Svētdiena, 3.marts

redeem Marts, Tālavs, Tālis

arrow_right_alt Latvijā

Banku analītiķi: Pozitīvās vēsmas ir pārāk vājas, lai kompensētu negatīvās ietekmes cunami

© pixabay.com

Ekonomiskās izaugsmes temps nākamajā gadā var nebūt pietiekams, un straujāka izaugsme varētu atsākties 2025.gadā, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe skaidro, ka pirms mēneša iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrais novērtējums pārsteidza ar negaidīti strauju IKP izaugsmi trešajā ceturksnī, neatbalstot ekonomistus lielākā prognozētā krituma daudzsolīšanā. Precizētie IKP dati samazina optimismu - krituma gan nav, ir izaugsme, bet tā no 0,6% samazināta uz 0,2% salīdzinājumā ar otro ceturksni.

Laikā, kad eksporta tirgos ir bremzēšanās, jūtams drūms nenoteiktības fons, ir augušas kredītu procentu likmes un izaugsmei nepalīdz arī rekordražas, pat tik neliela izaugsme šķiet iepriecinoša, atzīst Puķe. Ekonomiste norāda, ka tam ir pat trīs skaidrojumi - divi ar samērā epizodisku lomu, viens pavisam ātri izzūdošs, otrs ar inerci, kura vēl dažus ceturkšņus var kādu "karstu oglīti uzturēt". Bet trešais jau ar paliekošāku sildošu ietekmi.

Pirmais epizodiskais faktors ir trešajā ceturksnī prāvāk iekasētie nodokļi un sabiedriskā patēriņa pieaugums, kuri nav un nevar būt ekonomikas virzītājspēks, jo vispirms ir jābūt pelnītspējīgai komercdarbībai, skaidro Puķe. Ja ekonomika kopumā bremzējas, tad bremzēsies arī nodokļu ieņēmumi un valdības izdevumu palielināšana bez aizņemšanās būs ierobežota.

Otrs faktors ir ilgtspēlējošāks, tomēr arī tas "bez jaunu malkas pagaļu piemešanas" izdzisīs - tā ir aizkavēto investīciju projektu pabeigšana un nodošana ekspluatācijā, norāda Puķe. Lai gan trešajā ceturksnī investīciju izaugsme salīdzinājumā ar otro ceturksni ir niecīga, tomēr izaugsme šogad kopumā ir iespaidīga. Turklāt ekonomistei ir pamats domāt, ka statistiķi to vēl labos un paaugstinās, jo atsevišķi lieli projekti izskatās vēl neiekļauti datos.

Investīciju kāpumu šogad Puķe skaidro ar to, ka pandēmijas un sankciju izraisītie piegāžu ķēžu traucējumi, kā arī samilzušās izmaksas iepriekšējos gados radīja investīciju projektu realizācijas aizkavēšanos. Tāpat tika atklāts būvniecības kartelis, tika pārskatīti līgumi, no jauna organizēti konkursi, tika gaidītas kādu materiālu piegādes un pasūtīto iekārtu ievedums. 2023.gadā pirmajā ceturksnī ekspluatācijā tika nodots krietns būvniecības projektu birums, un pakāpeniska projektu pabeigšana turpinās joprojām un vēl gaidāma tuvākajos ceturkšņos, jo īpaši Eiropas Savienības fondu līdzekļu finansētie projekti, kuriem tuvojas izpildes termiņi.

Vienlaikus Puķe atzīst, ka privātie investori ir kļuvuši piesardzīgāki, kredītu procentu likmes ir palielinājušās, un kreditēšanas aktivitātes stagnē. Tomēr, neraugoties uz nenoteiktības fonu, klāt nāk arī jauni projekti. Īpaši daudz investīciju plānu izskan kokrūpniecībā, kur iepriekšējās augstās peļņas daudziem ražotājiem ir ļāvušas no pašu līdzekļiem veikt jaunas investīcijas. Tāpēc paradoksālā kārtā kokrūpnieku ziņās mijas gan krietns pesimisms par sarukušo pelnītspēju un pieprasījuma vājināšanos eksporta tirgos, gan optimisms saistībā ar jaunu investīciju plāniem, turklāt ar iecerētiem ražošanas apjomiem arvien sarežģītākiem un augstākas pievienotās vērtības produktiem.

Trešais paliekošākais faktors ir sarukusī inflācija, kas līdz ar joprojām stabilo algu pieaugumu ļauj uzlaboties iedzīvotāju pirktspējai, informē Puķe. Tāpat mazinās spiediens uzņēmējiem salāgot darbinieku algu paaugstināšanas prasījumus un pārskatīt produkcijas cenas mainīgu darbaspēka un izejmateriālu izmaksu dēļ. Nav tā, ka šādi kopējo izmaksu un gala produktu cenu pārskatīšanas procesi vairs nav aktuāli, bet tomēr to biežums un pārcenošanas amplitūda ir mazinājusies.

Pārējās nozarēs un izlietojuma komponentēs pozitīvas ziņas rast grūtāk, atzīst Latvijas Bankas ekonomiste. Privātais patēriņš ir vājš - pēc krituma pirmajā pusgadā trešajā ceturksnī tas saglabājies nemainīgs. Lai gan reālā vidējā alga sāk augt, tomēr patērētāju noskaņojums pasliktinās, kredītņēmējiem ir audzis maksājumu slogs, un uzkrāšana ir kļuvusi pievilcīgāka. Attiecīgi iedzīvotāji kopumā nesteidz iztērēt vēl kopš pandēmijas iekrātos uzkrājumus un drīzāk pietaupa vēl vairāk.

Krietns kritums ir vērojams reālajam preču un pakalpojumu eksportam turklāt gan preču, gan pakalpojumu segmentā. Ārējā pieprasījuma prognozes tiek pārskatītas uz leju, signalizējot par sliktākām eksportētāju izredzēm. Faktiski straujākas izaugsmes cerības tiek pārceltas uz 2025.gadu, un jaunais 2024.gads nesola ekonomikas izrāvienus, atzīst Puķe.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis secina, ka Latvijas ekonomikas kritums 2023.gadā būs izrādījies dziļāks par pašreizējām prognozēm. Sarežģījumi apstrādes rūpniecībā, eksportā kopumā un inflācijas nomocītais privātais patēriņš ir ievilkuši ekonomiku lejupslīdē, un tuvākajos divos trijos ceturkšņos Latvijas ekonomikas aktivitāte saglabāsies stagnatīva.

Būtiskākais īstermiņa izaugsmes aktivitātes atbalsts būs ieplūstošie Eiropas fondi, īpaši būvniecībā, norāda Gašpuitis, piebilstot, ka jebkura aizture ekonomikai dārgi maksās, tādēļ operatīva valdības iesaistīšanās ir vēlama, piemēram, pastiprinot fondu ieplūdi vai eksportējošo uzņēmumu konkurētspēju.

Pirktspējas uzlabošanās pakāpeniski atdzīvinās privāto patēriņu, uzskata Gašpuitis. Pozitīva ir ziņa, ka inflācija eirozonā novembrī ir samazinājusies daudz vairāk, nekā gaidīts, līdz 2,4%, kas ir lēnākais temps kopš 2021.gada jūlija. Ekonomists norāda, ka tas var pastiprināt cerības, ka procentu likmju slogs varētu tikt mazināts nedaudz ātrāk, sniedzot pozitīvus impulsus ekonomikai. Tas aktivizēs patēriņu iekšzemē, gan pieprasījumu ārējos tirgos.

Paātrināšanās un izaugsmes nostiprināšanās izredzes izrietēs no situācijas eksporta tirgos, īpaši būvniecībā, skaidro Gašpuitis. Taču tas ir samērā laikietilpīgs process, kā dēļ tas sagaidāms ne ātrāk par nākamā gada otro pusi. Pašreizējās Latvijas izaugsmes prognozes, kas variē ap 1,5-2% ir samērā optimistiskas un piepildīsies, ja inflācijas tempu kritums būs pietiekams, lai Eiropas Centrālā banka (ECB) pēc iespējas ātrāk uzsāktu mazināt procentu likmju slogu. Tikpat būtiski būs izvairīties no enerģijas cenu lēcieniem, kas var strauji izvērsties jaunu ģeopolitisko notikumu vai laikapstākļu, vai citu faktoru ietekmē.

Tādēļ risks, ka palēnināšanās var ievilkties, ir pietiekami augsts, uzskata Gašpuitis. Darba tirgus saglabāsies salīdzinoši stabils, lai gan neliels bezdarba pieaugums ir sagaidāms. Palēnināsies arī darba samaksas pieaugums, kas gan būs pietiekams, lai pirktspēja turpinātu atjaunoties un veidotu bāzi patēriņa pieaugumam.

"Pozitīvās vēsmas ir pārāk vājas, lai kompensētu negatīvās ietekmes cunami. Taču tās pakāpeniski nostiprināsies, uzlabojot arī ekonomikas perspektīvas," pauž Gašpuitis.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka papildinātie un precizētie trešā ceturkšņa IKP dati vēsta, ka ekonomikas pamatskaitļi - IKP, kopējā pievienotā vērtība, kopējais patēriņš - ir ļoti maz mainījušies gan ceturkšņa, gan gada laikā. Ekonomists uzskata, ka šis "miera stāvoklis" nekādi nevar mūs virzīt uz priekšu konverģences ceļā, taču ekonomiskā situācija kļūst tīkamāka sabiedrības vairākumam, kas ir algota darba veicēji - reālo algu kāpums ir atsācies, tiesa gan, līmenis vēl atpaliek no vēsturiski augstākā punkta.

Ceturtdien publicētie trešā ceturkšņa IKP dati ir nedaudz vājāki nekā Centrālās statistikas pārvaldes sākotnējā novērtējumā pirms mēneša, kas Strautiņu nepārsteidz, jo starplaikā publicētajos nozaru rezultātos vīdēja mīnusu zīmes. IKP gada griezumā samazinājās par 0,7%, taču Strautiņa ieskatā daļēji laba ziņa ir tā, ka nav pilnīgi pazudis pieaugums pret iepriekšējo ceturksni, tikai ir sarucis līdz 0,2%.

Ekonomists norāda, ka cits mierinājums ir tas, ka sezonāli izlīdzinātajos datos arī pieaugums gada griezumā nebija negatīvs, tas bija tieši nulle. "IKP dati ir vērtējumi, kas ir balstīti uz citiem vērtējumiem, tie vēl tiks pārrēķināti, tāpēc varam mierināt sevi ar domu, ka nezinām, vai notiek ekonomikas lejupslīde vai stagnācija. Nav tā jaukākā izvēle, protams, bet ņemot vērā nelabvēlīgos ārējos apstākļus, varēja būt ļaunāk," uzskata Strautiņš.

Sliktākā ziņa varētu būt tas, ka samazinājusies pievienotā vērtība komercpakalpojumos (mīnus 2,4%), informācijas un sakaru nozarē (mīnus 1%). Ekonomists atzīst, ka bija cerība, ka šīs nozares turpinās attīstīties, kompensējot vājo preču eksporta nozaru sniegumu. Tām ir laba vēsturiskā tendence, tās ir bijušas diezgan noturīgas pret ekonomiskajiem cikliem partnervalstīs. Par šādu risku gan jau brīdināja pakalpojumu eksporta dati. Strautiņš norāda, ka jācer uz šo nozaru izaugsmes atjaunošanos, tam ir priekšnoteikumi - kvalitatīvas papildus biroju telpas un aktīvāks Rīgas pašvaldības darbs investoru piesaistē.

Kāda laba ziņa šīs sliktās ziņas iekšienē ir tā, ka eksporta attīstību virzošā programmēšana ir augusi par 7,5%, informācijas un sakaru kopējo kritumu nosaka sakari (mīnus 15,2%). Nav manīts, ka cilvēki mazāk laika pavadītu, uz ielas skatoties telefonos, šīs apakšnozares pievienotās vērtības svārstības Latvijā jau vairākus gadus ir grūti izprotamas, atzīst ekonomists.

Strautiņš vērš uzmanību, ka neiepriecinoši ir kopējie rezultāti arī citās galvenajās eksporta nozarēs. Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība gada griezumā samazinājās par 6,3%, tas ir vairāk par ražošanas apjomu kritumu. Ekonomistam tas nav liels pārsteigums, jo vairākās apakšnozarēs ir nelabvēlīgas izmaksu un pārdošanas cenu attiecības izmaiņas.

Dabas resursu nozarēs šogad ir absolūtā vētra (mīnus 10,7%), norāda Strautiņš. Ir zemas pārdošanas cenas svarīgākajiem produktiem (apaļkoki, graudi, svaigpiens), bet atsevišķos izmaksu posteņos vēl atbalsojas pērnā gada globālo krīžu ietekme, turklāt šogad piedzīvojām arī vētras burtiskā nozīmē. Arī transporta un sakaru nozarē kritums līdzīgs (mīnus 9,3%), aviācijai nekompensējot "klasiskā" tranzīta apsīkumu.

Strautiņš norāda, ka ekonomika šobrīd ir stipri atkarīga no valsts tēriņiem un investīcijām. Celtniecība, kuru šobrīd lielā mērā uztur nodokļu nauda un ES fondu pasūtījumi, ir kļuvusi par dinamiskāko nozari, gada laikā augot par 16,1%. Arī tās pozitīvais devums IKP izmaiņās ir vislielākais jeb plus 0,9 procentpunkti. Arī valsts tieši finansētajās nozarēs šogad pievilcīgi pieauguma skaitļi - plus 5,9% valsts pārvaldē, plus 7,8% izglītībā, plus 2,4% veselībā un sociālajā aprūpē.

Ekonomikas attīstība nevar ilgstoši balstīties uz valsts izdevumu kāpumu, skaidro Strautiņš, taču valstij ir jāsniedz palīdzīga roka kopējā pieprasījuma uzturēšanā brīdī, kad ārējā vide ir ļoti nelabvēlīga.

Patēriņa nozarēs joprojām atbalsojas pērnā gada importa sadārdzinājuma ietekme, tāpēc mazumtirdzniecība gada griezumā samazinājusies par 3,9%. Privātais patēriņš kopumā ir stabilāks, jo ir virzījies uz pakalpojumu pusi, taču arī te izmaiņas ir viegli negatīvas (mīnus 1,3%). Kopējo patēriņu uztur valsts patēriņa izdevumi (plus 7,7%). Cita komponente ar pozitīvu ietekmi izlietojuma pusē ir ieguldījumi pamatlīdzekļos (plus 3,1%), kas lielā mērā saistīti ar jau minētajiem celtniecības pasūtījumiem, kā arī ieroču pirkumiem.

Latvijas ekonomikas šobrīd nelabvēlīgo likteni visspilgtāk raksturo eksporta kritums par 11,8%, ko nosaka gan vājā izaugsme vai recesija eksporta tirgos, gan mūsu ekonomikas izteiktā atkarība no cikliski jūtīgām nozarēm, pirmkārt, celtniecības citās valstīs, skaidro Strautiņš.

Ekonomists uzskata, ka šī gada izskaņā nav gaidāmas krasas izmaiņas nevienā no aprakstītajām lielās mozaīkas daļām - patēriņā, investīcijās, eksportā, tātad ekonomikas izaugsme turpinās svārstīties ap nulles robežu. Nākamgad sākotnēji gaidāmi uzlabojumi patēriņā, turpinoties reālo algu kāpumam, kas agri vai vēlu atjaunos paļāvību par nākotni. Pakāpeniski gada laikā uzlabosies arī eksporta rādītāji, bet investīcijās gaidāms vēl viens sekmīgs, valsts un Eiropas maka labvēlības finansēts gads. Prognozes par IKP pieaugumu nākamgad svārstās 1,5% līdz 3% robežās, "Luminor Bank" prognoze ir diapazona piesardzīgajā pusē, informē Strautiņš.

Viņš piebilst, ka IKP datos var uzzināt arī tādu vērtīgu informāciju kā kopējais algu fonds - atšķirībā no ceturtdien publicēto skaitļu vairākuma, šis realitāti raksturo precīzi, runājot par oficiāli deklarēto algu kopsummu. Tā ir augusi par 11,9%. Vidējā patēriņa cenu inflācija trešajā ceturksnī bija 5%. Tātad reālo algu kāpums, ko ietekmē arī nodokļi, varētu būt bijis ap 7%, bet gada izskaņā tas varētu būt jau tuvu 10%, inflācijai turpinot samazināties.

Jau ziņots, ka Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,7%.

Vienlaikus 2023.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP pieaudzis par 0,2%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 5,5%, un bija 29,9 miljardu eiro apmērā, tostarp trešajā ceturksnī - 10,577 miljardu eiro apmērā.