Finanses

Tā, eiro esam sa­gai­dī­ju­ši! Šis tests pie­dā­vā pa­vēr­tēt mū­su at­tie­cī­bas ar nau­du, bal­sto­ties uz vē­la­ma­jām un ne­ga­tī­va­jām rak­stu­ra īpa­šī­bām. In­te­re­ses pēc var iz­mē­ģi­nāt ma­ģi­ju nau­das pie­sais­tei – vai tie­šām treš­die­na ir īs­tā die­na da­rī­ju­miem un kā mai­nās pel­ņa, pa­rak­stot do­ku­men­tus īpa­šā vei­dā.

«...bet valdība mums to atļāva darīt taktikas apsvērumu dēļ» – tā vienkāršākos vārdos var izteikt Finanšu ministrijas (FM) formālās atbildes uz Neatkarīgās jautājumiem par naudas summām, kas iztērētas juridiskajiem pakalpojumiem saistībā ar nepieciešamību Satversmes tiesā aizstāvēt grozījumus Kredītiestāžu likumā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatījusi brīdinājumu par SIA "Life Capital" piedāvātajiem finanšu pakalpojumiem - ieguldījumu pakalpojumiem un noguldījumu pieņemšanu - bez atbilstošas atļaujas.

Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB) veiks objektīvu un pamatīgu Latvijas tautsaimniecības gatavības pievienoties eirozonai izvērtējumu, sacīja Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns pēc tam, kad mūsu valsts finanšu ministrs Andris Vilks (V) viņam pasniedza Latvijas vēstuli par ārpuskārtas konverģences ziņojuma pieprasīšanu.

Martā darbu sākusi jauna eiro komunikācijas komanda, piesaistot augsta līmeņa komunikācijas ekspertus ar pieredzi plaša mēroga kampaņu vadībā, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ministru kabineta komunikācijas departamentā.

Latvijas iestāja eiro zonā ir gaidīta, otrdien vizītes Tallinā laikā žurnālistiem teica Eiropas Savienības (ES) prezidents Hermans van Rompejs, vēsta Latvijas Radio.

Šodien debatēs par eiro ieviešanas likumprojektu vairāki deputāti norādīja uz problēmām komunikācijā ar sabiedrību par eiro ieviešanu un aicināja plašāk informēt iedzīvotājus šajā jautājumā.

Saeima šodien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas nepieciešami saistībā ar plāniem par eiro ieviešanu 2014.gadā.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem laikus jābūt pieejamai informācijai par konceptuāli apspriežamām iniciatīvām, kas ietekmē ES darbības principus.

Pievienošanās eirozonai Latvijai nav tikai ekonomiski motivēts solis, bet arī politisks lēmums, kas būtu veiksmīgs noslēgums visai starptautiskā aizdevuma programmai, šodien, darba vizītes laikā Briselē tiekoties ar Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisāru Olli Rēnu, norādījis Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Sekmīgas Kohēzijas politikas pamatā ir uzlabota investīciju kvalitāte un adekvāts finansējums, tāpēc ir netaisnīgi sodīt trīs Baltijas valstis, tām nākamajā finanšu perspektīvā piedāvājot samazinātu finansējumu salīdzinājumā ar esošo periodu, uzskata finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) nedomā, ka Latvija, kura iestājusies par taupības politiku, rīkojas divkosīgi, aicinot nesamazināt Eiropas Savienības (ES) budžeta kopapjomu.

Pēc eiro ieviešanas sagaidāmās Latvijas iemaksas Eiropas Stabilizācijas mehānismā (ESM) būs samērīgas, turklāt šī nauda netiks kādam uzdāvināta, bet gan ieguldīta fonda kapitālā, un tā būs apdrošināšana arī Latvijai pret dažādiem riskiem nākotnē, šodien Latvijas Bankas (LB) rīkotajā konferencē sacīja LB Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Uldis Rutkaste.

Otrdien, 10. jūlijā, finanšu ministrs Andris Vilks un Eiropas Komisijas ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns (Olli Rehn) Briselē parakstīja Partnerības līgumu par eiro ieviešanas informācijas un komunikācijas kampaņu organizēšanu.

„Jaunākie statistikas dati liecina, ka Latvijas ģimeņu finanšu situācijas uzlabošanās notiek ļoti pakāpeniski. No vienas puses, ir rādītāji, kas liecina par pozitīvām tendencēm, salīdzinot ar ekonomiskās lejupslīdes periodu. Piemēram, ja vēl pirms pusotra gada divas trešdaļas iedzīvotāju norādīja, ka pēdējā gada laikā viņu ģimenes finanšu situācija ir pasliktinājusies, tad jau pērnā gada nogalē tikpat liels iedzīvotāju skaits apgalvoja, ka viņu finanšu situācija nav mainījusies vai ir pat uzlabojusies," norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe.

Arajološas grupas jeb 9 Eiropas valstu prezidentu tikšanās laikā notika trīs paneļdiskusijas: „Eiropas spēks un intereses globālā kontekstā”, „Iecietība un diskriminācijas apkarošana” un „Eiropas Dienvidu kaimiņi”, kurās prezidenti apmainījās viedokļiem un pauda savu redzējumu par konkrētajām tēmām.

Divas trešdaļas Latvijas ģimeņu, kurās ir bērni līdz divu gadu vecumam, atzīst, ka lēmums par bērna plānošanu viņu ģimenē nekad nav skatīts no finanšu viedokļa, komentējot tautas skaitīšanas datus par Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanos un ierosinājumus par demogrāfiskās situācijas vecināšanu, norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūts.

Kā rāda jaunākais rezultātu apkopojums par patēriņa tirgiem, Eiropas Savienībā patērētāju cerības, ļoti iespējams, nebūs attaisnojušās finanšu pakalpojumu, ieguldījumu (ieskaitot pensijas un vērtspapīrus), hipotēku un nekustamā īpašuma pakalpojumu tirgos.

Kā rāda Swedbank izveidotais finansiālās aizsardzības indekss, pēkšņu dzīves pavērsienu gadījumā, Latvijas iedzīvotāji ir vismazāk finansiāli aizsargāti Baltijā. Latvijas iedzīvotāju finansiālās aizsardzības indekss ir 41%, kas Latvijā vidēji veido 6000 latu uz vienu nodarbināto. Salīdzinoši — Lietuvas iedzīvotāju finansiālās aizsardzības deficīts ir 59% un Igaunijas – 54%.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 15.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz piešķirt valsts dotāciju 200 tūkstošu latu apmērā pašvaldībām, kas apvienojās novados.