Eiropas Savienības (ES) enerģētiku gaida "revolucionāras pārmaiņas", bet, lai vienotos par sesto sankciju paketi pret Krieviju, pirmām kārtām būs nepieciešama politiskā griba, paziņojis Lietuvas deleģētais ES vides komisārs Virgīnijs Sinkevičs.
“Attiecībā uz pārmaiņām enerģētikas nozarē mēs tiešām runājam par revolūciju, jo tās būs ļoti straujas pārmaiņas, kas būtiski ietekmēs ES turpmāko attīstību, enerģētikas projektu attīstību un enerģētikas tirgus stabilitāti,” viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.
Tā komisārs komentējis trešdien prezentēto 210 miljardu eiro vērto Eiropas Komisijas (EK) plānu "REPowerEU", kas paredz, ka ES līdz 2027.gadam atbrīvosies no atkarības no Krievijas fosilā kurināmā, izvirzot jaunus, vērienīgākus mērķus atjaunīgās enerģijas ražošanā un enerģijas taupīšanā.
"Plašāk runājot, var teikt, ka tur ir gan zaļā kursa, gan digitalizācijas mērķi, bet karš Ukrainā un bažas par atkarību no Krievijas fosilā kurināmā liek mums spert zināmus soļus, lai nodrošinātu pēc iespējas drīzāku atteikšanos vispirms no Krievijas fosilā kurināmā, bet arī kopumā iespēju robežās samazinātu ES atkarību no trešajām valstīm,” norādījis Sinkevičs.
Pēc viņa teiktā, viens no jaunās pasākumu pakotnes mērķiem ir līdz 2030.gadam palielināt zaļās enerģijas īpatsvaru ES enerģētikas bilancē no šobrīd plānotajiem 40% līdz 45%. Viens no galvenajiem tajā ietvertajiem EK priekšlikumiem paredz atsevišķus atjaunīgās enerģijas projektus atzīt par sabiedrībai nozīmīgiem, lai paātrinātu būvatļauju izsniegšanu.
ES vides komisārs norādījis, ka divu gadu laikā pēc konkrētu tiesību aktu pieņemšanas ES institūcijās dalībvalstīm būs jāizveido īpašas teritorijas, kur būtu iespējams attīstīt saules un vēja enerģētikas projektus, un atļaujas būs jāizsniedz viena gada laikā.
Pakotnē ietverti arī priekšlikumi paredzēt pienākumu uz jaunceļamu ēku jumtiem izvietot saules paneļus, paātrināt siltumsūkņu ieviešanu, kā arī integrēt ģeotermālo un saules enerģiju modernizētajās centralizētās siltumapgādes sistēmās.
Turklāt līdz 2030.gadam iecerēts divkāršot no saules enerģijas saražotās elektroenerģijas apjomu Eiropas Savienībā, lai tas sasniegtu 600 gigavatus.
Vienlaikus Sinkevičs ieteicis nepārvērtēt šā plāna nozīmi sestās Krievijai paredzētās sankciju paketes apstiprināšanā.
"Šai ziņā jaunā pakotne noteikti nenāks par ļaunu, taču es to nekādā veidā nepārvērtētu, jo, lai vienotos, pirmām kārtām vajadzīga politiskā griba," viņš atzinis.