Ekonomika

Latvijas ekonomikas izaugsme šobrīd ir apstājusies un būtiskus uzlabojumus Latvijas ekonomikā šogad nav pamata gaidīt, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

SEB saglabājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam 0,4% apmērā, vienīgajā no Baltijas valstīm šogad prognozējot ekonomikas izaugsmi, liecina bankas publiskotais jaunākais ekonomikas apskats "Nordic Outlook".

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Latvijā kopējais darbaspēka nodokļu slogs joprojām ir lielākais Baltijā, informē "Swedbank" Finanšu institūta pārstāvji, atsaucoties uz veikto Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumu.

Latvijā gada inflācija šogad jūlijā varētu būt samazinājusies līdz 6,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 7,9%, prognozē banku analītiķi.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 6,58 miljardi eiro, kas ir par 268,3 miljoniem eiro jeb 4,3% vairāk, nekā plānots, vēsta Finanšu ministrijas pārstāvji.

Kredītu sasaiste ar EURIBOR nevar tikt uzskatīta par negodīgu uzņēmējdarbību, un sasaistes ar EURIBOR pārtraukšana peļņas normalizēšanas un kreditēšanas veicināšanas nolūkos nav optimāls un ilgtspējīgs risinājums šo mērķu sasniegšanai, vēsta Latvijas Bankas pārstāvji.

Gada inflācija eirozonā jūlijā samazinājusies līdz 5,3%, salīdzinot ar 5,5% jūnijā, liecina pirmdien publiskotais Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.

Latvijā mazumtirdzniecībā konkurence šobrīd nestrādā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" pauda zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS).

Kreditēšanas pieaugumu Latvijā straujāku par nominālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu šogad nevar solīt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Samazinoties šaubām par to, ka pasaules ekonomika varētu tikt ierauta lejupslīdē, iespējams, pat neizpaliekot jaunai krīzei, likumsakarīgs kļūst jautājums, cik lielas būs mūsu valsts ekonomiskās un finanšu nedienas. Raugoties no pašreizējā skatu punkta, ir pamats domāt, ka ekonomiskos satricinājumus, ja tādi tuvākajā laikā būs, Latvija varētu pārciest ievērojami vieglāk nekā 2008. gadā. Toreiz finanšu krīzes dēļ gadu gaitā Latviju bija spiesti pamest pat vairāki simti tūkstošu strādājošo. Pamats viedoklim, ka šoreiz būs vieglāk, skaidrojams gan ar ekonomikas struktūras maiņu, gan arī statistiku par mūsu valsts iedzīvotāju finansēm.

Latvijas rūpniecībā šogad izaugsme nav gaidāma, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 5,387 miljardi eiro, kas ir par 166,4 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots, vēsta Finanšu ministrijas pārstāvji.

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos piecos mēnešos strādāja ar 269,6 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi četrus galvenos darbības virzienus ekonomikas transformācijai, tostarp investīcijas ražošanas kapacitātes stiprināšanai, inovācijas jaunu preču un pakalpojumu attīstībai, ieguldījumi cilvēkkapitālā, kā arī institucionālā transformācija un birokrātijas mazināšana visu Latvijas reģionu izaugsmes paātrināšanai, teikts EM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par prioritārajiem rīcības virzieniem ekonomikas transformācijas īstenošanai, ko šodien konceptuāli atbalstīja valdībā.

Latvijas Banka palielinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 0,5% līdz 1,2%, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka samazinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam no 10% līdz 8,5%, vēsta Latvijas Banka.

Pēdējā laikā aizvien izplatītāks kļūst krāpšanas veids, kurā viltus investīciju platformu pārstāvji, izmantojot manipulāciju un nepatiesu informāciju, mēģina izkrāpt cilvēku naudu.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad varētu pieaugt par 1,4%, otrdien Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta "LU domnīca LV PEAK" pētījuma "Ekonomikas barometrs" prezentācijā sacīja Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētājs un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.