Ekonomika

Cilvēkiem vienmēr ir paticis sūkstīties, par to, kā viņiem neiet, cik ļoti viņiem dara pāri, ierobežo, cik ļoti visi citi ir vainīgi pie tā, ka neveicas biznesā un ekonomika nespēj attīstīties. Taču reizēm der atcerēties – veicas tikai tam, kas kaut ko dara, cītīgi un mērķtiecīgi strādā, lai sasniegtu savus mērķus. Arī Latvijas izaugsme lielā mērā ir atkarīga no tā, vai šeit veidosies jauni uzņēmumi, vai esošie būs efektīvi un radoši, ģenerēs idejas un īstenos tās, attīstīs ražošanu un eksportu. Diez vai tas ir padarāms laiski sēžot atpūtas krēslā.

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) eirozonas makroekonomikas pētījums Eurozone Economic Forecast, kas pirmo reizi iekļauj arī speciālizdevumu par Latviju kā jaunāko eirozonas dalībvalsti, parāda, ka Latvijas ekonomika būs straujāk augošā eirozonas valsts līdz pat 2018.gadam.

Pašreizējo Latvijas ekonomikas stāvokli februārī kā labu vērtēja 2% iedzīvotāju, bet par sliktu to uzskatīja 56% iedzīvotāju, liecina jaunākā "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultāti.

No Krievijas šā gada pirmajā ceturksnī varētu aizplūst ārvalstu kapitāls līdz pat 70 miljardu ASV dolāru (50,8 miljardu eiro) apmērā, pirmdien paziņoja valsts ekonomikas ministra vietnieks Andrejs Klepačs.

Baidoties no ekonomiskās nestabilitātes, krievi šobrīd aktīvi pērk nekustamo īpašumu, ziņo komersant.ru

Sakarā ar saspīlēto politisko situāciju Krievijā un Ukrainā, vietējās valūtas grivnas un Krievijas rubļa straujo kritumu zivju pārstrādes uzņēmums AS "Brīvais vilnis" apturējis piegādes Ukrainai un samazinājis piegādes Krievijai, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "NASDAQ OMX Riga".

Gaidāms, ka, gadam turpinoties, mazumtirdzniecības apgrozījums varētu jūtamāk atspoguļot prognozēto nodarbinātības un algu kāpumu, salīdzināmās cenās uzrādot aptuveni 4% pieaugumu.

Latvija šonedēļ pārdevusi septiņu gadu obligācijas viena miljarda eiro apmērā.

Pēc Latvijas pievienošanās eirozonai mūsu valsts gaida Krievijas investorus un vienlaikus vēlas atbrīvoties no jebkādiem politiskās ietekmes draudiem vai spekulācijām - tā šonedēļ Rīgā tikšanās laikā ar Eiropas Savienības valstu žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa nosūtījuši vēstuli ātro kredītu kompānijām un tos pārstāvošajām asociācijām, aicinot nepiemērot līgumsodus gadījumos, kad patērētāju maksātspēja nav izvērtēta vai tā izvērtēta nepietiekami.

Jaunākā "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultāti liecina, ka iedzīvotāji cerīgi skatās uz Latvijas ekonomiskās situācijas un pašu ģimeņu materiālā stāvokļa uzlabošanos jau nākamajā gadā, tai pašā laikā joprojām kritiski vērtējot iespējas atrast labu darbu.

Pat ja tiks sadarītas kādas muļķības, nākamgad Latvijas ekonomikā gaidāms salīdzinoši "trekns" gads, šodien videokonferencē sacīja "Nordea" bankas Latvijā galvenais ekonomists Andris Strazds.

Eiropas Savienībā (ES) vidējā atšķirība starp sieviešu un vīriešu saņemto darba samaksu stundā ir 16,2%, liecina otrdien publiskotie Eiropas Komisijas (EK) jaunākie dati.

Jau pēc novembra datiem var spriest, ka deflācija būs arī decembrī, noslēdzot šo gadu ar samērā dīvainu salikumu - visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā (ES), eiro ieviešanas periods un patēriņa cenu deflācija, paziņojumā medijiem skaidro finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Šogad no 31 pasākumu, kas iekļauti "Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2013.-2014.gadam", izpildīti deviņi, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par plāna izpildi.

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā gada laikā vidējās bruto darba samaksas pieaugums bija viszemākais, taču Latvijā straujāk augusi algoto darbinieku pirktspēja, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Šogad 3.ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 508 lati un, salīdzinot ar pagājušā gada 3.ceturksni, tā pieauga par 5,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie jaunākie dati.

Latvijā vecāki savus bērnus pie finanšu pārvaldības pamatiem radina ļoti agri, pirmo kabatas naudu izsniedzot jau sākumskolas vecumā, liecina pēc "DNB bankas" pasūtījuma veikta aptauja.

Ekonomists, metodologs un uzņēmējs Igors Zlotņikovs intervijā Neatkarīgajai raksturo ar Obamacare saistīto notikumu kontekstu.

Jaunākā "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultāti par to, kādu Latviju 2020.gadā vēlas redzēt latvieši un cittautieši, attēlo sabiedrībā vispārpieņemtus faktus - latvieši daudz biežāk nekā cittautieši Latviju vēlas redzēt ar spēcīgu latvisku identitāti, bet cittautiešiem daudz svarīgāk šķiet, lai Latvija būtu daudznacionāla valsts.