Vidējās darba algas pieaugums pērn ir veicinājis Latvijas iedzīvotāju spēju aizņemties, tomēr augstās bāzes likmes un pieaugošie tēriņi daudziem likuši būt piesardzīgiem, aģentūru LETA informēja Finanšu nozares asociācijas pārstāvji, atsaucoties uz 2024.gada kreditēšanas indeksa datiem.
Visbiežāk jaunu mājokli ar kredīta palīdzību iegādājas 31-35 gadus veci Latvijas iedzīvotāji, kuru mājsaimniecības kopējie ienākumi pārsniedz 2500 eiro mēnesī. Viņi aizņemas vidēji 90 000 eiro, kas ir par 5% vairāk nekā 2022.gadā.
Vērtējot mājokļu cenu pieaugumu pērn, vidējās kredīta summas jauno mājokļu segmentā ir augušas par aptuveni 13%, sasniedzot 120 000 eiro. Tomēr 2023.gadā izvēle par 3% biežāk kritusi uz mājokļiem otrreizējā tirgū, kuru cenas mazāk ietekmēja būvmateriālu cenu kāpums.
No jauna izsniegto kredītu apjoms pērn samazinājies par aptuveni 15%. Joprojām dominē pieprasījums pēc kredītiem Rīgā un Pierīgā. Aptuveni 76% no izsniegtajiem mājokļu kredītiem ir galvaspilsētā un tās tuvējā apkārtnē, savukārt pārējie 24% ir Latvijas reģionos un reģionālajās pilsētās.
Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, "Swedbank" hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā Ainars Balcers norāda, ka kopumā kreditēšanas izaugsmei ir pamats - inflācija sarūk, algas aug un pirktspēja atgriežas, darba tirgus ir stabils, un līdz ar kreditēšanas reklāmas aizlieguma atcelšanu bankas ir kļuvušas pamanāmākas ar mājokļu kreditēšanas piedāvājumiem, it īpaši zaļās kreditēšanas iniciatīvām.
Jau ziņots, ka kreditēšanas indekss pērn pieaudzis līdz 130 punktiem no 125 punktiem 2022.gadā. Balcers atzina, ka indekss ir ar pozitīvu tendenci, bankas spēj kreditēt, bet uzņēmēju aizņemšanās potenciāls ir lielāks nekā uzņēmumi patlaban aizņemas.
Pērn nedaudz palielinājusies banku spēja kreditēt, kur no 159 indeksa punktiem 2022.gadā šis rādītājs pērn ir sasniedzis 162 punktus. Balcers skaidroja, ka to veicinājis brīvo līdzekļu pieejamības pieaugums bankās, kā arī nelielais kredītu atmaksu kavējumu īpatsvars.
Tikmēr banku vēlme kreditēt pieaugusi straujāk un pērn sasniedza 108 indeksa punktus salīdzinājumā ar 2022.gadu, kad banku vēlme kreditēt tika vērtēta ar 96 punktiem. Balcers skaidroja, ka banku riska apetīte nav mainījusies, vienlaikus kapitāla atdeve pērn bijusi virs vidējā Eiropas Savienības līmeņa. Taču kavējošais faktors joprojām ir augstais ēnu ekonomikas līmenis.
Aizņēmēju vēlme aizņemties pērn samazinājusies no 112 punktiem 2022.gadā līdz 110 punktiem pērn. Balcers skaidroja, ka izsniegto aizdevumu apmērs pērn nav pieaudzis, kā arī samazinājies jaunu kredītu pieaugumu skaits. Arī vairākas nozares saskārušās ar izaicinājumiem, īpaši lauksaimniecība un meža nozare.
Aizņēmēju spēja aizņemties 2023.gadā sasniedza 141 indeksa punktu salīdzinājumā ar 131 punktu 2022.gadā. To veicinājusi nodokļu parādu samazināšanās, iekšzemes kopprodukta pastāvīgā izaugsme, mēneša vidējās darba samaksas kāpums, kā arī uzņēmumu uzkrātā kapitāla pieaugums, teica Balcers.
Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss ir komplekss mērījums, kas raksturo sabiedrības spēju un vēlmi aizņemties, kā arī banku sektora spēju un vēlmi kreditēt.