pārdali, tostarp aizsardzības vajadzībām.

FM uzsver, ka aizsardzība ir fundamentāla valsts drošības prioritāte, un tās mērķu sasniegšana prasa rūpīgu un fiskāli atbildīgu pieeju budžeta plānošanā un izpildē.

FM jau iepriekš ir uzsvērusi, ka Latvijas atrašanās NATO austrumu flangā uzliek īpašu atbildību par reģionālo drošību. Tādējādi aizsardzības izdevumu palielināšana ir viena no valsts galvenajām prioritātēm. Šis stratēģiski nozīmīgais solis ir būtisks valsts aizsardzības spēju stiprināšanai, veicinot sabiedroto uzticību un apliecinot Latvijas apņemšanos pildīt starptautiskās saistības.

Tāpat FM norāda, ka 2025.gada budžetā aizsardzības izdevumi jau ir būtiski palielināti, sasniedzot vairāk nekā 1,7 miljardus eiro, kas skaidri atspoguļo valsts prioritāšu pārorientēšanos uz aizsardzības spēju stiprināšanu, ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) iepriekš aģentūru LETA informēja, ka patlaban ar FM fiskālās politikas komandu sāktas diskusijas par aizsardzības finansējuma palielināšanas iespējām, lai valdība varētu pieņemt lēmumus, strādājot pie nākamā gada budžeta.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, šī ir ļoti nozīmīga diskusija, uzsvēra finanšu ministrs.

Ašeradens atgādināja, ka 2025.gadā valsts budžeta aizsardzības funkcijas finansējums sasniegs 1,719 miljardus eiro jeb 3,45% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

"Esam arī atraduši iespēju par 167,4 miljoniem eiro palielināt finansējumu iekšējās drošības vajadzībām. Valsts iekšējā un ārējā drošība ir vienas monētas divas puses," teica Ašeradens.

Jau ziņots, ka 8.janvārī pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs žurnālistiem sacīja, ka Latvijai turpmāko gadu laikā būs jāaudzē aizsardzības izdevumi līdz apmēram 4% no IKP.

Prezidents pauda gandarījumu, ka iekšlietu sistēmā strādājošajiem šogad pieaudzis atalgojums. Tāpat pozitīvi, ka uz priekšu virzās robežas un militārās infrastruktūras izbūve austrumos un daudz tiekot strādāts pie aizsardzības spēju nostiprināšanas. Vienlaikus Rinkēvičs atzina, ka "vēl ir ko darīt".

Tāpat ziņots, ka Lietuvas Valsts aizsardzības padome, kurā ir valsts un armijas augstākās amatpersonas, piektdien nolēma, ka Lietuvas aizsardzības finansējums 2026.-2030.gadā būs 5-6% no IKP, lai ātrāk varētu izveidot armijas divīziju.

Pēc padomes sēdes prezidents Gitans Nausēda žurnālistiem teica, ka "vienojāmies, ka periodā no 2026. līdz 2030.gadam aizsardzībai gadā tiks atvēlēti 5-6% no IKP".

Viņš paskaidroja, ka vienošanās ļaus šajā periodā aizsardzības finansējumu saglabāt vidēji 5,5% līmenī.

Nausēda teica, ka Lietuvai līdz 2030.gadam, nevis "kaut kad tālākā nākotnē", ir jāsasniedz pilnīga divīzijas un citas kritiskās infrastruktūras rīcībspēja.

Šogad Lietuva plāno aizsardzībai tērēt ap 2,5 miljardiem eiro jeb nedaudz vairāk kā 3% no IKP. Taču jaunā valdība, kas darbu sāka pagājušā gada nogalē, palielināja valsts aizņēmuma limitu šim gadam līdz apmēram 800 miljoniem eiro, kas nozīmē, ka, aizņemoties pilnā apmērā, aizsardzības izdevumi var sasniegt līdz pat 4% no IKP.