Eiropā veikts pētījums liecina, ka cilvēkiem ar aptaukošanos biežāk ir nepieciešama darbnespējas lapa, turklāt atklāts, ka šādi cilvēki slimo biežāk, līdz ar ko ir ilgāk prom no darba.
Vīnes Padziļināto pētījumu institūta veselības ekonomikas un veselības politikas pētniecības grupas akadēmiķi apgalvo, ka aptaukošanās ekonomiskās sekas ir "masīvas", un mudināja politikas veidotājus "veikt vairāk pasākumu" šīs problēmas risināšanai.
Pētījumā tika iekļauti skaitļi no 26 valstīm, no kuriem lielākā daļa tika apkopota 2019. gadā. Apvienotā Karaliste (izņemot Īriju) un Francija nesniedza datus aptaujai.
Galvenajā datu analīzē tika iekļautas aptuveni 122 598 atbildes, kas tika novērtētas, lai atspoguļotu aptuveni 147 miljonus nodarbināto cilvēku 26 valstīs.
Dalībnieki tika vērtēti, pamatojoties uz viņu ķermeņa masas indeksu (ĶMI), salīdzinot ar tādiem cilvēkiem, kuru svars tiek uzskatīts par veselīgu.
Pētnieki atklāja, ka tiem, kuru ĶMI ir no 25 līdz 30 un kuriem tieka klasificēts liekais svars, bija par 12% lielāka iespēja neatrasties darbā slimības dēļ.
Cilvēkiem ar aptaukošanos ar ĶMI no 30 līdz 35 bija par 36% lielāka iespēja nestrādāt, savukārt cilvēkiem ar ĶMI no 35 līdz 40 bija par 61% lielāka darbnespējas lapas iespējamība.
Visvairāk aptaukojušies dalībnieki, kuru ĶMI ir vairāk nekā 40, bija par 147% biežāk slimi.
Pētījuma vadītājs Dr. Tomass Čipionka sacīja: "Aptaukošanās ietekme uz veselību un ekonomiskām sekām ir milzīga.”
"Ņemot vērā pašreizējo aptaukošanās un bērnu aptaukošanās izplatības trajektoriju daudzās valstīs, politikas veidotājiem ir jārīkojas aktīvāk, lai apkarotu aptaukošanos, izmantojot visus pieejamos, uz pierādījumiem balstītos, pasākumus."
Zigfrīds Eizenbergs, kurš arī strādāja pie pētījuma, sacīja: "Palielinoties to cilvēku izplatībai, kuri dzīvo ar lieko svaru, Eiropas valstīs palielināsies darba kavējumu skaits veselības problēmu dēļ, kas negatīvi ietekmēs produktivitāti un ekonomiku. "