Ekonomikas ministrija (EM) ceturtdien rosinās valdību pieņemt lēmumu, kas ļautu no 15.jūnija sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus sniegt arī iekštelpās.
Pandēmijas radīto pārmaiņu dēļ gada laikā ir palielinājusies patērēju interese un gaidas pret digitālo risinājumu nodrošināšanu ēdiena iegādei Latvijā, liecina ātrās ēdināšanas restorānu ķēdes "Hesburger" un sociālo pētījumu centra "Socio Uuringukeskus" veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas no 7.maija sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem atļauj ēdināt ārtelpās atbilstoši valdības noteiktām epidemioloģiskās drošības prasībām.
Lai izmitināšanas un ēdināšanas nozares sasniegtu 2019.gada līmeni, būs nepieciešami vairāki gadi, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Inta Vasaraudze.
Deputāti rosina noteikt, ka Ministru kabinetam (MK) vienas nedēļas laikā pēc šo grozījumu stāšanās spēkā ir jānosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta visu tirdzniecības vietu darbības atjaunošana, "ievērojot drošas tirdzniecības koncepciju".
Ja atbalsta noteikumi paliks nemainīgi, tuvāko dienu laikā darbu varētu zaudēt 250 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja SIA "Baltic Restaurants Latvia" darbinieki, kuri nevarēs saņemt arī dīkstāves pabalstu, norādīja kompānijas pārstāvji.
Galvaspilsētas skolēniem ik dienu pienākas bezmaksas siltas brīvpusdienas, taču šajā gadā esošās pandēmijas dēļ, lai mazinātu inficēšanās riskus, ēdinātāji izvēlas nevis piegādāt katru dienu svaigas pusdienas, bet gan piedāvāt pārtikas pakas nedēļai.
Ēdinātājiem varētu ļaut samazināt Covid-19 dēļ noteikto minimālo vienai personai paredzēto platību, šodien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem pastāstīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).
Sabiedriskās ēdināšanas vietās būs jānodrošina ne mazāk kā četri kvadrātmetri uz vienu apmeklētāju, kā arī pagarināts ēdināšanas iestāžu atļautais darba laiks - darbu varēs sākt no plkst.6.30 un beigt plkst.2, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Kā atklātā vēstulē norāda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, šonedēļ divas reizes tika noraidīts tūrisma un viesmīlības nozares lūgums piemērot samazināto PVN likmi izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem 5% apmērā.
Sekojot līdzi videi draudzīgākam dzīvesveidam, arī ātrās ēdināšanas uzņēmumi cenšas samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu, veicinot ilgtspējīgas biznesa attīstības modeli. Ātrās ēdināšanas restorāna "Hesburger" un sociālo pētījumu centra "Socio Uuringukeskus" veiktajā aptaujā secināts, ka patērētājiem ir svarīgi, lai ātrās ēdināšanas uzņēmumi ievēro zero waste jeb bezatkritumu principu. Tāpat patērētāji atzīst, ka ilgtspējīgu risinājumu ievērošana būtu iemesls, lai maksātu par maltīti vairāk kā līdz šim.
Pārtikas apritē iesaistītos uzņēmumos joprojām lielu lomu "spēlē" cilvēciskais faktors - pat situācijās, kad ir nodrošināta laba infrastruktūra un piemērots inventārs, darbinieka nezināšana vai nolaidība var izraisīt infekcijas slimības izplatīšanos, neievērojot roku mazgāšanu un dezinfekciju, secinājusi Zemkopības ministrija (ZM).
Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte šodien tikās ar iedzīvotājiem, lai runātu par ēdināšanas vietu likvidēšanu. Jau ziņots, ka no šī gada marta Rīgā darbu pārtraukts sešas siltā ēdiena izsniegšanas vietas, kur maltīti varēja saņemt trūcīgās un maznodrošinātās personas, taču zupas virtuves darbu joprojām turpinās.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) uzdevis "Saskaņas" vadītajai Rēzeknes pilsētas domei atmaksāt iedzīvotājiem "nelikumīgi iekasētos līdzekļus par audzēkņu ēdināšanu pašvaldības speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs", informēja ministra pārstāve Santa Vaļuma.
Ēdināšanas nozare pēdējā laikā nonākusi krustugunīs, sākot ar policijas kratīšanām restorānu tīklā “Vairāk saules”, beidzot ar Latvijas Restorānu biedrības pausto, ka Latvijas restorāniem izkļūt no pelēkās zonas liedz nesamērīgi augstais nodokļu slogs, tāpēc godīga restorānu biznesa pastāvēšana ir nopietni apdraudēta. Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pat paudis presē viedokli, ka pilnībā veicot visu nodokļu un ar restorānu uzturēšanu saistīto izdevumu samaksu, nozares uzņēmumi cieš milzīgus zaudējumus un nopietni apsver sava biznesa slēgšanu vai pārcelšanu uz citu valsti.
Kāda Dziesmu un deju svētku dalībniece vērsusies "Sūdzību dēlī" (raidījums "Bez Tabu"), pastāstot par, viņasprāt, slikto ēdienkarti, kas tiek piedāvāta svētku dalībniekiem.