Valdība lemj sākot ar 2030.gadu atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā

Kā norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), minētais jautājums skar Latvijas apņemšanos sasniegt stratēģisko mērķi par klimetneitralitāti 2050.gadā.

VARAM norāda, ka viena no siltumnīcefekta gāzu ietilpīgākajām nozarēm zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā Latvijā ir kūdras nozare. Siltumnīcefekta gāzu emisijas no mitrājiem un kūdras ieguves enerģijai, kā arī ieguves dārzkopībai veido aptuveni 13% no kopējām emisijām. Daļa no šīm emisijām rodas kūdras ieguves procesā.

Latvija ir viena no sešām Eiropas Savienības valstīm, kas kūdru iegūst un izmanto enerģijas ražošanā, radot oglekļa dioksīda emisijas un atstājot ietekmi uz vidi.

Latvijā ir 26 232 hektārus lielas vēsturisko kūdras ieguves vietu platības, kam nepieciešama rekultivācija.

Pārtraucot iegūt un izmantot enerģētisko kūdru, visvairāk darbinieku tiks ietekmēti Latgalē un Pierīgā, taču Pierīgā un Rīgā saistībā ar lielāku ekonomisko aktivitāti un zemāku bezdarba līmeni ir paredzama mazāka ietekme nekā pārējos reģionos.

Papildus tieši ietekmētajām darbavietām saistībā ar enerģētiskās kūdras izmantošanas pārtraukšanu, to ietekme būs manāma visā kūdras produktu vērtību ķēdē. Tāpat var tikt ietekmētas vietējo un starptautisko pārvadājumu, degvielas izplatīšanas, iepakojuma un koka palešu ražošanas, remonta, apdrošināšanas un grāmatvedības nozares. Kūdras nozarē vidēji ir 1934 nodarbināto darbavietas.

Kopumā ekonomikas pārkārtošanās radīs ietekmi uz 1875 darbavietām.

Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna apstiprināšana ļaus nodrošināt Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma piesaisti 184 237 327 eiro apmērā.

VARAM norāda, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai saņemtu šī fonda finansējumu, bija nepieciešams izstrādāt šādu plānu un apstiprināt to Eiropas Komisijā. Ja Ministru kabinets neapstiprinās Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu, tad Latvija nesaņems minētā fonda finansējumu vairāk nekā 180 miljonus eiro.

LETA jau ziņoja, ka vietējie kūdras ieguvēji pretēji VARAM un ārvalstu kapitāla kūdras atradņu nomniekiem iebilst pret enerģētiskās kūdras sektora slēgšanu.