Ekonomika

Samazinoties šaubām par to, ka pasaules ekonomika varētu tikt ierauta lejupslīdē, iespējams, pat neizpaliekot jaunai krīzei, likumsakarīgs kļūst jautājums, cik lielas būs mūsu valsts ekonomiskās un finanšu nedienas. Raugoties no pašreizējā skatu punkta, ir pamats domāt, ka ekonomiskos satricinājumus, ja tādi tuvākajā laikā būs, Latvija varētu pārciest ievērojami vieglāk nekā 2008. gadā. Toreiz finanšu krīzes dēļ gadu gaitā Latviju bija spiesti pamest pat vairāki simti tūkstošu strādājošo. Pamats viedoklim, ka šoreiz būs vieglāk, skaidrojams gan ar ekonomikas struktūras maiņu, gan arī statistiku par mūsu valsts iedzīvotāju finansēm.

Latvijas rūpniecībā šogad izaugsme nav gaidāma, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 5,387 miljardi eiro, kas ir par 166,4 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots, vēsta Finanšu ministrijas pārstāvji.

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos piecos mēnešos strādāja ar 269,6 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi četrus galvenos darbības virzienus ekonomikas transformācijai, tostarp investīcijas ražošanas kapacitātes stiprināšanai, inovācijas jaunu preču un pakalpojumu attīstībai, ieguldījumi cilvēkkapitālā, kā arī institucionālā transformācija un birokrātijas mazināšana visu Latvijas reģionu izaugsmes paātrināšanai, teikts EM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par prioritārajiem rīcības virzieniem ekonomikas transformācijas īstenošanai, ko šodien konceptuāli atbalstīja valdībā.

Latvijas Banka palielinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 0,5% līdz 1,2%, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka samazinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam no 10% līdz 8,5%, vēsta Latvijas Banka.

Pēdējā laikā aizvien izplatītāks kļūst krāpšanas veids, kurā viltus investīciju platformu pārstāvji, izmantojot manipulāciju un nepatiesu informāciju, mēģina izkrāpt cilvēku naudu.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad varētu pieaugt par 1,4%, otrdien Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta "LU domnīca LV PEAK" pētījuma "Ekonomikas barometrs" prezentācijā sacīja Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētājs un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.

Latvijā pagājušajā gadā visvairāk jauni ārvalstu investīciju projekti sākti Rīgā, Daugavpilī un Valmierā, liecina "Ernst & Young" ("EY") jaunākais investīciju pievilcības pētījums "EY Attractiveness Survey Europe", kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Pasaules Banka (PB) jaunākajās ekonomikas prognozēs palielinājusi pasaules šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi līdz 2,1%, salīdzinot ar iepriekš lēsto 1,7% kāpumu.

Ēnu ekonomikas mazināšanā ir jāiesaistās sabiedrībai un katram individuāli, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. 

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar 202,6 miljonu eiro peļņu, kas ir divas reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,8%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, vēsta Centrālajā statistikas pārvalde.

Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos bija 4,977 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 5,149 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 171,7 miljonu eiro deficītu, informē Finanšu ministrija (FM).

Pārtikas un energoresursu cenām stabilizējoties, to negatīvā ietekme uz mazumtirdzniecību mazināsies, prognozē Ekonomikas ministrijas (EM) Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

Ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 0,1 procentpunktu - līdz 26,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), otrdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Latvijā šogad maija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 857,38 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 2,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Savaldot inflāciju, EURIBOR likmes varētu krist tuvāko divu gadu laikā, aģentūrai LETA prognozēja bankas "Citadele" meitasuzņēmuma "CBL Asset Management" ekonomiste Simona Striževska.

Krievijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 1,9%, liecina valsts statistikas biroja "Rosstat" apkopotā informācija.