Kučinskis Briselē skaidro situāciju Latvijas finanšu sektorā

© Scanpix

Ministru prezidents Māris Kučinskis piektdien, 23. februārī, piedaloties Eiropadomes sanāksmē Briselē, Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītājiem skaidroja situāciju Latvijas finanšu sektorā.

Uzrunājot ES valstu un valdību vadītājus, M. Mučinskis norādīja, ka šābrīža situācija nav vienkārša - Latvijas valdībai un tiesībsargājošām institūcijām vienlaikus nākas nodarboties ar vairākiem savstarpēji nesaistītiem gadījumiem Latvijas finanšu sektorā un tas rada labvēlīgu augsni dažādām spekulācijām mediju telpā.

“Cīņa pret korupciju un likuma neievērošanu, tostarp nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, ir viena no manas valdības galvenajām prioritātēm. Tas nav viegls un īsā termiņā veicams uzdevums,” sacīja M. Kučinskis.

Tika norādīts, ka Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir uzsācis kriminālprocesu pret Latvijas Bankas prezidentu, kas saistāms ar kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Šis kriminālprocess nav saistīts ne ar vienu no šobrīd Latvijā strādājošām kredītiestādēm. Savukārt apgalvojumi, kuri nesen mediju telpā izskanējuši no Latvijā aktīvas komercbankas (Norvik) vadības, tiek vērtēti kā mērķtiecīgi mēģinājumi kaitēt Latvijas reputācijai, jo par to nekādi pierādījumi iepretim publiskajiem izteikumiem nav bijuši.

“Šī banka nesen ir uzsākusi tiesvedību pret Latvijas valsti, līdz ar to šādas rīcības motivāciju nav grūti izprast,” tā M. Kučinskis.

Vienlaicīgi ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls ir publicējis ziņojumu, kurā paustas bažas par Latvijas komercbankas AB.LV Bank darbību. Pēc Eiropas Centrālās bankas rekomendācijas, bankai šobrīd ir uzlikti darbības ierobežojumi un dots uzdevums pierādīt, ka tai ir gan ilgtermiņa darbības plāns, gan iespēja nodrošināt ilgtermiņa likviditāti. Daļa no ASV ziņojumā minētajiem faktiem Latvijas atbildīgajām iestādēm bija zināmi jau iepriekš un ir veiktas nepieciešamās darbības, lai problēmas novērstu. Tā ir daļa no Latvijas pēdējo gadu paveiktā naudas atmazgāšanas novēršanas jomā.

“Kopumā varu apgalvot, ka Latvijas atbildīgās institūcijas cieši sadarbojas savā starpā un arī mūsu starptautiskajiem partneriem, tostarp Eiropas Centrālo Banku un ASV. Mēs esam pārliecināti gan par sava banku sektora stabilitāti, gan spēju spert būtiskus soļus, lai pilnībā izskaustu korupciju un prettiesisku rīcību Latvijas finanšu sektorā,” tā M. Kučinskis.

Tāpat M. Kučinskis pateicās ES valstu un valdību vadītājiem par pausto atbalstu šajā jomā.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais