Latvijas izaicinājums enerģētikas jomā ir ļoti īsā laikā nodrošināt sevi ar no Krievijas neatkarīgiem resursiem, tostarp attīstot alternatīvus dabasgāzes piegādes veidus un attīstot atjaunojamo energoresursu izmantošanu, ceturtdien energoapgādes aktualitāšu forumā "AC/DC Tech 2022" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Latvijā līdz šā gada 31.decembrim izsludināta enerģētiskā krīze naftas produktu apgādē, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts Ministru kabineta rīkojums.
Krievijas militārās agresijas dēļ izraisītais enerģijas cenu kāpums radīs sekas, kas būs salīdzināmas ar 1973.gada satricinājumu naftas tirgū, trešdien brīdināja Francijas ekonomikas ministrs Bruno Lemērs.
Veidojot valsts enerģētikas stratēģiju un vērtējot tās perspektīvas, Latviju nevar skatīt atrauti no pārējā Baltijas reģiona, šodien uzsvēra Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (R), komisijas vārdā aicinot Ekonomikas ministriju veikt regulāru kaimiņvalstu plānu izpēti, tostarp saistībā ar elektroenerģijas cenu svārstību mazināšanu.
Galvenais iemesls enerģētikas krīzei Latvijā, ko ietekmē pieaugušās energoresursu cenas, ir ilggadējā politiskā pieeja, ka atjaunojamā enerģija ir slikta, dārga un nevajadzīga, pauž investīciju fondus pārvaldošās kompānijas "BaltCap" investīciju direktors un AS "Rīgas siltums" padomes loceklis Matīss Paegle.
Īslaicīgs atsevišķu nodokļu samazinājums varētu palīdzēt risināt enerģētikas krīzi, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.
Enerģētikas jomā strādājoši ārvalstu investori no Somijas, Igaunijas, Dānijas, Luksemburgas un Kipras vēstulē valsts augstākajām amatpersonām brīdina, ka būtisku grozījumu vai elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (AER) piešķirtās atbalsta shēmas atcelšanas gadījumā varētu celt prasības pret Latvijas valsti par vairāk nekā 350 miljoniem eiro, informēja "BaltCap Infrastruktūras fonds" investīciju direktors Matīss Paegle.
Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) piektdien noraidījusi Krievijas prasību, ar kuru apstrīdēti Eiropas Savienības (ES) enerģētikas sektora noteikumi, kas liedz vienam uzņēmumam kontrolēt energoresursu ražošanu un to transportēšanu.
Katram mājās ir vismaz pārītis vecu telefonu un to lādētāji, nolietota ūdens vārāmā kanna vai sen nelietots tosteris un cita sadzīves elektronika. Ja lielo tehniku parasti tomēr cenšamies no mājas izvākt, jo vajag vietu jaunajai, tad sīkumi krājas skapjos un kastēs un izmest tos saņemamies tikai lielās tīrīšanas laikā.
Jūlijā pieņemtā Lietuvas Nacionālā enerģētiskās neatkarības stratēģija elektrības un siltuma ražošanā paredz pilnīgu pāreju uz atjaunojamajiem un citiem nepiesārņojošiem energoresursiem tuvāko 30 gadu laikā. Lielākais uzsvars tiks likts uz vēja staciju un saules enerģijas izmantošanu. Jau 2030. gadā Lietuva plāno panākt, ka 70 % no visa elektrības pieprasījuma tiktu saražots Lietuvā, bet 2050. gadā jāsasniedz pilnīga enerģētiskā neatkarība elektrības un siltuma ražošanā.
15. decembrī, izpildot valdības lēmumu, AS Augstsprieguma tīkls noslēdza darījumu ar Uniper Ruhrgas International GmbH par tam piederošo gāzes krātuves operatora Conexus akciju iegādi. Ja darījums stāsies spēkā, tad 18% Conexus kapitāldaļu nonāks valsts īpašumā.
Šodien ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V), Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masiulis un Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Kristens Mihals tiksies Rīgā, lai pārrunātu Baltijas enerģijas tirgus attīstības jautājumus un turpmākos soļus Baltijas reģiona energoapgādes drošuma paaugstināšanai.
Pasaulē vieni no straujāk augošajiem atkritumu veidiem ir e-atkritumi jeb elektriskie un elektroniskie atkritumi – mobilie telefoni, datori, televizori, ledusskapji un citas ikdienā lietotās iekārtas.
Pasaulē vieni no straujāk augošajiem atkritumu veidiem ir e-atkritumi jeb elektriskie un elektroniskie atkritumi – mobilie telefoni, datori, televizori, ledusskapji un citas ikdienā lietotās iekārtas.
Pēdējā gada laikā pasaule ir būtiski mainījusies. Krievija ir izvirzījusi pretenzijas uz līdzšinējās pasaules kārtības nomaiņu. Rietumos to dēvē par starptautisko tiesību normu demontāžu, bet Krievijā par vienpolārā pasaules izkārtojuma (ASV ģeopolitiskās dominantes) galu. Krievija ir pieteikusi pretenzijas būt par vienu no pasaules centriem. Ko tas nozīmē mums kā kaimiņiem, un kā mums uz to reaģēt?