Ekonomika

Kultūras ministrija (KM) valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem, pirmdien videokonferencē "Par pieņemtajiem lēmumiem kultūras nozarē Covid-19 izplatības ierobežošanā un plānoto turpmāko rīcību ierobežojumu mazināšanā" pauda KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

No kultūras institūcijām pirmie, kas, visticamāk, varēs atgriezties ierastajā darba ritmā, būs bibliotēkas un muzeji, pirmdien Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā videokonferencē "Par pieņemtajiem lēmumiem kultūras nozarē Covid-19 izplatības ierobežošanā un plānoto turpmāko rīcību ierobežojumu mazināšanā" pauda Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone.

Piemaksas par darbu Covid-19 krīzes laikā tiek izmaksātas daudzās valsts pārvaldes iestādēs, vēsta LTV raidījums "De facto". Visbiežāk piemaksu saņēmēji esot vidēja līmeņa darbinieki un atbalsta funkciju veicēji, taču dažviet tās piešķirtas tikai iestāžu vadītājiem, piemēram, Valsts valodas centrā.

Ārkārtējā situācija un attālinātais darbs uzņēmējus piespiež kļūt elastīgākiem un uzlabo darba efektivitāti, informēja "Bite Latvija" mārketinga vadītāja Diāna Šmite.

Pašreiz Latvijā nepārstrādāto nolietoto riepu daudzums pārsniedz 105 000 tonnu un to varētu samazināt, nododot riepas pārstrādei, norādīja Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas (LRAA) pārstāvji.

Aprīlī nodokļu parāds pirmo reizi reģistrēts 8% jeb 2954 uzņēmumu, liecina "Lursoft" aprēķini, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju.

Covid-19 vīruss ir ietekmējis praktiski visus, krasi mainot mūsu ikdienu. Robežu aizvēršana ceļošanai, skolu slēgšana, strikti pulcēšanās ierobežojumi un citi mēri palīdz palēnināt vīrusa izplatību. Tomēr tiem ir arī nepatīkamas blakusparādības, proti, tie ierobežo ne tikai vīrusa izplatību, bet arī dažādu biznesu darbību, kā arī piespiež iedzīvotājus mainīt ieradumus. Par iedzīvotāju un uzņēmumu tēriņu izmaiņām stāsta Swedbank izsniegto debet- un kredītkaršu apgrozījuma dati, kas izpētes nolūkos apkopoti anonimizētā veidā.

Ekonomikas ministrija (EM) rosinās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļu maksāt no valsts budžeta, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Šajā gadā tiek prognozēts iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums 7% apmērā, bet valdības parāds varētu pieaugt līdz 51,7% no IKP, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" būs spēcīgs instruments, lai pārvarētu ekonomisko lejupslīdi, ko Eiropā izraisīs Covid-19 pandēmija, šodien, uzrunājot "Rail Baltica" tiešsaistes globālā foruma dalībniekus, pauda satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Jau vairāk nekā mēnesi iedzīvotājiem Latvijā jārēķinās ar dažādiem ārkārtējās situācijas laikā ieviestiem ierobežojumiem. To rezultātā mainījusies ne vien cilvēku ikdienā, bet arī finansiālais stāvoklis. Tiesa, šodien iedzīvotājus pārsteidzis kāds veselības ministrs Ilzes Viņķeles komentārs par šo jautājumu.

Covid-19 izraisītā krīze pasaulē ir nopietna, un tās sitiens ekonomikai būs ļoti jūtams, uzskata Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Latvijas ekonomikā kritums šogad varētu arī pārsniegt 10%, taču sekas no šāda iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma būs pilnīgi atšķirīgas nekā iepriekšējā ekonomikas krīzē, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Līdz šim jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radītās krīzes mazināšanai valsts paredzējusi finansējumu 341,55 miljonu eiro apmērā. Pēc FM sniegtās informācijas, kopējie līdzekļi, kas piešķirti saistībā ar Covid-19 izplatību, ir 341 555 404 eiro.

Latvija no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes varētu atgūties gada laikā, kamēr Eiropā un pasaulē kopumā būs nepieciešami 2-3 gadi, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais finanšu ministrs Andris Vilks, kurš pēdējos gadus strādā Eiropas Investīciju bankā (EIB).

Pasaulē 73% uzņēmēju sagaida smagu Covid-19 pandēmijas ietekmi uz ekonomiku, liecina auditorkompānijas "EY" jaunākā kapitāla noskaņojuma pētījuma "EY Global Capital Confidence Barometer" dati.

Par aizņemtās naudas atdošanu, kas ir ap 10% no mūsu IKP, nav jāuztraucas. Vairāk jādomā par eksporta, ražošanas uzrāvienu pēc krīzes, un ar gudru stratēģiju Latvija varot apsteigt citas valstis, domā ekonomists un starptautiska uzņēmuma Primekss vadītājs Jānis Ošlejs. Kā tieši to izdarīt, cik pareizi tiek tērēta krīzes atbalsta nauda, cik reāli ir devalvācijas vai inflācijas draudi, Neatkarīgās intervija ar J. Ošleju, kurš kā eksperts iekļauts ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga izveidotajā darba grupā, kas meklēs ekonomikas tālākās attīstības scenārijus.

Darbs attālināti apliecinājis, ka uz daudzām funkcijām valsts pārvaldē var ieekonomēt, tāpēc pēc krīzes varētu sekot štatu samazināšana, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Latvijā 42% mazo un vidējo uzņēmumu neplāno mainīt darbinieku skaitu, ierobežojošajiem pasākumiem turpinoties pēc 14.aprīļa, pavēstīja "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") saglabājusi Latvijas kredītreitingu ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā "A-" līmenī, taču samazinājusi nākotnes perspektīvu no stabilas uz negatīvu.