Latvijā pagājušajā gadā uzsākti 22 jauni investīciju projekti, salīdzinot ar 32 projektiem 2022.gadā, aģentūru LETA informēja konsultāciju kompānijas "EY" pārstāvji, atsaucoties uz ikgadējo investīciju vides pētījumu "European Attractiveness Survey", kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām.
Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu Latvijā radīto darba vietu skaits - no 2245 darba vietām 2022.gadā līdz 1265 vietām pērn.
"EY" pētījums parāda, ka nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums novērojams arī Lietuvā - no 47 projektiem 2022.gadā līdz 28 pērn. Igaunijā samazinājums bijis neliels - no deviņiem projektiem uz astoņiem. Visā Baltijā samazinājies arī investīciju radītu jaunu darba vietu skaits - no 5868 darba vietām 2022.gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.
"EY" partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols atzīmē, ka relatīvi Baltijas valstu investīciju piesaistes rādītāji joprojām nav slikti - lai arī redzams jaunu investīciju plūsmu samazinājums, Latvija Eiropā ierindotos astotajā vietā pēc jauniem investīciju projektiem uz miljons iedzīvotājiem, bet Lietuva būtu desmitā. Savukārt pēc radītām jaunām darba vietām Latvija būtu devītā, Igaunija - sestā, bet Lietuva - vienpadsmitā Eiropā.
"Domāju, ka jaunākie investīciju dati ir jātulko nevis kā izteikti pesimistisks vērtējums, bet gan kā brīdinājuma signāls, ka mums ir steidzami jārīkojas, lai pievilinātu ārvalstu investorus arī laikā, kad visā Eiropā valda zema ekonomikas izaugsme un noris pilna mēroga karš tepat aiz mūsu robežām," pauž Krols.
"EY" pētījums atklāj, ka ārvalstu investori ir samērā optimistiski par Baltijas un Latvijas investīciju pievilcību nākotnē - 42% investoru sagaida, ka Latvijas investīciju klimats kļūs pievilcīgāks ieguldījumiem tuvāko trīs gadu laikā, bet 56% - ka Baltijā kopumā. Piektdaļa jeb 20% sagaida, ka investīciju klimats Latvijā pasliktināsies, bet 17% - ka tas pasliktināsies Baltijā kopumā.
Runājot par Latviju, investori norāda, ka lielākais risks investīciju piesaistei tuvāko trīs gadu laikā ir iekšpolitiskā nestabilitāte - to kā vienu no trim galvenajiem riskiem piemin 48% ārvalstu investoru. Ar iekšpolitisko nestabilitāti tiek saprastas dažādas politiskas pārmaiņas, likumdošanas izmaiņas un paredzamības trūkums iekšpolitiskos procesos.
Šim riskam seko augstas finansēšanas izmaksas (augstas procentu likmes) un finanšu tirgus nosacījumi, kā arī augstais valsts parāds un tā ietekme uz nodokļu politiku - abus šos riskus piemin pa 30% investoru.
Būtiskākie faktori, kas investoriem ļauj ieguldījumiem izvēlēties tieši Latviju, ir darbaspēka prasmes un pieejamība - to par būtiskāko faktoru Latvijas gadījumā min 22% investoru. Savukārt 18% investoru atzīmē izpētes un inovāciju attīstības iespējas Latvijā, 12% - Latvijas infrastruktūras pieejamību, bet vēl 8% - izdevīgās enerģijas izmaksas.
"EY" norāda, ka tikai 6% investoru atzīmē nodokļu politiku kā faktoru, kas ļauj izvēlēties Latviju kā investīciju valsti, bet tikai 2% - vietējā tirgus lielumu, un tikpat maz - tikai 2% - piemin politisko stabilitāti.
Baltijas priekšrocība investīciju piesaistē ir darbaspēka pieejamība ar tehnoloģiju prasmēm - to par labāku Baltijā nekā citos reģionos uzskata 55% ārvalstu investoru, kam seko privātā kapitāla pieejamība un dažādu finansēšanas iespēju pieejamība - to kā labāku Baltijā min 49% investoru.
Šīs priekšrocības ir īpaši spilgti redzamas arī Latvijas gadījumā - 62% investoru uzskata, ka Latvijā ir labāk pieejams darbaspēks ar tehnoloģiju prasmēm, bet 52% uzskata, ka Latvijā ir labāk attīstīts tehnoloģiju jaunuzņēmumu un attīstības iestāžu tīklojums.
Tāpat 50% investoru domā, ka Latvijā ir labāks valsts iestāžu atbalsts digitālās dienaskārtības virzīšanai nekā tas ir citviet Eiropā. Tomēr tikai 28% no investoriem uzskata, ka Latvijā būtu augstāks inovāciju līmenis nekā citviet Eiropā, un 30% domā, ka Latvijā ir labāka vide mākslīgā intelekta investīciju attīstībai.
No investoriem, kuru uzņēmumiem ir ieceres paplašināt darbību Latvijā, visvairāk jeb 56% plāno to darīt uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumu jomā (zvanu centri, datu centri un tamlīdzīgi), bet 33% iecerējuši Latvijā veidot R&D jeb izpētes un attīstības centrus.
Gandrīz trešdaļa jeb 30% domā par pārdošanas un mārketinga centru izveidi un tikpat - par loģistikas un piegāžu ķēdes projektu attīstību Latvijā. Aptuveni ceturtdaļa jeb 26% investoru apsver treniņu un apmācību centru izveidi, 22% - ražošanas izveidi.
Lietuva atšķiras ar to, ka tur visvairāk jeb 54% investoru plāno pārdošanas un mārketinga centru izveidi, bet Igaunijā visvairāk investoru domā par ražošanas paplašināšanu - to iecerējuši 33% investoru.
Arī Eiropā kopumā pagājušajā gadā bijis novērojums jaunu ārvalstu investīciju pieplūduma kritums - 2023.gadā bija par 4% mazāk jaunu investīciju projektu nekā gadu iepriekš (5694 pret 5962) un tika radīts par 7% mazāk jaunu darba vietu nekā gadu iepriekš (319 923 darba vietas pretēji 343 634 gadu iepriekš).
Eiropā investīciju piesaistē dominē lielās ekonomikas - visvairāk jaunu investīciju projektu pērn bijis Francijā (1194 jeb mīnus 5% pret iepriekšējo gadu), Lielbritānijā (985 jeb plus 6%) un Vācijā (733 jeb mīnus 12%). Sestā ir Polija ar 229 jauniem investīciju projektiem (mīnus 3%).
"EY" pētījums "European Attractiveness Survey" ir visaptverošs, ikgadējs pētījums, kura ietvaros tiek apkopota ārvalstu investīciju statistika visā Eiropā, balstoties uz "EY" "European Investment Monitor" (EIM) datu bāzi. Pētījuma statistikas sadaļu papildina investoru aptaujas, kuras "EY" veic sadarbībā ar "FT Longitude". Intervijas ar 550 starptautiskiem investoriem un 150 investoriem Baltijā ir veiktas šī gada martā un aprīlī.